Sports

Neiet vispār uz sportu? Tad tikai ar ārsta zīmi.
Es visādi izvairījos no sporta stundām, citreiz tāpat negāju, citreiz teicu, ka slikti jūtos, lai atļauj nepiedalīties, citreiz pierunāju mammu, ka vispār neeju uz skolu tai dienā. Apmeklēju varbūt pusi no visām stundām, no pārējām izdevās izbēgt.

tad jādabon ārsta zīme :)
un jāizmet no galvas "bijušais"

Paga, drīz saskries lilit sportistes un gudrēsies par nīkuļiem :D
Drošākais variants ir ārsta zīme ilgam laika periodam, ja ģimenes ārsts ir saprotošs. Ar bastošanu var arī nepatikšanās iekulties, vismaz sekmīgu atzīmi skolas pabeigšanai vajag, citādi augstskolā neuzņems.

Un ja tev kopā ar "bijušo" sāktu notikt arī citas nodarbības, tad tu vispār uz skolu neietu?:-D

Nē, vienkārši sportā neesmu tā labākā un negribās lai redz ka neprotu nekādu volejbolu, piepumpeties utt

Delusion, protams, gudrāki ir komentāri, kā dabūt ārsta zīmi pilnīgi veselam cilvēkam, lai nebutu kauns bijušā priekšā..:-D

Nu bet, ja nesanāk, tad jāstrādā mājās papildus, lai sanāktu labāk. Dzīvē tā visur darīsi, ja kaut kas nesanāks, tad nemaz nemēģināšu? Es skolas laikā biju resna, bet tāpat centos un zini ar laiku sanāca viss nepieciešamais- protams, ne uz 10, bet savu pakaļu pavilkt un elementāras lietas izdarīt varēju un neviens nesmējās, jo centos.

Un tādam “saprotošam” ārstam vajadzētu spērienu pa pakaļu un atņemt ārsta sertifikātu.

Es skolas laikā biju resna, bet tāpat centos un zini ar laiku sanāca viss nepieciešamais- protams, ne uz 10, bet savu pakaļu pavilkt un elementāras lietas izdarīt varēju un neviens nesmējās, jo centos.

Par to smiešanos, atkarīgs no skolas, mums pat skolotāji ņirgājās un izteica riebeklības, ja biji tizls sportā.

Aha, sākas moralizēšana un pamācības:-D
Sportam nebūtu jāgatavojas papildus, tāpat kā tam nevajadzētu sagādāt nepatīkamas emocijas skolā - skolas un klases ir dažādas, tiešām ir vietas, kur pat skolotāji ņirgājas par skolēniem.
Man lielāko daļu laika bija atbrīvojums, neko tādēļ dzīvē neesmu zaudējusi - tagad sportoju savam priekam (velo, vingrošana, skriešana), nav ne liekā svara, ne citu mazkustības problēmu. Labāk dabūt zīmi, nevis stresot un pārdzīvot par tik bezjēdzīgu priekšmetu.

Labāk dabūt zīmi, nevis stresot un pārdzīvot par tik bezjēdzīgu priekšmetu.

Jā, labāk tad zīme, lai neietu tikai uz sportu, nekā sākt dēļ sporta kavēt visas tās dienas, kad sports, pie reizes kavējot arī visas fizikas un ķīmijas.

Sportu kavēt grib, jo bijušais ex draudziņš vēl sirdī. Pāries.
Bet pateikt, ka sportam nav jāgatavojas, bet angļu, matrmātikai utt visiem citiem priekšmetiem gan, ir muļķīguma pārākā pakāpe.

Kāpēc vispār šķiet, ka tas draugs vai kāds cits skatīsies uz autori un pētīs, cik tālu aizlec vai cik reizes piepumpējas? Ja vēl tas tāpat nenotiek vienkārši visiem aplī stāvot apkārt. Galva jākārto, ne kas cits.

Un tāpat no dažām disciplīnām var izvairīties, ja baigi gribas. Ne sabojāt sevi un savu domāšanu vēl vairāk ar slēpšanos.

