Par jauniešu attiecībām.

Esmu novērojusi, ka mūdienās jau 10-12gadīgām meitenēm ir puiši.

Tie ir bērni. Un arī tu esi bērns. Es 10 g.v. vēl spēlējos ar bārbijām.

Pag, man pirmā klasē arī bija ''puisis''. Protams, nevainīgā mazu bērnu loģikā. Vienkārši spēlējāmies kopā. Bet nopietni runājot...Manas pirmās attiecības bija 18 gados. Un pirmais skūpsts ar to pašu puisi. Nenoliegšu, ka tīņu gadi pirms tam bija grūti. Jo visapkārt ir ļoti liels spiediens, ka ''tev jābūt kā visiem''. Bet nekad neesmu bijusi un nebūšu.

Tikos es ar dežkiem no kādu 15 gadu vecuma, bet tās noteitki nebija attiecības, drīzāk izkalide.:-D attiecības tādā jau nopietnā kontekstā....mmm..20 smth, kad jau bija pārgājis trakošanas un čakarēšanas periods.:-D

15-16 gadu vecumā bija pirmās attiecības, cik nu tajā laikā varēja būt nopietnas attiecības.

Tā jau tikai tāda draudzēšanās. Attiecības ir kas mazliet savādāks. Tas tāds mans ieskicējums

Tas nav normāli, tā ir uzspiesta hiperseksualizēta kultūra. Vēl 90 gados normāli bija 16-20 gados kaut ko tādu uzsākt. Tagad tas ar katru dekādi samazinās.
Jo agrāk 'būs puiši' jo neveiksmīgāka dzīve sanāks - škiršanās vairākas reizes, nevarēsi izturēt laulības dzīvi, utt. Tik agrā vecumā tādas lietas sabojā sapratni par to visu, kas arī atstāj iespaidu vairākus gadus vēlāk.

Man jau šķiet, ka tām 10-12 gadīgajām tie puši ir tik tā.. ar ko klasēs paķiķināt, rociņās pastaigāt utt. ne? (s)
Ja citādāk, tad protams man tas nešķiet normāli. :-D Pašai pirmās nopietnas attiecības bija 18 gados.

Piekrītu, 10-12 gadu vecumā tā ir vienkārši draudzēšanās.
Tev ir 15 gadi, un tas ir pilnīgi normāli, ka tev nav attiecību. Mācies, izbaudi savus jaunības gadus, attiecības nāks vēlāk :-)

Manas pirmās attiecības bija varbūt tikai 18 gados, man tas pilnīgi liekas normāli. Pirmais skūpsts protams, ka bija agrāk, bet kurš gan nav spēlējis pudeles griešanu! :-D8-)
Pusaudžu vecumā īsti nesteidzos puišoties, protams slepenās un ne tik slepenās simpātijas bija! Tajā laikā man bija visādas intresantās ballītes, meiteņu pidžamu ballītes, pašrīkotās tematiksās ballītes, bija arī intrigas, ahhhh- jautri gāja! Attiecību veidošana īsti prātā nebija! :-D
Paskatoties vecās bildes un video, tāda nostalģija, gribas atgriezties atpakaļ! :'-(:'-(

Man pirmās nopietnās attiecības ar visu brīvā laika pavadīšanu kopā, nakšņošanu kopā utt. bija 16 gados.

Par mūsdienu jauniešiem - nu īsti normāli 12 gados veidot kaut ko man nešķiet. Bija tāda youtubere Brenda, viņa bija aptuveni šādā vecumā, kad taisīja video ar savu puisi, kurš, pēc viņas vārdiem, biežs ciemiņš mājās, paliekot pie viņas utt. Likās jocīgi.

Man viss pirmo reizi bija 17 gados :D attiecības, skūpsts, sekss utt.
Tādu ātro sekundes buču uz lūpām par skūpstu neuzskatu, tāpat visādas simpātijas un rociņās staigāšanas par attiecībām neuzskatu :D tāda bērnu spēlēšana lielos un viss.

Viss jau sākas ģimenē.
Bērns nemeklēs tik agri attiecības ar citiem, ja būs mīlestība no vecākiem.
To ko nesaņem no vecākiem to meklē citur, un pusaudžu gados tas bieži vien ne pie laba nenoved.

Citi laiki, citas vērtības. Daudz kas atkarīgs arī no ģimenes. Es augot vienmēr biju mājas bērns, vecāki man bija stingri, tāpēc arī attiecības un visu no tām izrietošo uzsāku vēlu, daudz vēlāk nekā daudzi uzskata par normu.

