Kā jūs uztverat reliğiskos?

 
Reitings 22
Reģ: 05.02.2017
Man ir tuva paziņa, kas pēdējos gados ar vien vairāk un vairāk uzsver Dievu un visu ap to (cik baznīca ir laba utt)! No sākuma es to pieņēmu un likās- jā, forši, ka viņai ir kur griezties, kas viņai palīdzējis utt. Bet nu jau tas palicis par traku, katru darbību un domas, katrā teikumā viņa piemin Dievu un viņa labos darbus, nodomus un gribu. Kā man tā, lai neaizskartu viņu, pateikt ka nu jau par tālu tas aizgājis VAI ARĪ kā jūs vispār reağējat, ja jums kāds tāds, ar kuru negribas sabojāt attiecības, ir visā tajā Dieva būšanā par dziļu iekšā?
11.07.2018 18:37 |
 
Reitings 224
Reģ: 04.05.2018
Es gan esmu tāda, kas tic visuma spēkam, tikai tam nav noteikts vārds. Ir tikai vārdi darbībām ''karma'', ''liktenis'' utt

Jā, ja runā par šo, tad tās ir lietas, kurām tiešām ticu, jo ne reizi vien dzīvē sanācis teikt, ka "gan jau karma atspēlēsies", pēc pavisam neilga laika tiešām uz savas ādas jūtot sekas. Tāpat arī liktenim ticu, jo ir ne vienu reizi vien sanācis piedzīvot notikumus un dažādas apstākļu sakritības, kuras nebūtu notikušas, ja vien pati nebūtu bijusi vajadzīgajā vietā, vajadzīgajā laikā. Jā, savā ziņā ticu arī sargeņģeļiem, jo esmu bijusi un sevi pakļāvusi tik ļoti daudzām situācijām, kuras varēja novest pie nāves, izvarošanas vai aplaupīšanas, ka pati brīnos, kā joprojām esmu dzīva, vesela un neskarta. Vai nu tiešām apstākļi tā sakrituši vai ir kāds sargeņģelis... Bet nu, tik un tā, es tādas domas nekad nevienam nestāstītu. Es tādas lietas un domas paturu pie sevis, katru savu vārdu un teikumu nebeidzot ar "jo tā lēma mans sargeņģelis" vai "tā nolēma liktenis"... (t)
12.07.2018 01:31 |
 
Reitings 22
Reģ: 05.02.2017
Jā, meitene tiešām ir aizrāvusies, un jā, to drošvien pat var nsaukt par atkarību. Bet ja šī būtu kāda no populārajām atkarībām (narkotikas, alkahols utt.) es noteikti izjustu vajadzību iesaistīties/palīdzēt tās pārtraukšanā vai vismaz apjaušanā. Bet šeit es redzu ka viņai tas dod spēku un savu laik, pat devis lielu motivāciju izķepuroties no smagas depresijas un smagām tās blaknēm. Tāpēc, es jūtu, šī būs tā reize kad es paklusēšu un, kā jau teicu, nebojāšu gaisu. Paldies jums, kas izteicās, man tas lika pārdomāt šo situāciju kopā un tās vajadzības. Sapratu ka tas ir tik cilvēcīgi (jo likās esmu tā ļaunā) justies šādās sarunās neērti (lai pateiktu maigāk un neteiktu vairāk), kurās nemitīgi tiek sludināts.
12.07.2018 11:05 |
 
Reitings 304
Reģ: 09.01.2018
Protams, jauki, ka cilvēkam viņa dievs palīdz, bet reizēm izbrīna, ka viņi par to dievu runā tā, it kā otram arī būtu tas dievs, lai gan otrs cilvēks ir nereliģisks. Sanāk, ka katrs dzīvo savā realitātē, bet tam reliģiskajam par to ir pofig.
12.07.2018 16:57 |
 
Reitings 470
Reģ: 04.08.2017
tas ka tic dievam, nav nekas slikts, pats šad tad aizeju uz baznīcu, bet ja kāds manāmi sāk uzspiest savu ticību vai katra teikuma gala piemin dievu, tad gan tas ir traki, no tadiem cilvekiem cenšos izvairīties.
12.07.2018 20:38 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits