Vai esat iesaistījušās?

Un teikt, ka tāpēc SAGAIDA, ka palīdzēs, tikai tāpēc palīdz? Varbūt tad runā par sevi ne citiem, kuriem nešķiet normāli, ka kādu piedauza.

Varu minēt piemēru, man uz ielas salīdzinoši nesen sanāca nelaime, jauns čalis uzreiz pie manis pienāca, palīdzēja piecelties, savāca visas manas mantas, atnesa ūdeni, pasēdēja ar mani līdz nomierinos, es viņam pat nejautāju un ne no viena neko negaidīju! Kā arī es nevarēju paredzēt, ka nonākšu tajā situācijā, bet jutos patīkami un droši, ka bija kāds kas pasniedza roku.
Esmu par to, lai sabiedrībā būtu vairāk cilvēku, kam rūp! Un neeksistē "sagaidu", eksistē "ceru, ka nelaimes gadījumā būs kāds palīdzēs".

Dūja ir reāli laba cilvēka paraugs - novēl citām briesmīgu slimību. Tā liekulība ir smieklīga.
"Rūpējies par sevi, kad pienāks diena, kad būs jālūdz palīdzība, jo pēkšņi no gaisa nokrīt kāda briesmīga slimība, tad esi laimīga un pateicīga, ka neviens neatsauksies."

Dārtai cilvēks var acu priekšā mirt nost, viņa ne pirkstu nepakustinās :D
Skumji patiesībā.

es esmu jaukusies pa vidu, bet tikai ja redzu ka kaads saak palaist rokas pret man tuvajiem. uzskatu ka savejos ir jaaizstav !

Dārta., ja saskati, ka novēl slimību, tad trūkst vārdu. Pati teici, var notikt visādas lietas, tad nu tikai saku vienu piemēru, kur​ tevis pašas liekulība spiežas laukā. :)

Droši vien visprātīgāk būtu katru individuālu situāciju ātri novērtēt un tad attiecīgi pieņemt lēmumu rīkoties vai nerīkoties un kādā veidā. Pašlaik ir radīta tāda sausa situācija, bez nekādas papildus informācijas, kur katrs foruma lietotājs interpretēs savādāk, tādā veidā radot bezjēdzīgus asumus starp pašiem diskusijas dalībniekiem.:-D

Neiejaucos un no citiem arī negaidu iejaukšanos lietās ,kas viņus neskar .

Man šķita, ka būt labam sabiedrības loceklim ir dzīvesveids,

Nav runa par to vai kāds atbilst vai neatbilst kādam dzīvesstilam. Vai tu tiešām esi veģetārietis, ja nēsā ādu, tiešām esi gots, ja klausies popu, tiešām esi labs sabiedrības loceklis, ja neziedo katrai labdarībai utt. Ir konkrēta situācija un jautājums, kāda rīcība tajā būtu pareiza.

Līdzvainīga nekur nejūtos, jo nevienam nenodaru sliktu un man nepiemīt kaut kāds komplekss sevi padarīt par vainīgu tur, kur manas vainas nav.

Nezinu kādēļ tev šķiet vajadzīgs rakstīt, ka man ir kompleksi. Ja šādi gadījumi nonāk līdz tiesai, kur ir liecinieki, kas nekā nav reaģējuši uz situāciju, lai gan tāda iespēja ir bijusi, viņi tiek tiesāti kā līdzvainīgi. Tā ir reāla prakse, balstīta ētikas teorijās, nevis katra personīgajās sajūtās.

tu palīdzi citiem konkrētos gadījumos tikai tāpēc, ka ceri, ka tev palīdzēs tādā pašā situācijā.

Nezinu, kur tu to ņēmi. Un pat ja - nu un?

Iesaistījos, kad mani vecāki strīdējās un tēvs palaida rokas pret māti. Runājot par svešiem cilvēkiem no malas, iesaistos tikai tad,kad redzu apmaldījušos bērnu vai vecāku vardarbību pret bērniem. Arī vecāku cilvēku aizkaršanu/pazemošanu. Kā arī sīko huligānismu. Citos gadījumos neiesaistos, no manis tāpat konflikta situācijā jēga maza, paši tiks galā.

