jāņi un alus

akjelcikvar, es uz to skatītos līdzīgi kā uz ēšanu. Ja ir izsalkums, torētiski varētu būt vienalga kā, ka tik kalorijas tiek uzņemtas (neiedziļināsimies uzturzinātnē), tomēr uzņemam mēs viņas tā, kā vislabāk garšo, vai kā filozofija ļauj. Un ticību ēst vai neēst gaļu piemēram, es uztveru līdzīgi kā uzstādījumu sev ēst vai neēst gaļu. Un ja kāds pasaka "Kauns alu pirkt " tas ir tas pats, kas "kauns gaļu pirkt "
Piesējos, protams :) bet doma palika

Es gan tādā gadījumā esmu visdzērāja. Riebjas šitā iedalīšana "īsti vīri dzer alu", "meitenes jau mīl tikai medaliņus", "tas taču sieviešu dzēriens!" utml... Kāpēc dzērieniem un to patērētājiem tiek piešūti kaut kādi marķējumi?
Mums ar draugu patīk dažādība, reizēm bārā abi pasūtam krāsainos kokteilīšus, reizēm vakaros pamalkojam kādu sarkanvīnu, reizēm romantiskas pasēdēšanas sastāvdaļa ir kārtīgs tumšais alus. Par ko tur kaunēties vai bāzt sevi rāmjos?

Tieši manas domas! Par kaunēšanos veikalā pirkt alu gan sasmējos :D Bet katram savs :D

Pievienojos abiem pēdējiem komentāriem.
Arī esmu visdzērāja. Izņēmums ir liķieri, saldie sidri, pudeļu koktēlīši un saldie ali ( retu reizi ) vai ali ar garšiņām.
Klasiski uz Jāņiem iet Tērvetes senču - labs viegla alus.
Pēdējā laikā iecienīts ir Valmiermuižas klona alus.
Tāds pavisam viegls dienas alus man ir Aldara zelta.

Prosecco un dāmu plate.:-D