Man vispār nav saprotams kā kādam var ienākt prātā jautājums par to vai tādiem cilvēkiem vajadzētu vai nevajadzētu iet ārā, parādīties dienasgaismā - ārpus savām četrām sienām! Tādām personām vienmēr gribas uzdot tikai vienu jautājumu: tas ir - kādiem "tādiem"? "Tādiem", kuri neatbilst katra paša iedomātajiem skaistuma standartiem? "Tādiem" uz kuriem pašam nepatīk skatīties, jo šo cilvēku parādīšanās kaut kādā mērā liek atvērt acis un saskatīt realitāti, pamanot, ka arī tādi cilvēki ir daļa no sabiedrības?
Man ir prieks, ka tomēr ir gana daudz valstu, kuras ir tik tālu attīstījušās, ka šādi cilvēki var nebaidīties iziet ārpus savas komforta zonas, jo valstij par viņiem nav vienalga, kā arī sabiedrība savā domāšanā ir tik tālu augusi, ka ar nosodošiem, neizpratnes pilniem skatieniem nepavada katru, kurš kaut kādā veidā atšķiras no normas. Valstī, kur dzīvoju, esmu uz ielas redzējusi arī Siāmas dvīņus. Un man ir tikai prieks, ka šie cilvēki neslēpjas, nejūtas sliktāki vai nepilnvertīgāki par citiem, bet tieši pretēji, dara to, ko dara visi pārējie: iet pa ielu, pusdieno kafejnīcā, iet uz kino un brauc ar velosipēdu, jo arī viņi ir CILVĒKI.