Burkā!

Nikola. - Latvijas zāļā punkta mājaslapā ir aprakstīta pilnīgi visa informācija ko drīkst izmest un ko nē, kā pareizi šķirot utt. Tur ir arī konteineru atrašanās vietas. Piekrītu, ka trūkst arī informācijas iedzīvotājiem, jo ne visi vēlās speciāli internetā meklēt. Tā vietā lai Tvnet rakstītu, par Zāmueles jaunajām laulībām, vai par to, ka glābēji izglābuši kaķi, būtu labi arī šāda informācija par atkritumiem un tml.

crimson
Neteiktu, ka zaļā punkta lapā ir pietiekami skaidra tā informācija.
Te ir normāli materiālu veidu atšifrējumi.
http://www.zalajosta.lv/lv/skiro-plastmasas-iepakojuma-atkritumus-pareizi
Katram savācējam jau laikam atšķiras materiālu veidi, ko savāc. Tad ir tik nenormāli sarežģīti uz konterinera uzlīmēt, ka, piemēram, var mest HDPE, PET, nevis murgot ko par kādiem nosaukumiem, joguta trauciņi, šampūnu pudeles utt., kur jogurta trauciņi var būt izgatavoti no dažādiem materiāliem.

Nu man jogurta trauciņš šķiet saprotamāk nekā HDPE , man pat nav ne jausmas , kas tas ir par zvēru ?

Hmmm...
Man nav pa ceļam.
Un ja būtu iespējams atrastos arī kāds mani intresējošs produkts. Nēsmu pie cilvēkiem kurš savus pārtikas iepirkumus plāno nedēļai vai mēnesism. Ja man ievajagas miltus ( gadā 1 iepakojumus ) aizbraucu uz tuvējo veikalu un nopērku. Turklāt miltus ( kā jau minēja ) labāk pārdot safasētus. Tā pat ja ir vēlēšanās nepirkt lielveikalu iepakojumos produktus var iet ar savu trauku ( jā, apkārtējie skatīsies, bet dažiem celmlaužiem jau jābūt ) - tāpat tirgū un mazajos veikaliņos... Kas attiecas uz maiziņiem : neatbalstu ne plastmasas, ne papīra maisiņu izmantošanu ( mežu, dzīvnieku , vides ... jomā ). Labāk nomainīt tos pret “ kukurūzas “ maisiņiem. Par atkritumu šķirošanu - vēljoprojām nav pietiekami liels skaits konteineru un nav pietiekami informēta sabiedrība. Kā jau minēja sarakstiem ar šķirojamajiem atkritumiem jābūt uz katra konteinera un vēl labāk katrā kāpņu telpā un liftā. Informācijai jābūt skaidrai un saprotamai. Lielāko daļu sabiedrības nesatrauc atkritumu šķirošana un liela daļa domā ka sulas vai piena pakas ir izgatavotas no kartona.
Aizrāvos :-D

P.s. Doma nav slikta, bet vairāk atbalstu ierašanos ar savu truku visur un savu maisiņu .
P.s. Bez pašapkalpošanās no atvērtiem/atklātiem traukliem. Augļi un dārzeņi ir viena lieta, bet miltus, cukuru un cepumus tak pirms lietošanas nenomazgāsi. ( kaut kad to lai zin atceroties Maxsimas salātu mazgāšanu - varbūt izdodas :-D )

Man bija liels prieks, kad vecmamma stāstīja, kā viņa uz visiem veikaliem un tirgiem brauc ar saviem trauciņiem un prasa, lai produktus liek tajos. Un kamēr laukos šķiet gluži loģiski domāt par to, kas aiz tevis paliek pāri, jo atkritumu izvešanas pakalpojuma vienkārši nav, tikmēr pilsētā atrodas, diemžēl tūkstošiem cilvēku, kuri domā kā Rīdziniece un Sognare.
Par šķirošanu un tās iespēju trūkumu piekrītu, bet neaizmirsīsim, ka arī atkritumi ir bizness un cik forši ir OIKu pelnīt, kamēr tā plastmasa deg. Tad es labāk izperos cauri puspilsētai ar savām ķeselītēm un saberu makaronus tur, nekā pērku cepumu paciņu, kurā iekšā ir vēl mazākas cepumu paciņas.
Jo vairāk šādas piparbodes vērs vaļā, jo vairāk rimčiku pārdevējas sapratīs, ka nevajag kartu ābolu un zeķu pāri stumt atsevišķās kulītēs, ka tad, ja es dodu savu trauciņu gaļas iesvēršanai, tad tur arī vina ir jāliek, nevis jāpārbola acis un ar tekstu "tā mēs nedarām" jātin tā karbonāde 3 kulītēs, jo tek taču. (t)

Neesmu jau pārāk skeptiska, bet nu, ja es būtu bezdarbniece, kura saņem normālu summu pabalstos, visa diena brīva, transports pa brīvu, tad speciāli tur aizbraukt un pa domājams dārgāku cenu nopirkt divas aprikozes, tad jā. :D Labāk Kurtu atbalstu.

