Es drīzāk sliecos piekrist autoram. Ja liekam cilvēka jēdzīgumu skalā no 1 - 10, kur 10 atbilstu elektroinžinieris vai ķirurgs, 8 atbilstu skolotājs, jurists, 5 varētu būt glābējs, jomas speciālists, 3 varētu būt zemākā līmeņa speciālists, viesmīlis, pastnieks utt. tad jā. Sētmales bomzim es tiešām iedotu nullīti, līdz ar to bezvērtību, jo cilvēka jēdzīgumu var izvērtēt pēc tā, ko vinš prot, spēj, ar ko var būt noderīgs sabiedrībai. Krīzes situācijā ārsts būs daudz jēdzīgāks, nekā ezotēriķis, kuram īsti nekā cita nav.
Tad vēl ir tāda lieta kā potenciāls. Ja skatāmies pēc iepriekšējā kritērija, bēbis un bomzis atradīsies vienā skalā. Taču bēbim vēl ir potenciāls izaugt par varenu cilvēku, kurš veiks sabiedrībai nozīmīgus atklājumus, vērtīgu darbu vai pats izaudzinās brīnišķīgus cilvēkus, kamēr bomzi, tāpat kā bēbi uztur sabiedrība, taču tur no potenciāla un smadzeņu šūnām nekas daudz pāri nav palicis. Tāpat es arī droši atļaujos teikt, ka heroīniķis, kurš lomkās vārtās pa kāpņutelpu ir bezvērtīgs.
Labā ziņa ir tā, ka šis stāvoklis nav statisks un mēs par to varam runāt tikai konkrētā momenta aspektā. Jo iepēja, ka bomzis piecelsies no sava ūķa un mainīs dzīvi sev un varbūt vēl kādam, teorētiski ir tikpat liela, kā tas, ka bēbis kļūs par pagraba heroīniķi un sagraus dzīvi gan sev, gan kādam citam. Tomēr statistika, kādu mēs to redzam, ir tāda, kā ir, un cilvēki no sava bezvērtīgā vai mazvērtīgā stāvokļa augstāk paceļas visnotaļ reti.