Dauna sindroms uz mēles

:D

Viņa jau gan laikam nebija pati modele. Bet viņa tikai ir vārds un seja izveidotajai līnijai, to kāds cits veidoja?

Pilnībā atbalstu šādas modeles esamību uz mēles. Tāpat kā uz mēles vajadzētu būt arī te pieminētajai Mašai ar 150 cm un 60kg, arī Taņai ar 170cm un 90kg un arī Katjai ar 160cm un bumbiertipa figūru ir vieta uz mēles. Un ne jau tolerances dēļ. Jau šobrīd ir modes nami, kas ņem vērā, ka cilvēki ir dažādi- lieli, mazi, resni, tievi, ar lieliem dibeniem, ar mazām krūtīm. Attiecīgi apģērbu modeļi netiek ražoti no 34.-44. Izmēram. Katrs modelis ir paredzēts kādam auguma tipam un attiecīgi tiek piedāvāts vai nu 34.-38.izmērā vai 40-44.izmērā. Tāpat ir zīmoli, kas ražo korpulentiem cilvēkiem. Vai tie būtu jārāda 90-60-90, kas nemaz nav viņu mērķauditorija? Arī Dauna sindromam ir savas īpašas ķermeņa proporcijas- kāpēc gan zīmoli nevarētu radīt dažus tērpus īpaši viņu proporcijām, lai izceltu viņos skaisto?

Teikt/rakstīt 'Dauna sindroms uz mēles' ir necieņas izrādīšana personām ar Dauna sindromu. Delfi taču raksta 'modele (tātad sieviešu dzimuma persona, kuras profesija ir modele) ar Dauna sindromu'.

Kā raksta delfi, tā tikai būs būt!

Man netraucē nekāda izskata cilvēki uz modes skates mēles vai jebkur citur. Dauna sindroms, ādas krāsa, dzimums u.c. ārējās pazīmes ir tikai ārējās pazīmes - štrunts ar tām, jo personības starojums ir primārais, turklāt daudz vērtīgāks, arī modeļu profesijā. Un Madeline Stuart personība ir pietiekami harizmātiska, lai viņas profesionāla modeļa karjera virzītos uz priekšu arī turpmāk, turklāt 'Laika gaitā viņa kļuvusi ne tikai par vienu no populārākajām modelēm ar Dauna sindromu', tātad nav vienīgā modele ar Dauna sindromu, labāk zināmā gan. Pieļauju, Madeline Stuart kļūs vēl pazīstamāka un atpazīstamāka kā lieliska modele arī turpmāk, bet ne jau sava izskata dēļ - savas zilbinošās personības dēļ.
.
Teikt/rakstīt 'Dauna sindroms uz mēles' ir necieņas izrādīšana personām ar Dauna sindromu. Delfi taču raksta 'modele (tātad sieviešu dzimuma persona, kuras profesija ir modele) ar Dauna sindromu'.

Beidzot Cataleya kaut ko sapraatiigu uzrakstiijusi.

:-D

Beidzot Cataleya kaut ko sapraatiigu uzrakstiijusi.

Apģērbu normāli tur štancē uz vienu noteiktu izmēru - uz to pakaramo, tāpēc visām vienādām vajag būt. Neviens neies piegriezt, šūt, mērīt minimums 100 modelēm katrai savu pa 5 apģērbiem uz vienu vakaru. Ne izmaksu, ne darba ziņā. Bet viņa jau nebija tā, kas rāda, cik saprotu. Jautājums tik, kurš to patiesībā taisīja, viņa vai lielais darba nopelns ir kādam citam.

Nu varbūt tā ir mode īpašajiem cilvēkiem ? Bet pa lielam man ir vienalga kas kājp uz mēles , bet pati šādu modes skati no brīvas gribas neskatītos.

Atbalstu "atšķirīgu" modeļu trendu, tomēr skaidrs, ka kompānijas šīs modeles ņem nevis tāpēc, lai sabiedrības viedokli virzītu tolerances virzienā, bet lai pārsteigtu. Jo, būsim godīgi, sabiedrību (es nerunāju protams par augstām modes dāmām) sen vairs nekrata, piem., gucci jaunā sezona - ne vidusslāņa cilvēki to var, ne grib atļauties, ne tas interesē. Tādēļ augstās modes zīmoliem nekas cits neatliek kā pievērst sabiedrības uzmanību sev caur atšķirīgāku modeļu piesaisti.

