Ko īsti darīt, ja savs uzvārds tīri labi patīk, līgavaiņa uzvārds nav tik daiļš (bet nav ne rupjš, ne grūti izrunājams), pazaudēt savējo nevēlētos, jo gribētos būt kā vienai ģimenei, bet dubultuzvārds šķiet par piņķerīgu?
Kā īsti ir pieņemts? Vai svarīgāk ir vienojošais uzvārds par daiļskanību? Vai tas ir ačgārni, ja vīrs pieņemtu sievas uzvārdu, tādējādi zaudējot savu dzimtas uzvārda nesēja misiju?