darba stāžs

BKA ieskaitās darba stāžā, tomēr nevarētu teikt, ka faktiski ir strādāts, jo nav. Ir būts BKA. Pa šo laiku respektīvi nekādas jaunas prasmes vai pieredze nav nākusi klāt. Ok, ja ir izieti kursi, kaut kāda papildu izglītība, tad to es liktu CV. Bet pašu BKA personīgi es, visdrīzāk, nenorādītu CV, jo BKA laikā es neesmu strādājusi.

tad ja jaunais dd var pajautat slikti stradajat ka pirms BKA izmeta ar un atpakal nesagaidija?:-D:-D:-D
Un ja irmazliet nozime vai stradaji 2 gadus un tad 2 gadi neko nedariji ( ja bka neminesi darba staza) vai nepratrauktais darba stazs 4 gadi viena uznemuma. Nu ja piemeram maini darbu uzreiz pec BKA...
sviests dazam ar logiku un likumu parzinasanu:-D:-D:-D

Un skatos te kada vel vienu lietu nezin, potencialajam darba devejam nav jaizklasta sava privata dzive. Tad un tad biju BKA, man ir bernam 1,5 gada, man ir virs..un etc. Jezin.Jo nu ja ja paintersejas bijusa darba vieta un tur min ( logiski) realo darba stazu 4 gadus...bet jus tikai 2 tur nostradatos...:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D

tad ja jaunais dd var pajautat slikti stradajat ka pirms BKA izmeta ar un atpakal nesagaidija?
Un ja irmazliet nozime vai stradaji 2 gadus un tad 2 gadi neko nedariji ( ja bka neminesi darba staza) vai nepratrauktais darba stazs 4 gadi viena uznemuma. Nu ja piemeram maini darbu uzreiz pec BKA...
sviests dazam ar logiku un likumu parzinasanu

Bļin Rīdziniece :-D:-D:-D Nu nē taču - protams, ka jaunais DD nevar jautāt, vai slikti strādājāt, ka pirms BKA izmeta un nesagaidīja - tas būtu darba likuma pārkāpums. Turklāt, DD nedrīkst atlaist darbinieku, pamatojoties uz grūtniecību. Vēl jo vairāk, CV nav obligāts pasākums un tajā iekļaujamā informācija un CV nav jāatspoguļo viss darba stāžs un visas darba vietas, un nevienā normatīvajā aktā nav noteikts CV saturs vai saistošais spēks. Nesmīdini mani par likumu nezināšanu :)
Autore jautā, ko mēs rakstītu savā CV. Un es atbildēju personīgi par sevi.

Jezin.Jo nu ja ja paintersejas bijusa darba vieta un tur min ( logiski) realo darba stazu 4 gadus...bet jus tikai 2 tur nostradatos...

un tad radisies dada situacija...tragikomiski.:-D:-D:-D:-D

Stāža norādītu visus 2,5 - ar piebildi, ka esmu bijusi dekrētā.
Es saprotu ļoti labi māmiņu nostāju (vairākās darbavietās arī esmu saskārusies ar to, ka kandidātu iekšējā atlasē atmet, jo - ir ar mazu bērnu).
No otras puses - uzņēmumā, konkrēti manā nodaļā bijām 5 sievietes - divām bija mazi bērni. Ik nedēļu vismaz viena no viņām ņēma kādu dienu brīvu, jo bērns slims. Kronis visam bija tas, ka - vienai bērns saslima, ok - es aizvietoju - strādāju vairāk - gadās taču, bērni ir bērni. Un otrai arī bērns tajā brīdī saslima - 2 nedēļas nebija kolēģe darbā - man bija jāaizvieto abas! Ja darba laiks bija no 9:00 -18:00, tad es sēdēju no 8:00 - 22:00 (kad oficiāli no biroja apsardze izraida). Man neviens par to ne piemaksāja, ne pateica paldies, vien atskanēja frāze - "mums taču bērni" - bet man riebums pret darbu un pārslodze. No tā darba aizgāju - gada laikā šīm sievietēm bērni slimoja ik katru otro-trešo nedēļu, bet jācieš un jāiznes tas par nulle atlīdzību bija man. It kā man mājās negribētos, bet kāds, redz bija priviliģētāks.
Jā - par to gan būtu jārūpējas darba devējam, ka tad, ja darba vietā regulāri visi pārstrādājas, jo jaunajām māmiņām bērni slimo - būtu jāņem papildspēki - bet realitātē jau tas nenotiek..
Tāpēc, jā - es arī negribētu strādāt kolektīvā, kurā ir jaunās māmiņas (zinu, ko tas nozīmē) - domāju, ka darba devēji to ļoti labi saprot un redz pārējo darbinieku pārslodzi - tāpēc pieņem darbā sievietes, kuras var ierasties regulāri darbā.
No offence - tikai mana pieredze.