Jau atkal pievienojos Pasadena viedoklim. Vēl vienīgi varu piemetināt to, ka vismaz es uzskatu, ka mūsdienās jo īpaši, iespēja kļūt par modeli vai izsisties modes biznesā, ir teju jebkuram. Cita lieta, ka mūsdienu modes biznesā liels uzsvars tiek likts tieši uz oriģinalitāti un personas individualitāti, kamēr perfektās ķermeņa proporcijas nereti paliek otrā plānā. Tam ir gana daudz piemēru (piemēram, jau zināmais "pasaulē seksīgākais noziedznieks", afroamerikānis ar vienu aci brūnā, bet otru koši zilā krāsā, meitenes ar ādas pigmentācijas plankumiem, pat fiziski kropli cilvēki utt.). Ko es ar to gribu teikt? Ka, ja kaimiņu Maša, neskatoties uz to, ka neatbilst modeles standartiem, būs gana oriģināla un pierādīs, ka izceļas starp simt citām modelēm, viņai ir visas iespējas par tādu kļūt. Ja cilvēks ar Dauna sindromu izcelsies starp simts citām vienādām modelēm, tad šim cilvēkam ir visas iespējas kļūt pr modeli. Neviens neparazitē uz citu rēķina un neviena izskats nedod tam kaut kādas īpašas privilēģijas. Gluži vienkārši viss noslēpums slēpjas tajā, ka mūsdienās modes industrija meklē arī oriģinalitāti un tādus ārienes dotumus ar kuriem pārsteigt un pievērst uzmanību, jo perfektie modeļu augumi un leļļu sejiņas jau sen neuzrunā un īpaši nepiesaista vērību.

BET lidzcilveku pienakums nav dot siem cilvekiem 100% atlaides un laut sava zina parazitet ar savu « citado » stavokli. Vini nav priviligetaki par citiem.

Tieši kā viņa parazitē? Darot to, kas interesē? “Vini nav priviligetaki par citiem”, bet nav arī mazāk priviliģētāki. Un, ja 155cm isajai un 60kg smagajai kaiminu Mashai sagribēsies būt par modeli, tad kāpēc viņai nemēģināt par to kļūt? Tāpēc, ka Tev nepatiks uz viņu lūkoties? Un, ja kādai kompānijai viņa liksies perfekta, lai prezentētu viņu kolekciju, tad, lai cik Tev tas ļoti nepatiktu, viņi visticamāk viņu noalgos. Un Tev būs visas tiesības viņu reklāmas neskatīties un viņu produktu nepirkt. Bet Masha būs nopelnījusi, darot to, kas patīk, un kompānija, ja būs ‘uztrāpījusi’ ar reklāmu, arī nopelnīs, un būs laimīga. Diezgan elementāri.

Kaya-saprotu ,ko tu saki,bet tad lai tas buutu attiecinaams arii uz veseliem cilveekiem,ja nav vairs standartu,lai nav arii veseliem cilveekiem.
Cataleya-nu tiesi taa.

Pasadena-nu modeles tomeer nevar buut visas sievietes,ir tomeer arii auguma parametri,kuros jaaieklaujaas.

Auguma parametri ir mainīgi - 50-to gadu modeles visticamāk nebūtu modeles 90-tajos, kā piemērs (nevajag pat 4 dekādes starpā, lai redzētu kā modeļu parametri mainās). “Parametri, kuros jāiekļaujas” tiek diktēti tîri vadoties pēc tā, kā modes kompānija vēlas sevi prezentēt, kādu reputàciju iegūt un kā nopelnīt (tai skaitā apdomājot savu mērķauditoriju, potenciālo un esošo) un līdzīgiem, salīdzinoši viegli mainīgiem iemesliem. Manupràt, to nevar īsti pielīdzināt “Tiesi taapat,kaa sacensiibaas nepiedalaas "braucam kreeslu sportisti" kopaa ar veseliem sportistiem.”, kura iemesls ir nevis turēt katru “savā pulciņā”, bet pielîdzināt fizisko iespēju starta pozīcijas, lai uzvarētāju noteikšana būtu pēc iespējas taisnīgāka un objektīvāka (vismaz ideja kā tāda). Tīri piemēram, arī “veselie sportisti” tiek dalīti grupās, piem., vecuma, svara kategorijas u.c.

