Laulību nozīme

Nedomā par to, kā dara/darītu citi, un kā būtu IT KĀ pareizi. Svarīgākais ir tas, kā jūties attiecībās un kopā ar konkrēto cilvēku. Personīgi es negribēju precēties tik agrā vecumā, un pareizi vien bija, jo ar gadiem daudz kas mainījās, arī mani uzskati un mērķi.
No savas un draugu/radu/paziņu pieredzes varu teikt, ka nav viens tāds laiks, kad būtu jāpieņem lēmums salaulāties. Vispār, piemēru ir daudz. Vieni ir apprecējušies pēc pāris mēnešiem, kopš iepazinās, un tagad ir kopā jau gandrīz 10 gadus, bet citi joprojām neprecās, lai gan ir bērni un viss pārējais.

Saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem vienīgā laulību nozīme izpaužas mantas dalīšanā šķiršanās gadījumā un īpašu pilnvaru baudīšanā īpašos gadījumos.

Ar šodienas prātu ,precētos un bērnu arī dzemdētu ap 20.

kkāda draugaļa (t)
pirmo reizi kaut ko tādu dzirdu, tu tiešām par neprecētiem pāriem tā domā? uzreiz mainās cilvēka vērtība, jo statuss ir sieva, nevis kaut kāda draugaļa?
no mana skatupunkta - man un manai paaudzei ir pilnīgi vienalga par līdzcilvēku lēmumiem laulāties vai nē, manu vecāku paaudzei gan ir vairāk aizspriedumu, piemēram, esmu vairākkārt no vecākiem cilvēkiem dzirdējusi viedokli, ka radīt bērnu, bet neprecēt ir necieņa pret sievieti. nemaz neiedomājoties, ka precēties vai neprecēties varētu būt abu līdzīga nostāja.

Ar draugu drīz būsim kopā 4 gadus. Ja varētu, būtu aprecējusies jau pirms 2 gadiem. zinu, ka kāzas vēl tuvākos 2 gadus nav gaidāmas.

Neskaties uz citiem un mūsdienu praksi, kur pāri ilgus gadus nodzīvo un beigās apprecas, jo sāk justies neērti, ja vispār apprecas. Tas, ka vairums cilvēku tā dara, nepadara to par normu.
Visi nav vienādi un, ja jūti, ka gribas, tad precieties.
Mani vīrs bildināja pus gadu pēc pirmās tikšanās un apprecējāmies tieši trīs dienas pirms savas pirmā kopā būšanas gada "jubilejas". Un nē - tas nebija bērna dēļ. Bērniņu sākām plānot vēlāk un tas piedzima 2 gadus pēc kāzām.
Ko tur marinēt savu nepārliecinātību vai gribēsiet būt kopā mūžīgi? Go on! :-D

Es ļoti vēlētos būt sieva,nevis vienkārši kaut kāda draudzene. (l) Pat draugam piesakoties darbā bija anketa,kur bija jāatzīmē “precējies/šķīries/atraitnis/viens” ,un viņš uzlika ,ka ir viens,jo nekas cits jau neatbilda. Varbūt muļķīgi,bet man tas tik ļoti aizķērās,esam kopā nu jau 4 gadus,bet tas neskaitās nekas. :'-( Tad nu tagad jau otro nedēļu esmu pārdomās,vai maz tām attiecībām ir jēga,laikam gribas jau ko nopietnāku,un ja viņš nav tam gatavs.. :-/
Tad nu tavā vietā priecātos,nevis uztrauktos kā tas no malas izskatās,kā ir citiem utt,protams,ja justos pārliecināta par vīrieti! :-)

Es ļoti vēlētos būt sieva,nevis vienkārši kaut kāda draudzene.

Ļoti muļķīgs iemesls, lai precētos.

21 gadu vecumā šādas domas? Visi šie savārstījumi par Padomju laikiem (Tu pat piedzimi, kad tie krietni jau bija pagājuši), citu viedokli vai- lai smuki izskatītos anketās utjpr. vien liecina, ka labāk pagaidām neprecēties un nobriest. Tici man, paspēsi.
Kaut gan- ja gribas statusu un ballīti, principā jau apprecēties un izšķirties vienmēr var, kopīgi bērni- tam ir pavisam cits smagums.

