uzvedība pie ārsta

Man tas viss šķiet ļoti dīvaini, it sevišķi par tām brillēm. Vnk wtf, slikta redze, neraksta brilles? Tu neko nejauc?
Tāpat vien neesmu mēģinājusi dabūt lapu, tas ir pretlikumīgi, bet tad, kad pienākas, paši dod. Un es tavā vietā ietu gan pie speciālistiem pēc ĢĀ nosūtījuma, ja tiešām kaut kas kaiš.
Tagad tā attieksme izklauās pēc "izraksti man ripas, visiem izraksta, un man nē". Es nekad neprasu man kaut ko izrakstīt, paši raksta. Vienīgais, ko es tieši paprasu, ir nosūtījums uz muguras masāžu, bet tas tāpēc, ka man apdrošināšana sedz vienu kursu un pēc manas sprandas aptaustīšanas nerodas šaubas, vai man to vispār vajag.

Sauss klepus ir kontrolējams, bet var arī ieilgt uz vairākiem mēnešiem. Par to tiešām lapas parasti neraksta.

Kā tas ir kontrolējams? Neesmu mediķis un nezinu. Man pēc saaukstēšanās tāds bija. Ja brīvdienās sēž mājās, daudz nerunāju, tad tā, ka tikai nedaudz jāklepo. Kad darbā, kur ir jārunā, pie gaisa maiņām (auksts, karsts, kāda smarža), tās drausmīgās klepus lēkmes padsmit reizes dienā. Es tīri fiziski darbā nevaru un nedrīkstu cilvēku, ar kuru tai brīdī runāju, atstāt vienu, lai skrietu uz tualeti pavemstīties no tā klepus. Bet ārste, ja redz, ka tai brīdī neklepoju, saka, ka lapu nevajag.

stresīgi, ja pie ārsta jāiet ar domu, lai viņš dod slimības lapu, nevis zāles

Jā, man nepatīk ārstus apmeklēt un eju tikai tiešām tad, kad nevaru strādāt.

Ļoti dīvaini par to acu ārstu. -0,75 un viņa neiespieda to zīmogu, ka darbam nepieciešamas brilles? Kā?

Tēma jau ir par to, ka ar mani notiek dīvainības. :-D Nē, neiespieda zīmogu, kaut konstatēja to -0,75. OVP lapā bija norādīts kods ,,darbs ar datoru" Jau sākumā pateicu, ka tālumā ne pārāk labi redzu, teicu, ka 2x mēnesī darbā ir sapulces/apmācības, kur uz ekrāna rāda materiālus, kurus nekad nevaru salasīt. Biju 100% pārliecināta, ka atzīmēs redzes korekcijas nepieciešamību (pārjautāju, vai neatzīmēs, jo domāju, ka šī aizmirsa), bet atteica, jo ,,darbam ar datoru" ir svarīga redze tuvumā, tāpēc tālumam it kā neko nevarot tai lapā rakstīt. Lūk tā!

Runājot par slimības lapām, ja man tādu vajag tad es to arī ģimenes ārstam saku, nevis ceru, ka viņa izzīlēs vai man tas ir nepieciešams. Izstāstu visus savus simptomus , ka jūtos slikti un vēlos atvērt slimības lapu, un nekad man nav atteikts , jo kā gan ārsts var noteikt vai es jūtos pietiekami labi, lai ietu uz darbu vai arī nē. Katram cilvēkam ir gan savs sāpju slieksnis, gan arī 'slimošanas" slieksnis - kādā stāvoklī cilvēks ir spējīgs strādāt, piemēram, es iesnu gadījumā bieži nevaru no gultas izlīst ārā, jo jūtos ļoti slikti, un iesnas ir diezgan smagas, citam atkal iesnas vispār netraucē dzīvot. Tādēl uzskatu, ka ejot pie ārsta vienkārši ir jābūt pārliecinātai par sevi, un par to, ko tu gribi (neattiecinu to gan uz zālēm, jo neesam ārsti , lai zinātu, kādi medikamenti ir mums nepieciešami un kādi ne, it īpaši , ja ir runa par antibiotikām un citām stiprām zālēm).