Vairākkārt esmu aizdomājies par dažnedažādiem vīrieša un sievietes attiecību modeļiem, un gribas jautāt - vai jūs attiecībās atbalstāt izteiktu vīrieša dominanci, ar to domājot visu lēmumu pieņemšanu, tostarp galavārdu viņa rokās, cietu un stingru valodu un attiecīgiem uzskatiem, spēju materiāli nodrošināt sevi un tuviniekus, atbildības sajūtu un milzīgas rūpes pret sievieti un viņas bērniem (ja tādi ir), kas mijas ar šī vīrieša aizkaitināmību, nemiera garu, brutalitāti, un sievietei šādās attiecībās vārds, ko bilst, īsti dots netiek, viņai ir jābūt mierīgai, emocionāli noturīgai, iejūtīgai, augstsirdīgai, pazemīgai. Sieviete pamatā rūpējas par mājokli un bērniem, gaida mājās no darba vīru ar prieku un smaidu sejā, vispār neatļaujas nevienu "zāģēt", savukārt vīrietis sūri strādā, lai nopelnītu ģimenei iztiku, rāj sievu un bērnus pēc vajadzības, un visa materiālā atbildība gulstas uz vīra pleciem. Vai ir bijusi šāda vai līdzīga attiecību pieredze? Jūsu viedokļi?