Un ko tad mammām darīt? Nestrādāt un bērnu ar pliku maizi barot? Visas bagātus vīrus nevar dabūt diemžēl.
Pārsvarā jau tie darba devēji ir tie, kas nespēj nodrošināt tādus darba apstākļus, lai tādas situācijas kā Bethanyy gadījumā nenotiktu un pie tam maksāt ar grib pēc iespējas mazāk. Tikai prasa un prasa, bet pretī neko sakarīgu nespēj dot.

Es šo periodu norādīju iekļaujot stāžā. Neuzskatu par vajadzību minēt bērnu esamību, jo tas nav jautājums, kas apspriežams pārrunās, ja vien kāds uzņēmums ārkārtīgi nevēlas pārvilinat potenciālo darbinieku, tad teorētiski var uzreiz atklāt, lai sev izdevīgāku un pielāgotāku piedāvājumu saņemtu.
Pa lielam laikam jau piekritīšu, ka jaunās māmiņas krietni biežāk ir uz slimības lapām un tādejādi mazāk efektīvas. Paldies dievam, tas nav īsti par mani, slimo bērns reti, bet nu ir varianti, kad no rīta vadītājai sūtu, ka šodien nebūšu, bērns apslimis. Zinu, ka citām tas ļoti aktuāli un regulāri.
Par to, ka šādu māmiņu dēļ kāda bezmaz uz dzīvi darbā pārvācās gan esmu ļoti skeptiska, jo cilvēkam ir mute un galva uz pleciem. Ja vien neesi pati vadītāja, tad šādas problēmas nav jārisina, ka strādā kāda vietā papildus slodzi un BEZ piemaksām. Ej un saki, ka tev tādas iespējas nav un viss. Nevajag tik fantazēt, ka kā nu būs, tā nevaru pateikt utt.

Meitenes, kuras dekrētu ir iekļāvušas stāžā, es domāju, ka jums tas stāžs pirms tam bija diezgan normāls -2, 3+ gadi? Un vai jauna darba meklējumi sākās uzreiz pēc bka beigām? Jo teiksim, ja ir gads pirms un gads pēc, tad saprotams, ka iekļaut.
Es pati iekļautu, lai neliktu darba devējam domāt, ka atkal gadiņu pastrādāšu, un taisīšu nākamo bebi.:-/

Piekrītu Peekaboo1 - darba devējs izvēlas nepieņemt sievietes ar bērniem vai arī tās atstāj saplosīšanai kolektīvā - kad kolēģi vairs nespēj ņemt neskaitāmās bezmaksas virsstundas, lai spētu kompensēt darbinieces-māmiņas trūkumu. Skumja tā situācija ieskicējas visām pusēm.

