Varu padalīties ar savu pieredzi, jo man ir bijis ļoti līdzīgi. Iepazinos ar sievieti, viss bija baigi labi, lidz brīdim, kad sākām dzīvot kopā. Otrs visu laiku lūdzās pēc uzmanības 24/7, visu laiku kaut ko grib stāstīt, čubināties, aiztikt, neatceros, ka būtu bijis vismaz 30 min mājās klusums, ļoti līdzīgi kā 7heaven stāstā, nevarēju pat noskatīties 3 min garu video neapturot to 3 reizes, jo otrs kaut ko sāk man stāstīt, dažreiz bija brīži kad gribējās pajautāt: "vai tavam stāstam ir arī beigas?" Attiecību beigu posmā jau bija tāda stadija, ka piebraucot pie mājām, augšā nemaz negāju, sēdēju mašīnā un klausījos mūziku, lai mentāli sevi sagatavotu uz kārtējo runāšanas maratonu. Trakākais ir tas, ka šādi cilvēki paši to neapzinās, ka problēma ir viņos, tāpēc viņiem liekas, ka otrs ir distancēts un palicis vēss.
Cik saprotu, tu nestrādā un visu laiku esi mājās. Ieteiktu atrast kādu aizraušanos un nodarbināt sevi, lai nav tā, ka piepildījumu iegūsti no otra uzmanības. Ir vnk tādi cilvēki, kuri atnākot no darba grib vienkārši pabūt ar sevi un savām domām, itīpši, ja vēl darbā ir kaut kādas problēmas, kuras negrib apspriest ar mājās esošajiem. Ir vīrieši, kuri nav no runātājiem, kuri patur daudz ko sevī, tāpēc nevajag viņu spiest uz runāšanu, ja pievērsīsies sev, saviem hobijiesm, tad ar laiku gan jau ka viņs pats tev gribēs pastāstīt kaut ko, bet ja ir tā, ka viņš ienāk tikko pa durvīm un pat nepaspēj nogērbties un tu esi viņām uzreiz "virsū" ar savu dienas stāstu, tad ir saprotams, kāpēc viņš ar vien mazāk grib ar tevi sarunāties. Vēl ir otrs variants, atrast sev citu vīrieti, kurš būs tāds pats kā tu, kurš gribēs čubināties visu laiku un ieslīgt garās sarunās par pavadīto dienu.
Vispār, ja es tagad tā padomāju, tad varu droši teikt, ka pilnīgi visas attiecības pirms un pēc kopdzīves ir izmainījušās, dažreiz uz labo pusi un dažreiz uz slikto, kopdzīvē atklājās daudzas lietas, ko par otru nemaz nezin un nebija pamanītas, kas bieži nemaz nav uz to labāko pusi.
23