Nezinu kādēļ tev šķiet vajadzīgs rakstīt, ka man ir kompleksi. Ja šādi gadījumi nonāk līdz tiesai, kur ir liecinieki, kas nekā nav reaģējuši uz situāciju, lai gan tāda iespēja ir bijusi, viņi tiek tiesāti kā līdzvainīgi. Tā ir reāla prakse, balstīta ētikas teorijās, nevis katra personīgajās sajūtās

Lūdzu parādi man to Latvijas tiesu praksi, kur kādu sodīja, jo viņš neiejaucās citu konfliktā.

Bija gadījums, kad izcēlās liels kautiņš, kur bija iesaistīts brālis un brālēns. Arī tad jaucos iekšā impulsīvi. Paveicās, ka neiegāza visā tajā "karstumā", bet noreaģēja, ka es meitene. Bail iedomāties, kas būtu ja būtu. Arī mani vīrieši piekodināja, lai tā būtu pēdējā reize kad iejaucos kautiņos. Jebkādos.

Tām, kuras saka, ka jāizsauc vismaz policija... ko, jūsuprāt, policija iesāks šajā situācijā? :) Tāds ķecerīgs jautājums, jo atbilde ir - NEKO. Kamēr upuris būs pie samaņas un nesniegs iesniegumu, tikmēr, kā jau minēju, pakratīs ar pirkstu, aizbrauks un ļaus visam turpināties.

Vismaz konkrētā reize tiks izjaukta un citas turpmāk. "Svešu bērnu nav" iniciatīva arī blefs tad, iekustināt sabiedrību.

Izjaukta... kamēr policija aizbrauks vai arī viņi aizies mājās? Nesaku, ka nevajag iesaistīties vai kā, saku tikai, ka nesaprotu, kāpēc policija par zili melni atslānītu cilvēku nevar AUTOMĀTISKI iesākt kriminālprocesu, neņemot vērā, ka tas otrs negrib sniegt iesniegumu. Bezjēdzīga institūcija. Saukt nav jēgas.

Ja nu nesanāk, ja neizdodas, bet varbūt tomēr sanāk? Tad jau kādam, kas guļ zemē uz ielas, arī paskriet garām, jo, a ja nu tāpat jau beigts ne?

Tad jau kādam, kas guļ zemē uz ielas, arī paskriet garām, jo, a ja nu tāpat jau beigts ne?

Tu pie katra bezpajumtnieka Centrāltirgus/Origo apkārtnē apstājies un sauc policiju?

Tām, kuras saka, ka jāizsauc vismaz policija... ko, jūsuprāt, policija iesāks šajā situācijā? Tāds ķecerīgs jautājums, jo atbilde ir - NEKO. Kamēr upuris būs pie samaņas un nesniegs iesniegumu, tikmēr, kā jau minēju, pakratīs ar pirkstu, aizbrauks un ļaus visam turpināties.

Vismaz daļā gadījumu tas varētu apstādināt uzbrucēju (tas ir labāk, manuprāt, par ļaušanu visam turpināties, pat ja upuris pēc tam skrien pats pakaļ uzbrucējam). Otrkārt, es personīgi nevaru zināt, vai upuris sniegs vai nesniegs iesniegumu, tāpēc neizprotu argumentu. Varbūt iesniegs, varbūt neiesniegs, bet iespējams, ka vismaz konkrētajā gadījumā upurim tiks dota iespēja izlemt.

Tu pie katra bezpajumtnieka Centrāltirgus/Origo apkārtnē apstājies un sauc policiju?

Neesmu redzējusi nevienu, kas būtu tuvu bezsamaņai - nevajag tev tēlot muļķi - kaut gan laikam netēlo - un uztvert par vienkārši zemē sēdošu kungu ar suni, piemēram. Vienreiz viens cilvēks uz soliņa bija, bet ātrie bija tikuši izsaukti pirms es gāju garām.

Tāpat viens blakus ietvei gulēja uz sejas zālē un vispār nekustējās. Izsaucām policiju, lai saprot, ko darīt, kas par lietu. Neuzskatu, ka tas bija kaut kas pārcilvēcīgs, zvans minūte.