Pusaudžu ''es''

Ko jūs sev būtu ieteikušas ar tagadējo pieredzi - definējot saprotamāk. :D

Atceros, ka baidījos no neizdošanās, piem., nenolikšu tiesības, nenolikšu eksāmenus, nekad neatradīšu darbu, lai tiktu prom no mājām, nekad neatradīšu draugu, un tā var turpināt. Tikai vēlāk sapratu, ka nekas no tā nav tik traģisks, lai tā kreņķētos, nekas nav tiešām tāds, par ko man vajadzētu kaunēties. To, ko tagad teiktu savai pusaudžu “es” (kas būtu “nesatraucies, viss būs labi”), man teica citi, bet kaut kā īsti neticēju. Forša tēma :-D

Uzdrošināties, ņemt un darīt. Paveikt to, par ko sapņo.
Un negruzīties par neveiksmīgu milestību. Tagad saprotu, ka tas bija reāli zeme nomests laiks sapņot par bijušo :-D:-D:-D

Neskatīties uz studiju maksu un iet mācīties to, ko tiešām vēlos, neizniekojot laiku. Kā arī nebojāt nervus, uztraucoties par sīkumiem, kuri ilgtermiņā neko nemainīs.

Vairāk draudzēties ar klasesbiedriem, neko citu nenožēloju. 8-)

Darīt un uzdrošināties. Nebaidīties, jo pēc kāda laika tas, kam būšu "kāpusi" pāri vairs mani neuztrauks, taču sasniegtais paliks kopā ar mani.
Nedomāt par to, ko domā citi, jo beigu beigās visiem ir vienalga.
Orientēties uz sevi, nemeklēt elkus vai ideālus kuriem vajadzētu līdzināties, katrs pats par sevi ir unikāls un ideāls. :)

O, interesanta tēma. :) Es sev kā pusaudzei pateiktu, ka jābeidz kompleksot un uztraukties par nesvarīgām lietām, jo es esmu reāli forša. Vairāk uzdrīkstēties un neuztraukties par to, ko citi domās, kā arī nelaist garām iespējas, ko dzīve piespēlē.

Neskriet pakaļ baram, nedarīt tā, kā visi, būt savādākam.

Man ļoti līdzīgi kā Dionysus un noteikti vēl paklausīt dažus skolotāju ieteikumus (t)
Vairāk iedziļināties mācībās. (s)
Un visvarīgākais - nebaidīties izteikt savas domas attiecīgi no situācijas un iemācīties pateikt "nē", kas tagad ļoti noderētu :-|

Neņemt galvā citu cilvēku viedokli.. atceros, ka jebkura kritika izraisīja manī šausmas, asaras u.c. Tagad man tiešām vienalga, ko kāds saka.. tas vnk atnāca tā pats par sevi, kad sapratu, ka neviens nav ideāls (un nevajag arī).. Toreiz kompleksoju par visu un līdz ar to biju ierāvusies sevī, savos kompleksos... Biju pārāk nopietna un nemācēju baudīt to jaunību, to gan nožēloju

Es arī būtu sev ieteikusi mazāk uztraukties par citu viedokļiem.
Papildus, neapmeklēt solāriju, mazāk krāsoties, pieņemt dabīgāku izskatu, necensties izskatīties pēc kādas citas, bet atrast, kas piestāv tieši man. Droši vien arī ballēties mazāk un to laiku pavadīt lasot grāmatas :-D

Nebūt tik riebīgai pret mammu...:-/ Tad tiešām likās, ka jūra līdz ceļiem un mamma neko nesaprot.
Beigt gruzities, ka nav otrās puses. Tagad domaju, paldies dievam man nebija attiecību jau vidusskolas laika!!!

(l)

Super tēma, jāapdomājas. :D

Laikam , jau vispirms kartīgi noskaidrot visu un tad izdarīt secinājumus... Bija brīdis , kad biju pārliecinata , ka nevienam nepatīku un neviens negrib ar mani draudzēties , pēc 15 gadiem noskaidrojās , ka es tam čalim ļoti ļoti patiku viņš nezinaja kā ar mani komunicet tāpēc izvelējās noverot , savukart es biju pārliecinata , ka viņš mani aprunā :))))))))

Vairāk mācīties, piespiest sevi un mazāk atrunāties. :-)

Mazāk uztraukt vecākus. Ieklausīties viņu vārdos.

Neizturēties vieglprātīgi pret mīļajiem un novērtēt to, kas ir. Kādreiz likās, ka viss ir mūžīgs :)

“Izslēdz no savas orbītas cilvēkus, kas Tevi bremzē un negatīvi ietekmē”

:-)