Intuīcija

Mēdz pievilt, bet domāju, ka tad neesmu klausījusies intuīcijā, tajā, ko jūtu par situāciju, bet gan gribējusi pārāk, lai ir cits iznākums.

Mana intuīcija nereti robežojas ar dažādām sazvērestības teorijām, tāpēc ne vienmēr tai uzticos.

Mana intuīcija bieži saka pareizi, bet es tai nenoticu. Taču dažkārt tā klusē un nesaka neko - parasti tad, kad visvairāk vajag. :D

Parasti neprotu saklausīt intuīciju, tā pārāk robežojas ar saprāta balsi, kas ir skaļāka. Intuitīvi jūtu pareizo risinājumu, bet to bieži nogrūžu malā un klausu prātam, kas mēdz kļūdīties. :-D

Mana intuīcija parasti kliedz, bet es vienmēr nodomāju: "Nu nē, tā taču nevar būt", un ignorēju to. Pēc tam sanāk smaga vilšanās.

Kā kuru reizi.. :)

Tad kad neieklausos, tad pieviļ. Parasti jau negribas ticēt, ja gribas visvairāk to pretējo. Bet tāpat nojauta ir.

up

“Iekšai ir jātic”. Intuīcija ir viens no iemesliem kādēļ mēs kā suga esam izdzīvojuši:-D

:-)

Loti, ir dazas reizes bijis ka neliekos zinis par intuiciju un beidzies loti slikti. Ja daru ka jutu, vai ari pret cilveku teikto iztiros ka jutu vienmer bijis perfekti taisniba. Vairs neriskeju neieklausities intuicija.

Ja cilvēki biežāk ieklausītos savā intuīcijā, nevis emocijās, līdz daudzām, prolēmām tie nenonāktu.
Bet emocijas un mirkļa iespaidi parasti ir stiprāki.
Un kāpēc gan jāapmeklē gaišreģi vai zīlnieki, ja katram iekšā kaut kas ir, jāprot tikai to saklausīt.

Man ir loti laba intuiicija!

Un man joprojam liela skrobe ka neieklausijos. Pirmkart nekur nebrauktu taja diena burtiski kratija ka braucu un kaut lec ara no auto,nebutu kaju salauzsi. Un vel dazi nopietnaki gadijumi.

Klausu savam "gut feeling", bet par intuīciju to īsti nesaucu.

Up

:-)