un atceros, kas vispār ir jāsaka un ar ko jāsāk
Manuprāt, ņemot vērā, cik maz saņem ātro darbinieki un cik daudz viņiem ir nepamatotu izsaukumu, kad kādam ir vienkārši "panikas lēkme" vai gribas parunāties par dzīvi, tad uzskatu par necieņu vēl viņus nolikt, ja viss nav 100% kā kādai dāmītei gribas.
Tad jau arī migrēnas gadījumā būtu jāsauc ātrie, lai iedod zāles, jo pats nevar aiziet pie ārsta pēc receptes.
DeathJā mediķi zina cik viņi saņems, bet pirmos dažus gadus ar tādu algu un slodzi var strādat, bet tad sākas izdegšana. Un tas ka mediķis zina kas viņu sagaida ikdienā nenozīmē ka viņš var paciest riebīgu vai netaisnu pacientu uzvedību. Visi pacienti grib lai viņus saprot un apčubina, bet tai pat laikā atrodas tādi, kas negrib saprast to ka mediķim nav jāpacieš viss, tikai dēļ tā ka agrāk tā bija pašaizliedzīga profesija. Tagad ir citi laiki jo medicīnas aprūpe ir pakalpojums un visi var pasūdzēties par visu.
Vienu reizi ir bijis, un tajā reizē dāmas no brigādes ļoti uzkrītoši pētīja fotogrāfijas, kamēr es mocījos
Dažkārt viņi tā dara speciāli, lai novērstu cilvēkam uzmanību un pārbaudītu lai nesimulē. Jo ja sāks runāt par ko citu tad varbūt tomēr tik ļoti nesāp vai arī nav nemaz tik slikti.
Esmu piedzīvojusi pati panikas lēkmes un bijusi klāt cilvēkam ar tādu. Uzskatu, ka ātro palīdzība tur nav nepieciešama, bet nomierināties saviem spēkiem un pierakstīties pie psihiatra, lai izraksta šādiem gadījumiem trankvilizatorus. Tad jau arī migrēnas gadījumā būtu jāsauc ātrie, lai iedod zāles, jo pats nevar aiziet pie ārsta pēc receptes.