Auto tiesību likšana,braukšanas nodarbības u.c.

Pēc vienas nodarbības nu tiešām neko nevar spriest. Ja pēc kādām 20 nodarbībām vēl šausmīgi čakarēsies un neatcerēsies/nepamanīsi elementāras lietas, tad jau cita runa...
Es tiesības liku pirms 3 gadiem un noliku 2 mēnešus pēc pirmās braukšanas nodarbības. Pirmās 2 nodarbības gāja šausmīgi, pa pilsētu pārvietojos ar kādiem 30km/h, jo nemācēju pārlikt 4. ātrumā un pirms katras nogriešanās apstājos jau puskilometru iepriekš :-D:-D(s) Trešajā nodarbībā tā lieta kaut kā aizgāja un sāku daudz cerīgāk braukt :-)

Pabrauc vēl pāris reizes, ja joprojām ne-bum-bum, varbūt var palīdzēt instruktora maiņa.

Tur jau tā lieta, ka instruktors ļoti, ļoti labs! Runājām, smējāmies un pat pēc pirmās reizes jau pa lielam sapratu, kā man ko spiest un ļoti labi sapratu, kad un kā jāpārslēdz ātrumi, ko jādara dažādās situācijās, kā arī baiļu sajūta ir mazāka. Vienkārši šķiet, ka uz ceļa viss tik ātri jādara, ka es tik daudz info reizē nevaru uztvert+ kustības tik daudz reizē izdarīt:-D Saprotu, ka tikai pirmā reize un pirmajai reizei bija pat ļoti ok, vismaz personīgi priekš manis...neliela uzvara sev, bet būtu forši palasīt jūsu pieredzi, kā iedrošinājumam, lai manas neveiksmes nākotnē stipri neapbēdina, jo tā ir daļa no mācīšanās. Ar prātu saprotu, ka neviens no mums nepiedzimst ar stūri rokās, taču emocijas par to, ka es vienīgā tāda aita, ka citi noliek, jo labāk padodas un ātrāk pielec un citas tāda tipa muļķīgas domas, tas noteikti neceļ pašpārliecinātību par sevi:-D

Izklausās, ka tev pirmajā reizē ir gājis tiešām labi. Un tad arī turpmāk ies aizvien labāk.
Man gāja grūti. Arī ar to, ka viss reizē jādara. Bet ar laiku viss sāk likties pašsaprotams, un pati pat nepamanīsi, ka aizies automātiski.

Man jau arī izklausās, ka priekš pirmās reizes tev baigi labi. Man bija traki. Man tas viss bija ļoti garš process. Noliku CSDD teoriju 16.03 un tajā pašā dienā man bija pirmā braukšanas nodarbība. Tiesības kabatā bija 23.12, bet nu pirmos 2 mēnešus braucu tikai 1x nedēļā, pēc tam 2x nedēļā. Tāpēc arī, tas ievilkās. Liku Rīgā. Pirmajā eksāmenā izkritu, bet ar otro noliku. Sākumā arī domāju nu kā to visu, lai savieno. Man likās, ka zīmes neredzu. Iemācās jau visu, jo vairāk brauksi, jo būs labāk. Kaut gan man tiesības ir 2 gadus varu teikt, ka joprojām mācos, jo uz ceļa katru dienu ir visādas situācijas no kurām tu mācies.
Sākumā, kad tikko noliku un sāku braukt viena pati, tad nu reizēm klausījos pīpināšanu, jo nevarēju izbraukt tik ātri. Tagad jau protams, ka sen jau vairs nepīpina.

Pēc kādas 7.reizes man bija lūziens- kādas 2 reizes nobraucu slikti un bija riktīgs besis, nezinu, kas bija noticis. pēc tam atkal aizgāja tā lieta. Kopumā vajadzēja 25 braukšanas, eksāmenu noliku ar 1. reizi, bet ņēmu testa braucienu(iesaku).
07092013- lai pīpina tie stresainie. Man par tiem pilnīgi pie kājas. Apdzīs, nekas, pie nākošā luksofora tāpat kopā stāvēsiet.

