Kā jums šķiet, kāda ir pieļaujamā vecuma robeža, kad cilvēks var iet izstudēt un apgūt jaunu profesiju, lai ar to vēl būtu konkurētspējīgs un pieprasīts darba tirgū?
Vārdu salikums “pieļaujamā robeža” man asociējas ar kaut kādu robežu, kurai pāri nedrīkst kāpt, tāpēc uzskatu, ka nav tādas vecuma robežas. Piedevām, ja paveiksies, es arī novecošu, tāpēc negribētu pati sev bedri rakt, atbalstot tādas robežas, pat ne pļāpu līmenī. Otrkārt, man ir pazīstami pārāk daudzi piemēri, kuri manā skatījumā pierādīja vienīgi to, ka cilvēks var daudz, ja vien grib, mēģina un dara.
Jā, protams, ir jomas (liela daļa profesionālo sportistu, kā piemērs), kurās vecums var spēlēt lomu, bet tās bieži var ietekmēt arī citi faktori (piem., kaut kādi fiziskie aspekti).
Pieļauju, ka ar dzīves ilguma palielināšanos, pensijas vecuma attālināšanos, varētu gadīties, ka nemaz tik reti nebūs gadījumi, kad cilvēki gados (nezinu, ap 60, piemēram) uzsāks ko jaunu.
Par to, kurš izvēlētos 25 un 50 ar to pašu pieredzes līmeni un zināšanām (vienīgā atšķirība vecums) - mana bijusī priekšniece, viņai bija diezgan lieli aizspriedumi pret jauniem cilvēkiem. Nedomāju gan, ka tas ir kas atbalstāms, jo tā pati vecuma diskriminācija jau vien ir.