Reāli nezinu ko iesākt... Visas nervu problēmas ir radušās tieši tādēļ, ka nespēju atslābt. Dzīvoju ar diezgan zemu pašvērtējumu, jo skolas laikā tiku apsmieta. Arī tad jau biju t.s. zubre, ļoti centos būt perfekta. Pārāk visu ņemu pie sirds (t)
Man ir vienmēr pārāk liela atbildības sajūta, perfekcionisms, paškritika. Piemēram, ja esmu sarunājusi kādam palīdzēt, ļoti iespringstu, lai būtu pati labākā pirmrindniece.
Viena no lielākajām problēmām, ka atkrīt vairums darba iespēju, jo nevaru iet uz tādu, kurš agri sākas (kā vairums darbu). Līdz ko es zinu, ka man no rīta ir jābūt uz strīpas es tik ļoti cenšos laicīgi aizmigt, ka beigu beigās neaizmiegu līdz rītam.
Tas pats ar mācībām. Nevaru pa naktīm aizmigt, uztraucoties vai nākamajā dienā jutīšos pietiekami ok, lai mācītos. Nespēju mācīties, jo pasniedzējiem cenšos izdabāt, izdarīt labāko un uzrādīt perfektus rezultātus. Neesmu spējīga saprast to, ka mācības ir tikai mācības un tas nav nekas par ko tik ļoti iespringt. :-(
Kā lai to es pārvaru? Kā lai sev iegalvoju "chill taču"? Varu vien apskaust tos, kas pa dzīvi peld un pat nespēj sevi piespiest par kaut ko iespringt:'-(
68
