Lietas, ko apbrīnojat

Es apbrīnoju radošus cilvēkus ar lielu apņemšanos un darbošanos un tiekšanos pēc panākumiem.

Tos, kuri jau no sākta gala zina, ko grib, vai arī tos, kas jau agri apzinās savus talantus. Apbrīnoju spēju sarunāties ar jebkuru par jebko. Vēl apbrīnoju tos, kas prot taupīt un krāt - man nekādi neizdodas :-P

Apbrīnoju mēŗktiecību un tiekšanos pēc panākumiem. Tāpat jau šeit minēto spēju piecelties pēc kritiena vai spēju mērķtiecīgi turpināt iesākto, neskatoties uz atteikumiem un to,ka sākumā varbūt nesanāk. Man pašai ar to ir grūti. Kaut vai tas,ka man ir darbs,kurā ne īpaši apmierina alga,bet jaunu atrast grūti. Vairāk ieciklējos uz neizdošanos. Ja kāds atsaka manu kandidatūru kādai vakancei,uzreiz liekas,ka es jau neko labāku tāpat nevaru dabūt...

Kopumā laikam varētu teikt, ka apbrīnoju augstu pašazpiņu, kas sevī ietver nebaidīšanos par to, ko padomās citi, nebaidīšanos mēģināt jaunas lietas un vispār ir forši būt uzņēmīgam cilvēkam.
Pati tāda- ko tad nu es, es jau neko nemāku, neko nezinu, lai gan cenšos tomēr mainīt sevi un nebaidīties.

Es apbrīnoju cilvēkus, kas no rīta VAR piecelties un NORMĀLI funkcionēt un nevēlas kādu piesists, jo man rīti vienmēr ir smagi. Es tiešām aprbrīnoju tos, kuri ,nozvanot modinātājam, no gultas, hops, un ir labā garīgajā un gatavi dienai. Es pat nesaprotu kā tās var būt, kas tā par maģiju.:-D

Es apbrīnoju cilvēkus, kas no rīta VAR piecelties un NORMĀLI funkcionēt un nevēlas kādu piesists, jo man rīti vienmēr ir smagi. Es tiešām aprbrīnoju tos, kuri ,nozvanot modinātājam, no gultas, hops, un ir labā garīgajā un gatavi dienai. Es pat nesaprotu kā tās var būt, kas tā par maģiju.

Es ar`! Es ar`!

Apbrīnoju cilvēkus kuri neskatoties uz saviem ienākumiem un bagātību spēj dzīvot mēreni vai pat pieticīgi.
Kā piemērs Ingvars Kamprads, Ikea (nu jau bijušais) īpašnieks, kurš neskatoties uz savu veiksmīgo uzņēmējdarbību un karjeru, necentās visiem demonstrēt savu bagātību vai mērīties ar krāniņiem, kā dara vairums bagātu un ietekmīgu cilvēku.
Tādu pasaulē ir ļoti maz, jo reti kurš spēj turēties pretī izšķērdības kārdinājumam

Apbrīnoju garā stiprus cilvēkus, kad ķermenis nav tik spēcīgs (cilvēki, kas zaudējuši kājas, rokas, spēju staigāt, dzirdi, redzi vai tamlīdzīgi). Visus, kas pārdzīvojuši slimības un turpina redzēt gaismu tuneļa galā.
Apbrīnoju tos, kuri klausa savai sirdsbalsij.

Apbrīnoju gudrību. Bet nevis to, ko iegūst hipsteru kafejnīcās, lasot filozofiskas grāmatas, bet tādu īstu, ar kuru tiek sasniegtas virsotnes un mainīta pasaule vai vismaz daudzas dzīves. Apbrīnoju tos nestandarta prātus, kuros rodas formulas, algoritmi vai vienkārši idejas, kas virza pasauli uz priekšu.

Apbrīnoju enerģiskus cilvēkus, kuri spēj strādāt pilnu darba dienu, tad vēl bērnus savākt, vakariņas pagatavot, māju iztīrīt un vēl rast spēku atpūtai, pasākumiem. Kā arī tos, kas spēj mierīgi, bez stresa uztvert dažādus notikumus.