Noliku 12 gadus atpakaļ, vairs tik labi neatceros.. tik atceros, ka noliku ar 4. reizi, jo ...liku vēl laikos, kad katru reizi vajadzēja figūras + teoriju + braucienu.. Pirmajā reizē noliku figūras, atbildēju uz teorētisko jautājumu un izkritu pilsētā, bet nākamās 2 reizes tik ļoti stresoju, ka uzreiz izkritu figūrās.. Ar 4. noliku.. Vispār to laiku atceros ar šausmām, bet tagad pie stūres jutos vairāk nekā droši (ne jau pēc 12 gadiem, krietni ātrāk), braucu pārliecinoši un ar prātu, cenšos respektēt pārējos un netizloties. Esmu saņēmusi vairākus komplimentus no vīr. kārtas pārstāvjiem par savu braukšanas stilu..
***
Ar to visu gribu teikt, ka pēc pirmās reizes nu toč tādus apgalvojumus neizteiktu, jo viss jaunais ir svešs un liekas, ka neapgūstams

Vidusskolā likā, ka nu nē - tas nav man, bet ar laiku.. Neuzskatu sevi par labu auto vadītāju, bet priekš sievietes ir ok.
Par eksāmeniem.. ja ikdienā sanāk pabraukāt, tad īpašu problēmu nevajadzētu būt, lai gan reāli tā riktīgi tehniski pareizi reti kurš brauc.

koijots
Mani jau tā pīpināšanas neuztrauc, jo nu visi reiz esam sākuši bez pieredzes. Daudzi jau saka, ka īstā braukšanas sākas pēc tiesību nolikšanas un tā arī ir, jo pašai jau vien nākas paredzēt daudzas situācijas. Paejot laikam, jau tu jūti, ko darīs priekšā braucošais, ka varbūt nerādīs pagriezienu, pārkārtosies pa joslām bez pagrieziena.
Ko varu ieteikt no savas mazās braukšanas, ka svarīga ir pareiza distance un vēlreiz distance, jo diemžēl ne labas riepas, ne bremzes neglābs, ja nebūs pietiekama distance.
Un vēl silts ieteikums, lai ziemā mācētu braukt der pamācīties ziemas apstākļos. Nezinu vai šito vajag stāstīt. Es pati esmu prātīga braucēja it sevišķi ziemā, bet šogad martā, kad no rīta sāka snigt es braucu un man likās, ka tikai tāda pūciņa. Braucu ap 70km/h un līkumā sanesa un auto nesāja no vienas puses uz otru beigās iebrauca grāvī. Labi, ka tas bija neliels grāvis pat pati varēju izbraukt un pašai arī viss ok. Bet nu kad uzkāpu uz ceļa, tur bija reāls ledus. Visi brauca ar 30km/h.

Es arii biju kaa ar bomi pa galvu dabuujusi, kad jau pirmajaas 10 minuutees bija jaasaak pashai braukt bez nekaadas pieredzes, bet tad jau ar laiku iegaajaas. Es viennoziimiigi nevareetu teikt, ka esmu laba brauceeja, un tas, ka braukshanas eksaamenu noliku ar pirmo reizi, par to liecina. Ar mashiinu dabuuju pabraukt tikai, laikaa, kad noliku tiesiibas, varbuut veel papildus gadu, bet peec tam pametu vecaaku maajas, lai studeetu aarzemees un kopsh taa briizha neesmu braukusi. Ja kaut kad naakotnee atsaakshu braukt, tad njemshu atkal dazhas nodarbiibas, lai atsvaidzinaatu praatu, jo negribu sevi apdraudeet, kaut gan tiesiibas ir jau kaadus 6 gadus, bet staazha nekaada. Pat nezinu, kaapeec tolaik bija tik aktuaali tiesiibas dabuut.. Dziivoju tolaik mazaa pilseetinjaa, kur visur var ar kaajaam aiziet, bet laikam gribeejaas to neatkariibu un pieaugusha cilveeka sajuutu. :-D

