Uzrunā uz ielas

Wtf mani ir uzrunājuši, bet pārsvarā alkoholiķi vai dīvaina paskata un uzvedības tipiņi.
Laikam esmu pārāk neglīta, ka ar mani tā nenotiek :-D

Man vispār tā svešinieku padarīšana liekas dīvaina. Ne tikai izbrēkts ''Padzersim kafiju?'', bet arī vīrieši, kas izlec no aizmugures tev blakus un mēģina uzsākt ikdienišķu, nepiespiestu sarunu no sērijas ''Es tiko apēdu lielisku karbonādi. Un kā ar jums? Dodat priekšroku cūkas vai vistas gaļai?''
Bet kopumā man tikai viens puisis ir licies jauks. Pārējie vienmēr ir atstājuši pašpārliecināta un netaktiska cilvēka iespaidu, kas ir nepatīkama kombinācija.

Protams,ir visādi apdzērušies,kuriem nav nekādas paškritikas un tad lien klāt,tādus ignorēju, bet ir jau arī normāli vīrieši. Es domāju,ka visi vīrieši sākumā vērtē izskatu,balsi,mīmiku utt. un tikai pēctam iepazīst meitenes iekšējo būtību,jo vienkārši citādi jau nav iespējams. :-D Man tas liekas daudz jaukāk,nekā internetā iepazīties. :-) Ja man nebūtu attiecības un puisis liktos normāls,tad aprunātos un iespējams aizietu arī uz kafiju. :-)

Diskusija bija iesākusies tīri normāli, autore vienkārši gribēja uzzināt ka citas meitenes reaģē, bet beigās viss nonāca līdz secinājumam ka ja vīrietis cenšas iepazīties uz ielas, tad viņu interesē tikai ārējais izskats. Ko par šo visu domā puiši, nevienai skatos pat prātā nav ienācis, vienkārši super.
.
Ja runājam par sievietēm, tad vīrieši ir diezgan instinktīvi šajā ziņā. Lielākoties vīrieši neapzināti izvēlās savu potenciālo "upuri", to izdara zemapziņa. Tāpēc tās runas no sērijas "vīrieši, kuri cenšas iepazīties uz ielas ir babņiķi vai nogribējušies" ir tikai runas un minējumi, kuri rodas vīriešu psiholoģijas nezināšanas dēļ.
.

Man vispār īsti nav saprotama tā ideja - es taču par to vīrieti tobrīd neko nezinu, kāpēc lai es gribētu ar viņu iet uz randiņu?

Kā jau te minēja, mani neinteresē vīrieši, kuriem primārais ir vizuālais izskats.

Nepatīk, ja mani uz ielas uzrunā vīrieši. Bieži to dara arī tirdzniecības centros. Konkrēts - "nē, paldies" no manis un viss.
Man uzreiz tādi saistās ar izmisumu vai noturu par babņikiem un/vai dīvaiņiem.

Neesmu psiholoģijas speciālists, bet ir sanācis palasīt šo to par psiholoģiju un attiecību psiholoģiju un tur skaidri tika minēts ka ja sievietei ir kāda "nostāja", piemēram "nekāda seksa pirms kāzām", "neiepazīties uz ielas ar vīriešiem" un t.t., tad tā vienkārši ir psiholoģiskā neiroze. Pašam paziņu lokā ir pāris tādas meitenes un nedod Dievs man tādu dzīves biedreni, jo cik redzu, tā individuālā "nostāja" ir tikai aisberga redzamā daļa.
.
OK, uz ielas cik saprotu, lielākoties neviena negrib iepazīties. A kur tad ir tās vietas, kur vajag iepazīties? Ar ko iela ir sliktāka par to pašu teātri vai bibliotēku, jo visur tak ir tie nepazīstamie cilvēki, par kuriem nekas nav zināms?

Ar ko iela ir sliktāka par to pašu teātri vai bibliotēku, jo visur tak ir tie nepazīstamie cilvēki, par kuriem nekas nav zināms?

Uz ielas vīrietis pats sevi automātiski nostāda muļķa lomā, ar daudz lielāku varbūtību riskējot palikt muļķa lomā, saņemt dusmu pilnus skatienus vai pat dusmas no sievietes drauga, kurš, piemēram, ir aizgājis izņemt naudu no bankomāta un drīz atgriezīsies. Teātrī vai bibliotēkā vismaz ir tā zacepka kaut vai pajautāt pāris teikumus par konkrēto iestādi vai darbības novirzienu un, izejot no atbildēm, ātri pieņemt lēmumu, kā rīkoties tālāk, bet uz ielas man tas asociējas ar tādiem dīkdieņiem, kuri neko citu nedara kā vazājas pa veikaliem un pa ielām un pēta sieviešu sejas, cerot, ka kāda atsauksies vai nu viņa trulajām pick-up line vārsmām vai ne mazāk stulbajiem "čau, kā iet, nevēlies aiziet uz mani ar randiņu?"