Par to, ka šādu māmiņu dēļ kāda bezmaz uz dzīvi darbā pārvācās gan esmu ļoti skeptiska, jo cilvēkam ir mute un galva uz pleciem

Neesi mana bijusī kolēģe? "Man neviens par to ne piemaksāja, ne pateica paldies, vien atskanēja frāze - "mums taču bērni".
Kāda mute un kāda galva? Ja kāda ar savu muti nobļaujas, ka nebūs darbā, jo bērns slims.. Galva ir uz pleciem, ja?
Darbs ir jāizdara. Neviens darba devējs neteiks - nu drīksti iet laikā mājās, nekas, ka viņai bērni slimi un visi procesi apstājušies, ej mājās, nav viņas vietā nekas jādara...
Es arī varēju pateikt - kāpēc man šitādas gudrinieces vietā ir jāpadara darbs? Lai pati nāk pa naktīm un sēž birojā. Vot - māmiņu attieksme - savu brīvo laiku pavadi darbā par velti (jo tev nav bērnu), lai normalizētu visu (jo viņām bērni slimi), bet šitā mimra vēl uzbrauc - "jo cilvēkam ir mute un galva uz pleciem".
Ko es varu pateikt - tad EJ un STRĀDĀ ar savu muti! ("jo cilvēkam ir mute" - paldies, tavs citāts bija awesome :D )
(Atvainojos visām normālajām un adekvātajām māmiņām. Vienkārši sakaitina, ka - veltot papildus ļoti daudzas stundas tam, lai darbi visi tiktu padarīti, jo kolēģēm bērns ir regulāri saslimis un tur neko nepadarīsi - kāda vēl uzbrauc, sak - ko, nespēj, galvas nav?) Kuram nu šajā situācijā tās smadzeņu masas ir mazāk... Tad būtu nākusi strādāt manā vietā par velti - solidarizācija, vai ne?

Pilnīgi piekrītu lexxie. Ja "visi procesi apstājušies" tas jārisina vadītājam, ja darbiniekam līgumā ir noteikts darbalaiks un piemaksas par virsstundām nav paredzētas. Ja paliec līdz 23, pati vainīga.

Pilnīgi piekrītu lexxie. Ja "visi procesi apstājušies" tas jārisina vadītājam, ja darbiniekam līgumā ir noteikts darbalaiks un piemaksas par virsstundām nav paredzētas. Ja paliec līdz 23, pati vainīga.

Es jau to rakstīju:

Jā - par to gan būtu jārūpējas darba devējam, ka tad, ja darba vietā regulāri visi pārstrādājas, jo jaunajām māmiņām bērni slimo - būtu jāņem papildspēki - bet realitātē jau tas nenotiek..

Jā, darba devējs nebija atsaucīgs, tāpēc arī aizgāju. Jo darbiniekiem bija jāaizvieto tādas leksijas :D

Ja paliec līdz 23, pati vainīga.

Un kurš izdarīs darbu? Firmas īpašnieks? Cik donutam vispār ir gadu un vai ir pieredze starptautiskās firmās? Sajūta, ka Preiļi čiepst par darba tirgu Eiropā :D

Par donuta komentāru domājot - izklausās, ka Latvijā vispār viss ir kārtībā - strikti ievērots darba laiks, piemaksas par virsstundām, sapratne no darba devējiem uz jauno māmiņu pusi - viss esot čilā. Ja tā neesot - pati vainīga :D kā teica leksija - jāstrādā ar muti! O! :-D:-D:-D

Offtopic - kāpēc jūs darba intervijā atklājat, ka jums ir mazs bērns? DD nevar jautāt pat ģimenes stāvokli, un es arī to negribētu norādīt ne tiešā, ne netiešā veidā. Skaidrs, ka mani tādēļ diskriminēs, lai cik stulbi tas arī nebūtu. Tāpēc CV BKA iekļautu stāžā, bez īpašām piebildēm.