Visu cienu par apgerba liniju.
Bet tad lai vina tiek prezenteta ka dizainere, nevis ka modele. Tas ir divas pilnigi atskirigas lietas.
Un- akceptet un cienit citados ir lidzcilveku morals pienakums. BET lidzcilveku pienakums nav dot siem cilvekiem 100% atlaides un laut sava zina parazitet ar savu « citado » stavokli. Vini nav priviligetaki par citiem.

Bet te jau arī tiek runāts par to, ka, kā minēju savā komentārā -

"Tādiem", kuri neatbilst katra paša iedomātajiem skaistuma standartiem?

t.i. - Dauna sindroms, autisms, Siāmas dvīņi, transpersonas un ļoti, ļoti daudz citu cilvēku, kuri neietilpst tajā iedomātajā skaistuma rāmītī un kaut kādā ziņā tiek bez maz vai mudināti sēdēt tajās četrās sienās, jo, redz, uz ielas viņi parādīties drīkst, taču viņu izskats un augums neatbilst modeles augumam un ķermeņa parametriem, kuros jāiekļaujas, tāpēc uz mēles labāk nelīst. Bet tos parametrus taču ir izdomājuši paši cilvēki, ne jau tie ir akmenī kalti! Tas ir tikai normāli, ka savulaik tika izjaukts "90-60-90" kults. Tas ir tikai normāli, ka arī tagad modes industrijā un daudz kur citur ienāk cilvēki, kuri pierāda to, ka tie modeļu izskata standarti pārsvarā ir tikai standarti, kurus sabiedrība izveidojusi savā galvā, negribot pieļaut domu par to, ka var būt arī savādāk.

Četras sienas protams ir pārspīlējums, bet doma bija parādīt, ka viņi arī ir spējīgi. Šajā gadījumā viņa to parādīja uz mēles. Laužot sabiedrības stereotipus.
---
odetta, es piekrītu. Viņa nevarētu būt modele, jo atņem no modeles darba - pildīt šo pakaramā funkciju. Esot uz mēles viņa parāda sevi, un to, ka viņa ir spējīga, vairs nepildot šo pakaramā funkciju - iznest tikai paģērbu. Ja šādi ņem, jā, viņai nav vietas uz mēles. Bet pēc raksta es sapratu, ka konkrētajā skatē gāja ar mērķi parādīt, ka arī šādi cilvēki ir sabiedrībā un var kaut ko sasniegt. Tā pat ar viņas pašas izveidoto apģērba zīmolu, kura skatēs viņa izvēlas dot iespēju šādiem cilvēkiem piepildīt to sapni. Tas būtu gandrīz tas pats, kā tevis minētais "rādīt savā pulciņā".
---
Ļoti stipri apšaubu, ka tagad redzēsim modeles ar Dauna sindromu uz Chanel vai Elie Saab mēles. Bet šajā gadījumā tika panākts vēlamais efekts - cilvēki runā par to. Pat ja pēc šī Delfu raksta izmainīsies kaut vai tikai 5 cilvēku viedoklis no tā, ka 'cilvēkiem ar Dauna sindromu nav vietas sabiedrībā, jo viņi nav ne uz ko spējīgi', uz "re, viņi ir pilnvērtīgi sabiedrības locekļi', tas tak ir lieliski. Un ja par šo varam pateikties konkrētajai meitenei, tad neredzu problēmu liegt viņai kāpt uz tās mēles.

Ja, modelu standarti mainas un jasaka - diemzel. Tagad ari plastiska Bella Hadid un vinas smagneja, pilnigi Californian average masa Gigi tiek devetas par supermodelem. Vai ari pilniga nulle- Kendall Jenner, kura vispar nezina, ko nozime smagi stradat, lai izsistu savu vardu modes industrija.
Bet si konkreta sieviete pat neietilpst sajos kriterijos i.e. vinai nevajadzetu but modelei tiesi tapat ka 155cm isajai un 60kg smagajai kaiminu Mashai nevajadzetu.

Pasadena-nu modeles tomeer nevar buut visas sievietes,ir tomeer arii auguma parametri,kuros jaaieklaujaas.

Nu pēc lieko kg diskusijas, šo varētu liela daļa uztvert kā kroplības, slimību, nespējas ārstēties un visādu citādu 'defektu' popularizēšanu, slavināšanu un paraugu, kādiem mums jākļūst. :D