Ir gadījies, uztveru to kā komplimentu :-)
Novērtēju situāciju, ja vīrietis patīkams kāpēc gan ne? Esmu bijusi uz vairākiem randiņiem šādā veidā.

čau, kā iet, nevēlies aiziet uz mani ar randiņu?"

Man šis neliekas nemaz tik stulbi, vismaz nodoms ir skaidrs (s). Un, ja tas tiktu teikts uz ielas, tas, manuprāt, nebūtu vairāk stulbi vai mazāk stulbi kā bibliotēkā. Vienīgi, uz ielas lielāka iespēja, ka cilvēks steidzas, līdz ar to varbūt mazāk prakstiski, bet, nu, ja sanāk dzīvē satikt to otru ne īsti praktiskos apstākļos, tad sanāk. Manuprāt, iepazīšanos nevajag sarežģīt.

Mūsu sabiedrībā iepazīties ar sievieti uz ielas nav socially acceptable thing to do. Vīrieši to zina un tāpēc sarunu uz ielas neuzsāk.
Sievietes ir ar augstu social awarness. Vīrietis, kas mēģina iepazīties uz ielas šķist aizdomīgs, jo pastāv risks, ka viņš dara arī citas lietas, kas pārkāpj sabeidrības normas, piemēram, (pasarg Dievs) velk zeķes ar sandelēm.
Es domāju, ka nākotnē iepazīšanās uz ielas verētu kļūt par normu. Tas protams, pieņemot, ka cilvēki turpinās staigāt pa ielām un nepavadīs visu laiku skatoties telefonā.

esmu šokā, ka tik daudzām tas nepatīk. Mani uzrunā publiskās vietās diezgan bieži un tas tikai paceļ omu un vairo pārliecību, ka esmu skaista. :) Nav jau uzreiz jāpiekrīt randiņam vai jādomā, ka šim interesē tikai izskats.Kāpēc neuztvert to vieglāk, vienkārši, ka tu iepaticies.

Pasadena, ja jau tā iepazīšanās būtu tik vienkārša padarīšana mūsdienās ar vismaz pieņemamu procentu (ap 25%) uz veiksmīgu iznākumu, tad ielu varētu izmantot kaut vai kā ļoti labu sava sociālā loka paplašinātāju, kad tev kontaktu listē būtu pa 10 cilvēkiem, ar kuriem iziet paballēties, pa 10 ar kuriem doties pārgājienā utt. Bet mūsdienās, īpaši Latvijā, tā situācija ir pavisam citādāka, ar šādu pieeju drīzāk var sagraut savu pašapziņu, nekā kaut ko iegūt. Te gan pie vainas arī mentalitāte, jo kā gan nākas, ka pavadot nedēļu dienvidu zemēs, nemainot savu raksturu tu iepazīsti daudz vairāk cilvēku nekā šeit dzīvojot gadiem.
Bet par to "čau, kā iet" - to jau pašas sievietes ir atzinušas, ka tas ir viens no stulbākajiem un garlaicīgākajiem veidiem, kā vīrietis uzsāk pazīšanos. Vienkārši tāds uzskats tagad valda.

Nekad tiešā tekstā uz ielas uz randiņu neviens nav aicinājis, bet iepazīties, small talk jā. Visbiežāk pienāk klāt kaut ko pajautāt un tad turpina sarunu. Un kādēļ gan neidot savu numuru, ja cilvēks šķiet patīkams?
Es gan esmu kā kāmis savā ritenī - visu laiku kaut kur skrienu, tā pat vien aiz neko darīt pa ielu nevazājos, tādēļ stāvēt un pļāpāt vai iet pēc kafijas man nav laika. Bet katrā ziņā man tas šķiet patīkami un liek pasmaidīt.

Estupendo, es nedomāju, ka iepazīšanās ir tik vienkārša (lai arī savā būtībā tā ir, ja satiekas divi cilvēki, kuri viens otram simpatizē), bet nedomāju arī, ka to vajag padarīt mākslīgi sarežģītu. Katram sava gaume, protams, un es noteikti nevaru apgalvot, ka tas, kam priekšroku devu es, patiktu arī citiem, bet man tiešām liekas, ka cilvēki šo procesu varētu uztvert vieglāk.

Negrib iepazīties un pēc tam brīnās, kāpēc latvijā tik maza dzimstība (pat ja būtu mantiskā labklājība). Kāpēc man speciāli skriet uz kaut kādu bibleni, kura man nemaz nepatīk, lai tur ar ārkārtīgi mazu varbūtību atrastu kādu grāmatu žurku?! Un meitenēm nez kāpēc liekas, ka, ja tiek uzrunāta viņa, tad tiek uzrunātas visas pēc kārtas. Un vēl brīnās, kāpēc grib iepazīties ar nepazīstamu cilvēku. Vai tad ar pazīstamu var iepazīties? Jebkuri pazīstami cilvēki sākumā bija nepazīstami.