Piekrītu, ka ar savām burkām uz šādu veikalu doties var tikai speciāli, nevis pa ceļam uz darbu/mājām, kas, manuprāt, krietni samazina klientu loku. Un pat tad bez transporta tas ir neērti... vienu dienu iet pēc cukura kg, nākamo pēc miltiem?
*
Cenšos šķirot atkritumus, taču arī man bieži nav skaidrs - ko drīkst mest pie mājas izvietotajā plastmasas konteinerā. Tā kā rakstīts plastmasa no pārtikas iepakojumiem, tad metu tur gan plastmasas pudeles, gan krējuma un salātu trauciņus (skalotus) u.tml. Taču esmu pētījusi uzrakstus uz iepakojumiem - pat plastmasas pudeles ne vienmēr ir PET, bet, piemēram, PP5, arī jogurta trauciņi var atšķirties pēc izmantotā materiāla. Tāpēc arī tikai priecātos, ja uz konteineriem tiktu atzīmēts konkrēti, kas tur metams. Kāda problēma būtu uzrakstīt arī apzīmējumus? Ja tiešām ir vēlme, lai cilvēki atkritumus šķirotu, paskaidrojumiem ir jābūt maksimāli saprotamiem un nepārprotamiem bez papildus informācijas meklēšanas.
Citādi tas viss atgādina bērnības bezjēdzīgās diskusijas ar trolejbusa vadītāju, no kuras nekādi nevarēju izspiest pa kādu maršrutu trolejbuss dodas uz depo - 14. vai 18., jo viņas vienīgā atbilde - brauc uz depo Jelgavas ielā, par ko man nebija ne jausmas, kur tāda atrodas...:-P

Man vislielākās problēmas bija tieši ar miltiem, graudiem, cukuru, garšvielām. Tos arī tirgū vienmēr pārdeva jau sapakotus.

Nu nu nu.. Garšvielas jau nu gan nesapakotas var iegādāties un ne tikai tirgū.

Pienāks laiks kad Baltijas jūrā sāks peldēt atkritumu salas, tad atpūtnieki domās, kuri cūkas to izdarīja.

Yep, apktuāli!

Piekrītu, ka ar savām burkām uz šādu veikalu doties var tikai speciāli, nevis pa ceļam uz darbu/mājām, kas, manuprāt, krietni samazina klientu loku. Un pat tad bez transporta tas ir neērti... vienu dienu iet pēc cukura kg, nākamo pēc miltiem?

Pēc idejas, Zero Waste ideja paredz to, ka ēdienreizes plāno un iepērkas reizi nedēļā, lai izvairītos no spontānajiem pirkumiem... Bet būtībā jau pastāv visādi tiešās pirkšanas pulciņi utt., kur cilvēki apvienojas un pērk dārzeņus, piena produktus, gaļu tieši no zemnieka - tur tad arī tā iepakojuma ir krietni vien mazāk nekā lielveikalā.
Man liekas, ka, pirms pāriet uz iepirkšanos beziepakojuma veikalā, katrs varētu padomāt par to, cik daudz pārtikas nopērkam par daudz un izmetam: par kaut kādiem plastmasas s**iem no alīša, kurus mums nemaz nevajag, bet tāpat pērkam. Un par tām n-tajām uz atlaidēm pirktajām blūzītēm, kuras nīkst skapī neuzvilktas. Ja visi atbrīvotos no šiem spontānā pirkuma paradumiem - tad JAU būtu mazāk drazu apkārt.

Man nav pa ceļam. Pie tam, lai brauktu iepirkties ar saviem traukiem, tur vajag parkingu. Barona iela tādā ziņā nav laba ideja, sevišķi vispopulārākajā šopnga laikā - pēc darba.
.
Viņi var piesaistīt mainstream publiku ar zemākām cenām vai atšķirīgu sortimentu (teiksim, nišas produktus kā bezglutēna, bezcukura, bez e vielu, eko /bio, vegāniskais, utt.) Jo nu, zerowasteru, pieņemu, mūsu mazajā Rīgā ir maz.