Pilnīgu mieru pat briesmīgās situācijās, spēju saglabāt pozitīvismu, gaišu skatu visas dzīves garumā, spēju visu pamest un sākt jaunu dzīvi jaunā vietā ar jauniem cilvēkiem, darbiem utt.

Apbrīnoju gudrību. Bet nevis to, ko iegūst hipsteru kafejnīcās, lasot filozofiskas grāmatas, bet tādu īstu, ar kuru tiek sasniegtas virsotnes un mainīta pasaule vai vismaz daudzas dzīves. Apbrīnoju tos nestandarta prātus, kuros rodas formulas, algoritmi vai vienkārši idejas, kas virza pasauli uz priekšu.

Bet tā, ko ne tikai apbrīnoju, bet kas mani arī ārkārtīgi pievelk, ir pazemība (angļu humble gan, man šķiet, vēl labāk to raksturo) un augsta emocionālā inteliģence.
Un vīriešu dzimuma pārstāvjos es pēdējā laikā esmu ārkārtīgi sākusi apbrīnot īstu vīrišķību - pieminēto emocionālo inteliģenci savienojumā ar spēku (fizisku), spēju uzņemties atbildību un nostādīt dzimtu un tautu augstāk par savu ego. Tā, manuprāt, ir izmirstoša suga uz hipsteru yolo-eru un čīkstuļu masas fona.

Es apbrīnoju cilvēkus, kas no rīta VAR piecelties un NORMĀLI funkcionēt un nevēlas kādu piesists, jo man rīti vienmēr ir smagi. Es tiešām aprbrīnoju tos, kuri ,nozvanot modinātājam, no gultas, hops, un ir labā garīgajā un gatavi dienai. Es pat nesaprotu kā tās var būt, kas tā par maģiju.

Tieši to pašu gribēju rakstīt! :D Tiešām apbrīnoju cilvēkus, kuriem rīti sākas ar ātru un nesāpīgu pamošanos, bez mokām. :D

Apbrīnoju garā stiprus cilvēkus, kad ķermenis nav tik spēcīgs (cilvēki, kas zaudējuši kājas, rokas, spēju staigāt, dzirdi, redzi vai tamlīdzīgi). Visus, kas pārdzīvojuši slimības un turpina redzēt gaismu tuneļa galā.

Jā, šos cilvēkus es arī apbrīnoju.

Citādā ziņā apbrīnoju prasmi komponēt mûziku, tādu, kas neizklausās pēc izteikta plaģiātisma. Nu kā, kā to var dabūt gatavu??? Manas smadzenes nevar to aptvert :-D.

Apbrīnoju garā stiprus cilvēkus, kad ķermenis nav tik spēcīgs (cilvēki, kas zaudējuši kājas, rokas, spēju staigāt, dzirdi, redzi vai tamlīdzīgi). Visus, kas pārdzīvojuši slimības un turpina redzēt gaismu tuneļa galā.

Prātā nāk šī meitene! https://youtu.be/IQgxiUGvbkw
Iet kā tanks ar smaidu uz lūpām, turklāt dzīvo aktīvu dzīvi, tiešām apbrīnojami! Es sev būtu jau kapu izrakusi :D

cilvēkus, kuri pieceļas ar pirmo modinātāju.

Es apbrīnoju cilvēkus, kas no rīta VAR piecelties un NORMĀLI funkcionēt un nevēlas kādu piesists, jo man rīti vienmēr ir smagi. Es tiešām aprbrīnoju tos, kuri ,nozvanot modinātājam, no gultas, hops, un ir labā garīgajā un gatavi dienai. Es pat nesaprotu kā tās var būt, kas tā par maģiju.

Es arī. Īpaši šorīt. (t)
Apbrīnoju cilvēkus, kuri prot palikt nesatricināmi jebkurā stresa situācijā. Jo sevišķi, ja paliek satricināmi ne tikai no ārpuses, bet arī patiešām neuztraucas, prot saglabāt mieru.

Spēju aiziet gulēt = aizmigt, nedomājot nevienu domu 5, 10 vai kaut 15 minūšu laikā.

Apbrīnoju tos, kuri zina, ko grib, ir mērķtiecīgi un prot dzīvot tā, lai justos laimīgi.