Ja vīrietim 25+ nav tie pārdesmit eiro un galvenais - dāsnums un sajēga, ka tas ir tikai dabiski, tad mums nav pa ceļam. Tas vienkārši likumsakarīgi, jo nopietnas attiecības un nākotnes plānus saistītu ar finansiāli stabilu cilvēku, kuram šīs izmaksas nesagādātu diskomfortu.
Pilnībā pievienojos šim. Ja pirmajā randiņā vīrietis piedāvātu visu dalīt uz pusēm, otrā randiņa nebūtu. Man nav problēmu samaksāt par sevi, tāpat arī neesmu mantkārīga maita, kura meklē sev sponsoru, taču mans uzskats ir tāds, ka zolīds, kārtīgs vīrietis pirmajā randiņā neliks sievietei sniegties pēc naudas maka.
Un par šo.
Ja atsaka vai apvainojas, tad zina, ka ir patrāpījusies mantkārīga vīriešu izmantotāja.
Nevajag vispārināt un tās sievietes, kuras nepiekrīt pirmajā randiņā maksāt visu uz pusēm, uzskatīt par mantkārīgām vīriešu izmantotājām tikai tāpēc, ka pati iestājies par vienlīdzību un bez maz vai paliec dusmīga, ka nevari maksāt par sevi. Kā jau minēju, man nav problēmu samaksāt par sevi un tāpat arī neesmu
mantkārīgā vīriešu izmantotāja, taču, neskatoties uz to visu, jā, man noteikti nebūtu nekāda vēlme atkārtoti tikties ar vīrieti, kurš pirmajā randiņā vēlas uz pusēm dalīt rēķinu par kafiju un smalkmaizīti. Jā, man patīk, ja man uzdāvina ziedus, atver durvis, padod roku, izkāpjot no auto. Un jā, man patīk, ja pirmajā randiņā vīrietis izmaksā, jo tas ir patīkams, galants žests, kam nav nekāda sakara ar mantkārību. Šajā ziņā neesmu un nekad nebūšu par dzimumu vienlīdzību, jo man patīk justies kā sievietei un patīk, ja vīrietis ir vīrietis, nevis kapeiku skaitītājs, kurš pirmajā randiņā rēķina cik katram beigās būs jāmaksā.
72