Neiepirkšos. Nav pa ceļam, kā arī nav iespējams izkontrolēt produkta kvalitāti. Apgrābstīti rieksti ir viena lieta, bet pārtikas kodes - vēl cita. Ir gadījies tikt pie pārtikas kodēm, uzglabājot Dobeles mannā iepakojumus, kurus sākotnēji nopirku aizvērtā veidā. Kur nu vēl šādi.

Tirgū visi laiku var iet ar savām burciņām. Draudzenei veseli divi veikali, kuros, ja iespējams, tad piekopj šo savu līdzpaņemto trauku politiku. Nesaskatu tur neko īpašu, tāda uzpūsta reklāma. Vienīgais, ko citur nebiju pamanījusi - no muciņām izlejamais medus un stēvija.
P.S. tomēr.. Darbam veikals blakus, gan jau intereses pēc ieiešu kaut kad apskatīties.

Zinas tante mans komentārs bija sarkasms Rīdzinieces komentāram:-)

Šodien biju iegriezusies. Jauks veikaliņš, esmu pārliecināta, ka ik pa laikam tur piekāpšu. Ikdienišķajām precēm (cukurs, auzas, rīsi, milti, utml) cenas ir ļoti sakarīgas, praktiski tas pats kas parastajos veikalos. Ir visādi interesanti našķi, uzkodas un saldumi, arī garšvielas. Forša ir arī ideja par burku maiņas punktu - ja mājās ir par daudz stikla burku, var nest uz turieni, savukārt ja esi atnācis uz veikalu bez savas burkas, var par brīvu kādu burku paņemt no turienes un izmantot saviem pirkumiem.
.
Kas attiecas uz atrašanās vietu - jā, mašīnu tur nav nolikt un tas varbūt ir mazliet problemātiski, bet no otras puses, turpat blakus ir Bērnu pasaule, kur cilvēki visu dienu iet iepirkties. Tur nez kāpēc neviens nečīkst par to, ka pārtikas smagumi jāstiepj ar kājām vai sabiedrisko :D

Bērnu pasaulē ir Rimi tiem, kas brauc ar sabiedrisko, Gerkens un Sidonas (=lēts apģērbs) un a ļa tirgus bodītes, ja nekas pēdējos gados nav mainījies. Visādus interesantus našķus vieglāk notirgot turīgākai publikai, ja cukurs, auzas un milti maksā bez pakas (kas sastādot līdz pat 40% cenas) tikpat, cik parastajos veikalos AR paku, nu tad var pieņemt, ka tēmēts tiek uz maksātspējīgāku publiku. Tā gan var čīkstēt, ka smagumi jāstiepj bez mašīnas.
.
Ja būšu tajā rajonā, labprāt ieiesu veikalā, man patīk interesantas uzkodas un ļoti interesantas uzkodas es esmu gatava stiept ļoti tālu.

Nu bet pie tā veikala taču arī ir sab. transporta pietura. Tur pat blakus viss ir.

ja cukurs, auzas un milti maksā bez pakas (kas sastādot līdz pat 40% cenas) tikpat, cik parastajos veikalos AR paku

Bonusu beziepakojuma veikalam spēlē tas, ka tu neradi liekus atkritumus. Cilvēkiem, kuriem šāds princips ir svarīgs, nerodas prātā doma "jāiet uz rimi, jo tur par to pašu cenu būs prece iepakojumā". Pārējiem, protams, izdevīgums mazāks.

Bonecutie, jā, bet vai Rīgā ir pietiekoši daudz zero waste dzīvesveida piekritēju? Vai ar tiem pietiks, lai nodrosinātu pietiekamu klientu plūsmu? Būtu zēl, ja veikals ar tiesām forsu ideju tiktu drīz slēgts.
.
Piesaistot arī citu publiku, tos, kam zero waste šobrīd nav top prioritāte, sos cilvekus var pieradinat un iemācīt iepirkties savādāk. Tikai viņus vispirms vajag piesaistīt ar ko citu. Ērtumu, izvēli, vai tamlīdzīgi. Pagaidām vietas ziņā ērtums ir 50/50, cenu ziņā nekas radikāli lētāks nav (tāpēc reklāmraksta runas par iepakojuma izmaksām līdz 40% šķiet liekulīgas, vide ir cits jautājums), neesmu bijusi veikala un par sortimentu spriest nemācēšu.

Beziepakojuma sakuma iedomajos garsvielas, biezpienu, sviestu, krejumu, pienu lauku..bet neka no ta nav. Viss atrodas tirgu un vel vairakos nelielos veikalinos, kur gadu gadiem burcinas kas panemtas lidzi visu pirkt.

A blakus bernu pasaulei pusdziva Vidzeme tirgu ari var krejumu, biezpienu, sviestinu dabut sava tara lidzi..turopat blakus,:-D