meksikanka Piedod manu šaurprātību, bet es neredzu kā krāpšana ir kas briesmīgāks par ielaišanos attiecībās ar aizņemtu vīrieti, JA runa iet par "divu cilvēku savienības cienīšanu". Tavās acīs viens attiecības ciena 0%, bet otrs kaut kur 20%? :-D Manā skatījumā abi vienā maisā metami, abiem gribās vienu lietu.
Nekad neesmu teicis, ka kļūdas nav iespējams nožēlot. Tieši pretēji, tas ir mans arguments - ja pati ar sevi ir spējīga strādāt un sadzīvot ar pieļautajām jaunības kļūdām, kāpēc citam šāda privilēģija netiek sniegta? Pret sevi uzskata, ka pieļāva kļūdu, jo jauna un tik par sevi domāja, bet otrs ir automātiski riebeklis? Kas tad ir mezglpunkts, kad cilvēkam vairs nav pieļaujams pieļaut kļūdu? Kad sasniedz 25? Kad pasaka "jā" vārdu? Kad ievācās kopā? Kad sāk plānot dzīvi kopā? Kad sāk attiecības?
>>
Labi, Fiore tagad precizēja, ka konkrētajā gadījumā viņa ar "vīrieši, kas izraisa riebumu" domāja tādus, kas jau mūžu padzīvojuši(tāpēc viņiem vajadzētu būt pa dzīvi gudrākiem), bet tad arī jābūt precīzam savā runā, pretējā gadījumā tā ir tīrā liekulība (hypocrisy).