Ehh, tik pazīstamas sajūtas. :-D
Sākumskolā vispār bija murgs, jo biju kautrīgs, kluss bērns, kuram nebija draugu, turklāt sporta stundās man praktiski nekas nepadevās, tāpēc pārējie smējās, ņirgājās. Tas arī radīja riebumu pret sporta stundām. Dienās, kad bija sports, biju ne dzīva, ne mirusi, garastāvoklis bija izcili slikts.
Nedaudz labāka situācija bija pamatskolā, bet līdz tam brīdim, kad uz mūsu skolu atnāca strādāt jauns skolotājs, kurš nebaidījās izteikt piezīmes par skolēnu spējām ne tiem glaimojośākajiem vārdiem. Arī tad uz sporta stundām gāju ar riebumu gandrīz raudādama.
Vidusskolā situācija uzlabojās, jo atnāca vienkārši lieliska skolotāja, kura prata iedvesmot, un palīdzēja saskatīt foršo sportā. Jāatzīst, ka sports joprojām nesajūsmināja, bet vismaz neizraisīja tik negatīvas emocijas kā iepriekš. Vidusskolā sports mums bija apvienots ar citu klasi, tāpēc lielākā daļa bija sportisti. Es ar savu neveiklību jutos ne savā ādā, bet tomēr nepārforsēju un darīju tik, cik varēju.
Man nebija/nav liekā svara, bet vienalga nebija to spēju sportot, nebija fiziskās izturības, skrēju pēdējā. Bieži vien bastoju sporta stundas, izvairījos, kā vien varēju.
Atceros, kā pēdējā sporta stundā 12.klasē gandrīz raudāju no laimes, jo sapratu, ka tā elle ir beigusies.:-D
Tagad pēc skolas beigšanas sportoju savam priekam, skrienu, braucu ar velosipēdu un saprotu, ka sports tomēr ir lielisks. Labprātāk dodu priekšroku sportošanai vienatnē, kad neviens neskatās, jūtos brīvāk. Tāpēc arī uzskatu, ka sporta stundas skolā nav tas labākais variants, kā motivēt bērnus sportot.
Un, jā, nenosodu tos, kuri prasa atbrīvojumu no ārsta, lai neapmeklētu sporta stundas. Jo man mans emocionālais līdzsvars ir svarīgāks. Ņirgāšanās var radīt tādas traumas, kuras grūti pēc tam izdzēst no dzīves, bet fizisko stāvokli uzlabot ir daudz vieglāk.

Man arī nepavisam nepadevās sports, reizēm kāds pasmējās, bet tāpat nekad nebastoju. Taču centos un vairākas reizes izdarīju neticamo, dažu dienu laikā uztrenēju lietas, ko vispār nevarēju un dabūju labas atzīmes. Piemēram, es vispār nekad neesmu mācējusi uztaisīt tiltiņu, stāvot kājās un liecoties atmuguriski uz leju - kad tas bija jādara uz atzīmi vairākas dienas stundām neatlaidīgi mēģināju un guess what, nokārtoju 8-) Tāpat ar tāllekšanu, kad pirms ieskaites trenējāmies, sākumā lecu uz 1-2 ballēm, bet paliku pēc stundas ilgāk un uztrenēju uz 4. Tas tā, lai oponētu tām, kas uzskata, ka ja nepadodas, tad nav jēga censties, tāpat nesanāks.

cik es atceros no sporta stundām, pārvsarā vērtēja tādas lietas, ko darījām pirmo un pēdējo reizi, nezinu kā varētu uztrennēties rāpties pa virvi :D vai lekt pāri bukam. es gāju uz sportu, dažreiz pabastoju, bet nenosodu tos, kas vnk paņēma ārsta zīmi no saprotoša ārsta, jēga tam skolas sportam tā pat maza.

Aizej pie ārsta pēc zīmes. Nav jātaisa liela lieta tur, kur patiesībā ir sīkums. Sports skolā neko nenozīmē, lai par to tā pārdzīvotu vai uzklausītu šitos sportistu murgus, ka sportam jāgatavojas mājās, visiem jāietilpst standartos utt. Man gan nebija atbrīvojums, es bastoju, viltoju zīmes un ko tik vēl nedarīju, tas neietekmēja manus ce rezultātus, uz kuriem tālāk skatījās augstskola. Sporta atzīme vai vidējā atzīme pa visiem priekšmetiem nekur nefigurēja.

Akarao, nu jā, visiem mājās jābūt atribūtiem tādām disciplīnām kā tāllēkšana, augstlēkšana, bumbiņmešana utt, lai varētu gatavoties mājās. :D

Mētā dārzā ābolus vai kastaņus uz ielām :D