*Braukshanas eksaamenu noliku ar tresho reizi. :-D

Ar Tevi viss labi. Spriest varēsi krietni vēlāk.
Es vēl tagad atceros, ka tad, kad pirmās reizes braucu satiksmē (vīrs sēdēja blakus), bija tāda panikas sajūta, ka es nespēju saprast, kā var redzēt ceļu/pārslēgt ātrumus/griezt stūri vienlaicīgi + vēl sarunāties ar mašīnas salonā esošajiem vai klausīties mūziku. Tāpat arī pārsēsties uz citu mašīnu un pierast pie tās likās mission impossible. :-D
Braukšanas nodarbības, šķiet, bija tikai tik, cik obligātās. Katrā ziņā, ja arī pārsniedza, tad par 1-2. Braukšanu noliku ar 2.reizi, jo pirmajā baigi noluņojos jau pašā sākumā pirms eksāmens vēl tā īsti bija sācies.
Pēc tiesību nolikšanas braucu ar mašīnu praktiski katru dienu un diezgan daudz, pati pat nepamanīju, kā piešāvos un braukšana aizgāja automātiski. Tas notika baigi ātri.
Ļoti patīk braukt un pretēji pirmajās reizēs šķitušajam, nesagādā nekādas problēmas ne tikai uzreiz piešauties citam auto, bet arī aizbraukt uz citu valsti, vienai noīrēt mašīnu un prasmīgi orientēties svešā lielpilsētā un neierastā braukšanas kultūrā.
Tāpēc nenokar degunu,
lai veicas!

Pirmajās reizēs arī man šķita, ka daudz kas jādara reizē. Pēc pāris braukšanām lielākā daļa darbību kļūst vismaz daļēji automātiskas, no worries :) Man pagriezieni ir tik automātiski iestrādājušies, ka rādu pat pagalmā, starp ābeļu kokiem, apgriežot auto :D Pāragri sevi apcel .. lai gan arī atceros to stresu, kad pirmajā braukšanā (kuras laikā uzzināju, kur atrodas sajūgs), nācās izbraukt visu centru :D

Esmu saņēmusi vairākus komplimentus no vīr. kārtas pārstāvjiem par savu braukšanas stilu..

Neuzskatu sevi par labu auto vadītāju, bet priekš sievietes ir ok.

Say whaaat? Sievietes pašas arī šāda tipa stereotipus kultivē? .. Kādēļ? :-/ Braukšanas prasmei ar dzimumu nav saistības. Regulāri (vairākas reizes nedēļā) uz ceļa pavadu 250km, ar abu dzimumu šoferiem. Vienādi tizli gadījušies kā vīrieši, tā sievietes, pie kam pirmie ar bīstamākām situācijām. Pati arī sevi uzskatu par stabilu šoferi, un komplimentus saņemu, ar svešiem auto un nomām citās pilsētās problēmu nekādu, arī serpentīnus izbraukt. Kā dāmas, tā čaļi uzvedas vienlīdz prasmīgi un vienlīdz tizli uz ceļa..

Gāja visādi.. :D Liku vidusskolā, pirmās reizes satiksmē jau vairs baigi neatceros, atceros, ka pirms braukšanām ar instruktoru mani noslēgtā laukumā pamācīja tētis. Tas ļoti noderēja, jo gandrīz vai uzreiz deva zaļo gaismu doties iekšā lielajā satiksmē - juhuu :D Bieži vien dzirdēju uzslavas no instruktora, jo man diezgan ātri viss gāja uz priekšu.. protams, bija arī melnās dienas pat pēc tam, kad viss iet tik labi, labi un instruktors jau sāk runāt par csdd eksāmenu un tad bāc - tiek pieļauta liela kļūda un viss turpinās.. Atceros, ka pat pēc vienas tādas reizes braucu mājās ar asarām acīs, jo tiešām kaut kas nelāgi saslēdzās :D Bet kaut kā sanāca tikt līdz tam gala eksāmenam 8-) Tur arī gāja "jautri", jo nenoliku ar pirmo reizi, taču galvenais, ka galu galā tiesības ir kabatā :) Nu jau jūtos pavisam droši pie stūres un ļooti mīlu braukt ar mašīnu.
Ticu, ka arī Tev viss izdosies, galvenais nepadoties un nemest plinti krūmos pēc kādas lielākas vai mazākas neveiksmītes :)

frivolous, nedramatizē ;) Es nu gan nepiederu pie sievietēm, kas uzskata vīriešus par Dieviem un liek tos uz pjedestāla, kur nu vēl kultivējot uzskatus, ka vīrieši ir labāki vadītāji :) To minēju, jo no sievietēm šādus komplimentus neesmu saņēmusi :D Sakarā ar to, ka uzskatu sevi par pārliecinātu šoferi, vnk piekrītu viņu viedokļiem par sevi, that`s all.. nav jābur drāma :)