Manas pirmās "attiecības" bija 14 gados. Tā bija tikai tāda draudzēšanās - pēc skolas kopā gājām pastaigāties, kopā apmeklējām ballītes utt., bet nekā vairāk par staigāšanu rociņās un pāris bučām nebija. Tagad atskatoties liekas tik jauks laiks, kad Tu vispār sāc kaut kā iepazīt pretējo dzimumu (te es nedomāju neko TĀDU), saproti, ka puisis no meitenes atšķiras arī domāšanā un pasaules uztverē. Patīkamas atmiņas! (l)
Bet tādas īstas attiecības sākās, kad man bija 16. Arī tās sākumā ļoti grūti par attiecībām nosaukt, otra cilvēka iepazīšana, jauna vide un cilvēki apkārt (puisi nemaz nepazinu pirms satiku). Kādu gadu bija tā ne šis, ne tas, itkā bijām pāris, bet tas viss tāpat tā nestabili turējās. Bet pamazām, abiem pieaugot, viss kļuva ar vien nopietnāk un nopietnāk. Līdz tās kļuva par nopietnām attiecībām, tagad arī kopīgu dzīvesvietu un kopīgiem nākotnes plāniem! (l)
Manuprāt, nav svarīgi uztraukties par to, ka 15 gadu vecumā nav attiecību. Tas ir tikai normāli, katram tā vēlme pēc attiecībām sāk parādīties citā vecumā.. :-)

Man pirmās attiecības bija 18 gados, šajā vecumā paspēju pabūt divās dažu mēnešu ilgās attiecībās, tad drīz pēc 19-tās dzimšanas dienas satiku tagadējo draugu, ar kuru nu jau 6+ gadi attiecībās un vēl vismaz 60 gadus labprāt pavadītu kopā. :-)
Pirms 18 gadiem man nekas vairāk par iziešanu ārā ar kādu zēnu vai muļķīgām sarakstēm nebija bijis, jutos kā forever alone, bet re kā viss dzīvē ievirzījās. 15-16 gados man vispār nelikās, ka man vajadzētu būt bijušām attiecībām. (s)

10-12 gadi nu gan ir par agru, bet jā, arī esmu redzējusi tādus mazos mīlnieciņus.
Bet jā, kad gāju 1.klasē man arī bija "puisis" mēs pat atvadoties sabučojāmies uz lūpām :D
Pirmās nopietnās attiecības bija 16 gados, ticēju, ka pirmās attiecības nevar būt pēdējās, nodraudzējāmies gan 2.5 gadus!
Autorei gribu tikai teikt - visam savs laiks, neko nenokavēsi! :)

Pirmā mīlestība, pirmie taureņi vēderā, pirmais skūpsts, pirmās intīmās attiecības - tas viss nāca 18 gados, taču tās nebija attiecības to klasiskajā nozīmē, pat neskaitījāmies pāris, jo no manas puses bija traka iemīlēšanās, bet no puiša puses vairāk dzīves baudīšana un tāda nenopietna draudzēšanās. Pirmās nopietnās attiecības uzsāku 22 gados. Tiesa gan, tās nebija ilgas, jo sapratu, ka laikam galīgi neesmu attiecību cilvēks. Tā nu dzīvojos viena, kamēr nesatiku cilvēku, kurš pats bija pietiekami traks, lai pieņemtu mani ar visām manām trakajām idejām, dīvaino pasaules uztveri un visiem maniem tarakāniem. Tā ka autorei varu teikt tikai to, ka 15 gados nebūt attiecībās nav nekas tāds par ko satraukties. Viss vēl tikai priekšā! :)

Ja tu pati gribi attiecības un nezini ko no tām gaidīt, tad nemeklē, lai tikai būtu attiecībās, lai citi dara kā grib. Es nezinu vai tīņu draudzēšanos var nosaukt par nopietnām attiecībām. Drīzāk tā ir pieredze ar pretējo dzimumu, draudzēšanās, simpātijas utml. Attiecības ir kas vairāk, kad jums ir kāds kopīgs mērķis dzīvojot kopā, nevis tikai iegūt pieredzi un izklaidēties atrodoties kopā, jo tad tam pietiek ar draudzēšanos bez nekāda kopīga mērķa. Ko tu gribi no attiecībām, dažreiz jau vnk gribi draudzēšanos/pieredzi bez nekā nopietna.

attiecības padsmit gados? ar ļooooti retiem izņēmumiem, tā ir vienkārši kniebšanās.