Pastāv, tiesi eksaktajā skolā. ;)
Uz papīra ļoti skaisti, bet ir ļoti daudz šo "bet". Ja vadība ir pretimnākoša, tad tiešām nekas nesekos pēc stundas paskatīšanās. Ja tā nav, tad tu dabūtu pa kaklu par katru savu teikumu, par to, ka atļāvies apsēsties pie galda, jo tas rada norobežotu vidi, tas nekas, ka tās bija piecas minūtes pa visu stundu. Tavas metodes komentēs un pateiks, kas (vispār ar priekšmetu nesaistītam cilvēkam) likās, kā vajag. Ja vēl atļausies pajokot par klusumu, tad dabūsi vēl daudz ko. Kas faktiski nozīmē, ka bez novērotājas tu klasi savākt nespēj un tas spēlē tieši tev par sliktu.
Tālāk, kas tāds var strādāt, ja klasei tiešām ir kaut kāda starpība sēž tur vadība vai nesēž. Mūsdienās īsti nu jau vairs nav, viņi pateiks vēl visu, kas viņiem nepatīk. Ja klasē ir trīs nesekmīgie, trīs ar uzmanības noturības traucējumiem, četri hiperkatīvi bērni, divi sociāli noslēgti, divi sākumu kavētāji un četri, kuri vispār cenšas saprast kaut ko un sekot līdzi, viens, kurš sūta dirst (tiešos vārdos un kārties) skolotājas, tad nekāda vieglā dzīve nav. Uz ko izm atbildz ka tie jau pusaudzīši, vajag saprast bērniņus, viņi tādi ir. Tas nekas, ka pazemo skolotāju, pazemo citus klasesbiedrus un kā paiet piecas minūtes, tā atkal kaut ko izdomā, lai redzētu, kā klase pavelkas līdzi. Vecāki arī paši atbild, ka nu viņam nav interesanti, visu zina. Nu labi, iedod viņam papildus darbu interesantu, kamēr citi pabeidz, viņš atgāžas solā, nostumj lapu un demostratīvi pasaka, ka viņam nekas tāds nav jāpilda un turpina traucēt citiem. Atkal vecāki, kas tā arī saka, nu viņi jau paši mājās netiekot galā, jo viņš zinot, ka dabūs visu tāpat, ko grib. Nu sorry. Nekādu instrumentu, lai ar to cīnītos nav, skolotājs maļas viens pats pa vidu visām šīm problēmām. Ja skolēnam slikts vērtējums, vainīga skolotāja, uz ko bērns atreferē mammas tekstus, ka neviena skolotāja viņai redz neko neesot iemācījusi, tāpēc viņa nezina. Ir jau patīkami celt sevi uz iedomāta fona, bet nu tā tas nav. Un nav runa par palīgskolām, labu skolu.