Manā birojā 90% sieviešu ir māmiņas. Katra atbild par saviem pienākumiem, saviem projektiem un saviem klientiem, tāpēc apzinās, ka aizstājējs paspēs darbu apdarīt tikai virspusēji, līdz ar to daļu darba bērnu slimošanas laikā ņem uz mājām, daļu cenšas apdarīt, atskrienot uz biroju vakarā vai telefoniski utt. Tā ka pie mums ne-māmiņas nekādā ziņā nav apdalītas un, pieņemot darbā, toč neviens neskatās uz to, vai ir bērni vai nav - prasa vienādi no visiem darbiniekiem... Un vispār arī gadās ne-māmiņas, kuras bieži slimo un ņem slimības lapas - pārcieš operācijas, tiek pie ģipša utt. Nekad nevar dzīvē paredzēt visu, kas var atgadīties, tāpēc nevajag padarīt mazu bērnu mātes par lielāko ļaunumu kolektīvā. 8-)

Bethanyy, negribēju uz rupjībām atbildēt, bet nu lai iet - man ir laba darba vieta, jā. Ne Preiļos :) tieši starptautiska korporācija, neticēsi. Ar darba ētiku. Varbūt tāpēc man viss ir kārtībā (l) un mans niks ir Donata, iemācies lasīt :-)
Ceru, ka tev kādreiz viss arī būs labi.

Es domāju ka var iet to juridisko ceļu un rakstīt CV arī to BKA laiku. Galu galā, darba pārrunu laikā to visu arī var izrunāt. Citādi, ja to laiku nenorādīsi, darba devējam būs pārdomas par to, ka Tu visu šo laiku biji bezdarbībā.

Sorry, es vispār nesapratu, ko tu sarakstīji :D Jā, es uzskatu, ka ar vadītāju ir jārunā, ja notiek sistemātiska un regulāra virsstundu strādāšana. Tas ir top menedžments, kam jārisina šī problēma. Virsstundas vadībai ir jāsaskaņo ar darbinieku un attiecīgi jāveic apmaksa (dubultā), ja tam supersvarīgam darbam starptautiskajā kompānijā ir tik svarīgi tapt izdarītam minimālos termiņos. Lai gan betija, izskatās, ka vēl nav atgājusi no iepriekšējā darba un pārāk saasināti uztver jebkādu argumentu, kas aizskar sasāpējušos tēmu. Tad arī sanāk izlasīt nekur nerakstīto “strādāšanu ar muti”. Par manis aizvietošanu noteikti vadībai galvassāpju nav, neatliekamākie pienākumi tiek sadalīti esošajiem darbiniekiem, kuriem arī tas problēmas nesagādās.
Bet vispār jau rakstīju tieši to, ka cilvēki ar bērniem noteikti ir vairāk problemātiski, tas nav nekas pārsteidzošs.

Un kurš izdarīs darbu? Firmas īpašnieks? Cik donutam vispār ir gadu un vai ir pieredze starptautiskās firmās? Sajūta, ka Preiļi čiepst par darba tirgu Eiropā
Es gan teiktu, ka tu vienkārši baidījies pazaudēt savu vietu un tāpēc ļāvi sev kāpt uz galvas. Par sevi pārliecināts darbinieks būtu runājis ar priekšniecību un pieprasījis samaksu par aizvietošanu. Un jā - normālās darba vietās par aizvietošanu, virsstundām maksā atsevišķu samaksu. Un nav nozīmes vai darba vieta ir Rīgā, Preiļos vai kur citur. Ja darba vieta neievēro darba likumu, tad ir tāda iestāde kā Valsts Darba inspekcija, kurai noteikti būtu interesanti paviesoties šajā darba vietā.

Un kurš izdarīs darbu? Firmas īpašnieks? Cik donutam vispār ir gadu un vai ir pieredze starptautiskās firmās? Sajūta, ka Preiļi čiepst par darba tirgu Eiropā

Jā, firmas īpašnieks. Tas ir viņa bizness. Bet kāpēc tad kaut ko mainīt, ja ir darbinieks, kurš par velti dara visu? Tāds darbinieks ir vai nu baigais fanāts vai muļķis.