Mēs apprecējāmies pēc 2.5 gadiem, kopš iepazināmies. Izlēmām, saplānojām un sarīkojām kāzas. Bija daudz darba un ieguldījumu, bet tas bija tā vērts, nenožēlojam ne iztērēto naudu, ne laiku. Un labi ka neatlikām, pēc tam pieteicās bērni, tad citi plāni un vajadzības.
Un ir patīkami apzināties ka juridiski mēs neesam sveši cilvēki. Ir bijuši gadījumi kad tas ir svarīgi.
Ir cilvēki (pārsvarā vīrieši) kas baidās no laulībām, kā no briesmoņa, bet tas ir skaists un jauks pasākums, kuru vismaz vienreiz mūžā ir vērts piedzīvot.

Ne pa tēmu, bet kurā uzņēmumā/iestādē neievēro darba likumu: "Pat draugam piesakoties darbā bija anketa,kur bija jāatzīmē “precējies/šķīries/atraitnis/viens”".

Anketas nav tada VIENS...ir
precējies
šķīries
atraitnis
brīvs vai biezi neprecējies....NEKADI IDIOTISKIE VIENS...ji mos dziv ar tevu mati un 9 braliem un nav viens...Saksim ar to trollen:-P:-P:-P:-P:-P

tas 'viens' būs bijis inglišā. single (ko tulko kā neprecējies)
bet kā zināt, vai nav par ātru... a nekā.ja abi grib, tad precas, nevis skaita, cik simti vai miljoni minūšu pagāja no brīža, kad satikāties pirmo reizi.

Manuprāt, sieviete, kura apgalvo, ka nevēlas precēties ir vai nu galēja feministe vai viņu vīrietis negrib precēt.

Manuprāt, sieviete, kura apgalvo, ka nevēlas precēties ir vai nu galēja feministe vai viņu vīrietis negrib precēt.

Nepiekrītu. Tam var būt psiholoģiski un emocionāli iemesli arīdzan. Var negribēt - jo nav īstais vīrietis pie sāniem vai laulības uztver kā sprostu un savas brīvības zaudēšanu (uzskati par laulībām, stereotipi) vai vecākiem bijusi nelaimīga laulība. Tu nekad nevari ielīst citu cilvēku galvās, bet iemesli tam var būt daudz psiholoģiskāki un ārpusēji nesaredzami, kā varētu domāt.

A ja vīrietis apgalvo, ka negrib precēties - viņš arī feminists vai sieviete viņu negrib precēt? :)

Pārsliņa,ļoti muļķīga piezīme,ņemot vērā,ka iemeslu precēties neesmu minējusi. :-D Pateicu tikai to,ka savā situācijā vēlos būt sieva,nevis draudzene,bet iemeslus neesmu aprakstījusi,tā lūk. :-P

Ja vīrietis apgalvo, ka negrib precēties, tad viņš negrib precēt konkrēto sievieti.
Protams, visas taas psiholoģiskās traumas uutt, kados gadijoms arii var buut, bet visaa visumā, tam neticu!

Jaestades, viņš ir jūrnieks,precīzi pateikt kompāniju nevarēšu.
Cariño, es nekur nerakstīju,ka vēlos precēties,lai smuki izskatītos anketās. (t) Teicu,ka tas liek justies kā nekam,bet neteicu,ka tikai tādēļ vēlos mesties laulībā,tas ,protams,būtu ļoti muļķīgi un nepārdomāti.

Pārsliņa,ļoti muļķīga piezīme,ņemot vērā,ka iemeslu precēties neesmu minējusi.

Lai tā būtu. :D
Es ap 21 arī gribēju precēties, arī uztrauca, kā tas izskatīsies un svarīgs bija statuss. Pagājuši pietiekami daudzi gadi un aizgājuši vīrieši, lai saprastu, ka tam nav nekādas nozīmes. Likuma priekšā - jā, tam ir nozīme. Bet dienas beigās svarīgākais ir īsta, patiesa mīlestība, nevis kaut kādi statusi un tas, ko padomās citi. Ja bez tādām pārdomām nevar preceties, manuprāt, precībām ir par agru.