Manī arī nevieš uzticību vīrieši, kuri randiņu biedrenes izvēlas tikai pēc fiziskiem parametriem

Vienā citā diskusijā daudzas izteicās, ka izskats tomār paliekot primārais un pirmajā brīdī noteicošais. Kāpēc lai vīrieši nedomātu tāpat? Un, ja jau tas izskats ir galīgi nebūtisks, tad jau vīrietis var sadraudzēties arī ar vīrieti, un aiziet! :D

Kāpēc man speciāli skriet uz kaut kādu bibleni, kura man nemaz nepatīk, lai tur ar ārkārtīgi mazu varbūtību atrastu kādu grāmatu žurku?!

Mazliet neprecīzi izteicos. Ar mazu varbūtību tur atradīšu sev tīkamu meiteni, bet ar lielu - grāmatu žurku (tīkamā meitene ne obligāti ir pretstats grāmatu žurkai).

Kāda starpība kur iepazīties. Vienīgais šķērslis. Lai iepazītos uz ielas ir laika trūkums - steiga.
Pārējais jau ir kā iepazīties jebkurā citā situācijā.
Turklāt “mēs” esam tādi milzīgi budži ( par laimi zituācija uzlabojas ) - nedod Dievs uz ielas, veikalā ... kaut ko uzprasīsi vai uzsākšu sarunu, vai pajokosi. Skatās kā uz jukušu :-D
Un nevajag meklēt attaisnojumus - man tur kas tur : MR, galva sāp, nepatīk ka traucē .,.

Otrs iemesls - uz ielas tumsā no kāda stūra izlecot :-D

Otrs iemesls - uz ielas tumsā no kāda stūra izlecot

Par šādu variantu neiedomājos :-D jā, varbūt tāda pieeja nebūtu tā labākā ideja :-D

Palasot dažus komentārus jāsaķer galva, cik tomer cilvēki mēdz būt aprobežoti, ka uzskata, ka uz ielas iepazīstas tikai dīgdieņi un kaut kādi jocīgie :O Ja vīrietis ir patīkams un daudz maz ir viss kārtība ar vizuālo izsaktu, neviena sieviete viņam neveltīs dusmīgus un nicinošus skatienus, sliktākajā gadījumā pieklājīgi atteiks, un vai tapēc vīrietis paliek muļķa loma? mazak vajag uztraukties par par tevi padomās apkārtējie. Un tās, kas te saka, ka neinteresē vīrieši kuri izvēlas randiņu partneres pēc vizuāla, tad jājautā, uz ko velna pēc vīrietim sākumā būtu jāskatas, ņemot vērā, ka jūs esat nepazīstami? Uz jūsu augstskolas diplomu? Tas ir tikai loģiski un normāli, ka pirmais ko pamana ir sievietes vizuālais izsaktas. Tāpēc jau viņš arī jūs aicina uz randiņu, lai noskaidrotu, jūsu pārējas īpašības, vai tur kaut kas vairāk par izskatu vispār ir. Jāskatās ir arī pēc situācijas, kurā brīdī uzrunāt sievieti, neviens tak neleks no krūmiem ārā no mugurpuses un čukstot ausī teiks: ''eu negrib iet uz randiņu". vai arī ja redz, ka konkrētā sieviete kaut kur ļoti steidzas un tad raus aiz rokas un prasīs par randinu.
Pats arī esmu uz ielas, veikalā iepazinies. Bet pirmo soli izdaru tikai tad, ja ir tas "saskatiens" komplektā ar smaidu. Parasti saku visu kā ir, un ar kādu mērķi esmu pie viņas piegājis. Runāt aplinkus un jautāt jocīgus jautājums tieši liekas vairāk "awkward", ticu, ka sievietes jau nav dumjas, un tāpat saprot kāpēc kāds vīrietis viņas uzrunā un ne jau tāpēc lai noskaidrotu, kā viņām iet vai kāda sodien ir laika prognoze. Protams, gadās, ka arī atsaka so what? Ne jau tāpēc juīīšos pazemots un raudāsu trīs dienas spilvenā. Kā saka, dažreiz tu uzvari, dažreiz tu zaudē. Tā dzīvē mēdz gadīties.

Jā, esmu uzrunāta autobusos, vilcienos, uz ielas. Bet nez kāpēc, tas vienmēr izskatās diezgan kuriozi:-D:-D:-D Neesmu piekritusi. Bet, varbūt, ja būtu brīva...varbūt arī pamēģinātu aiziet uz randiņu. Es jau neko nezaudētu, tikai iegūtu bezmaksas vakariņas:-D