Sveiki, šajā dienā!
Tātad, sākšu ar to,ka 2 gadus biju attiecībās, bija visādi šķēršļi un labumi,un sliktumi...kā pa Amerikāņu kalniņiem. Pēdējie mēneši bija jaiztur,lai nesabruktu,jo puisis biia sasodīts egoists. Un tajā laikā ari aizravas ar neīpaši atļautajām lietām- zāliti... Bija tā,ka pēdejā mēnesi vinam bija svarigak uzpīpēt nekā pavadit ar mani laiku kopā. Tā nu nonācām pie kopsaucēja- izšķirties... tā nubarī izdarījām, bija grūti...2 mēnesus biju depresijā...bet iepazinos ar citu,kurs man noversa domas un tagad esam jau labu laiku attiecībās un dzīvojam kopā... Bijušais bija nozudis uz 4 mēnešem, ta teikt, saņemts ciet un "pārmācīts".... Kad atgriezās šai pusē, protams,ka sākām kontaktēties. Tikāmies 2x un runājāmies no sirds,kā labākie draugi. Vēl joprojām komunicējam. Un tiešām, es jutos labi uzturot kontaktu ar viņu,jo man viņš ir mīļš un ļoti tuvs, bet tas viss notiek slepus...ko nekad mūžā nebūtu atļāvusies... Es nevēlos no viņa "atteikties", jo kā draugs viņš ir super, mums ir kopīga drēbju un mūzikas gaume. Abiem patīk traki izdejoties un mierīgi pabūt pie dabas, tur pretīm ar tagadējo- muzikas gaumes ir atšķirīgas, viņa stils nav tāds,ka es zinātu,ko vinam nopirkt no drēbēm vai kā, bet viņš ļoti piedomā pie tā kā ģerbjas un visam ir jābūt izgludinātām un bez pūkām. Nu kārtīgs vīrietis....
Kopsavilkumā, es nevēlos atteikties no bijušā,bet pašreizējais,ja uzzinātu ka es komunicēju ar vinu, mani apēstu bez sāls un,protams,attiecības izjuktu.
Pirms pāris dienām,jau gandrīz pati pieliku punktu,bet smadzenēs nāca saprašsana,ka esmu smagi kaut kur ieberzusies.
Es zinu,ka ir sieviešu,kuras ir ļoti labās attiecībās ar bijušajiem draugiem,bet kā to panākt,lai otrs arī to saprot?
Ja man tagadējais būtu draudzigas attiecibās ar bijušo,es nebūtu pati ar mieru,bet tas,laikam tāpēc, ka esmu ļoti daudz slikta par to meiteni dzirdējusi....
Galvā ir prāta rēbuss un īsti nesaprotu,ko un kā rīkoties, lai visiem būtu labi.
(l):-);-)