Smēķēšana.

Es nosmēķēju +/-10 gadus, pa vidu bija vairāki pārtraukumi, bet vienmēr atsāku smēķēt. Nu jau trīs gadus nesmēķēju, ja neskaita varbūt kādas 2-3 reizes gadā... Es teiktu, ka vairāk biju pieradusi pie procesa, nevis pie nikotīna, jo atmetot nebija nekādu fizisku "lomku". Nu, vēl smēķēšanai zināmā mērā ir socializēšanās funkcija, iespēja izskriet no biroja uz "piecminūti", ko nesmēķētāji parasti nedara, tāpat tā ir arī laika aizpildīšana, kad kaut kas jāgaida... Tomēr neuzskatu, ka ar smēķēšanu varēju noņemt stresu - es pat teiktu, ka stresu noņem tas brīdis, kad atslēdzas no visa, aizejot uzpīpēt, nevis smēķēšana kā tāda.

Biju on and off smēķētāja gandrīz 11 gadus (!), vairāk kā pirms 2 gadiem atmetu. No pašas pieredzes un lasītā varu teikt, ka ne jau cigarete nomierina, bet gan cilvēkam ar smēķēšanas atkarību organisms prasa nikotīnu, tāpēc ik pēc brītiņa cilvēks uzpīpē un jūtas labāk, jo šī vajadzība ir apmierināta. Stresa situācijās vienkārši organisms nikotīnu prasa vairāk, tāpēc cilvēki smēķē vairāk un katru reizi uzsmēķējot apmierina vajadzību pēc nikotīna un tādējādi jūtas nomierināti.:-)

Nesmēķēju,nekad neesmu pat mēģinājusi un pat nav bijusi nekāda vēlme pamēģināt.

Man jau liekas, ka nomierina tieši pats process, nevis nikotīns, jo palīdz bik novērsties no tā visa stresa, ja tāds ir. + Man radās stulba doma, nav gadījumā tā, ka parasti uztraucoties un stresojot cilvēkam liek dziļi ieelpot un izelpot un smēķējot vienkārši sanāk kaut kas tamlīdzīgs - dziļākas ieelpas un izelpas? :-D:-D:-D Nenosodiet par tik stulbu domu :-D
Bet nu kāds gan man te var būt viedoklis, ja neesmu smēķētāja un ir tikai pāris reizes pamēģināts :-D

Esmu vienreiz dzīvē pamēģinājusi cigaretes, ar to reizi arī pietika. Uzreiz jau zināju, ka man nepatīk, nekad arī nav gribējies smēķēt ne kompānijās, ne alkohola ietekmē vai arī stresa dēļ.

Izskatās, ka man ar Ladybug smēķēšanas un atmešanas laiki praktiski vienādi :-D (vienīgā atšķirība, ka es kopš atmešanas neesmu vispār smēķējusi)

Gadus 8 pīpēju, tad pārgāju uz elektronisko, šad tad, kad vēlme uznāk uzpīpēju. Vai nomierina? Domāju, ka pats process vairāk nomierina, nevis nikotīns.

Smēķēju, jo patīk pats process. Lai gan smēķēju jau ilgi, salīdzinot ar pirmajiem gadiem, tagad smēķēju ļoti maz un ir dienas, kad mierīgi varu nesmēķēt vispār. Domāju, ka mierīgi varētu atmest, taču nekad neesmu mēģinājusi tieši tā iemesla dēļ, ka patīk pats process. Un piekrītu šim:

es pat teiktu, ka stresu noņem tas brīdis, kad atslēdzas no visa, aizejot uzpīpēt, nevis smēķēšana kā tāda.

Stresa brīžos viemēr nomierināties palīdzējis ne nikotīns, bet tieši tas brīdis, kad, kamēr izsmēķē cigareti, atslēdzies no visa kaut uz piecām minūtēm. Tā ka man liekas, ka stresa noņemšanā galveno lomu spēlē ne tik daudz pati cigarete, kā tas brīdis, ko vari veltīt sev, kamēr cigareti izsmēķē.

zajcheens vispār Tava teorija ir diezgan precīza. Elpojot tā, cilvēks nomierinās, es pat domāju, ka tā arī varētu būt.
Un protams, piekrītu Arta* par to, ka cilvēka vajadzības/atkarība tiek apmierināta, tāpēc arī nomierinās.

Pati smēķēju. Tās ir pāris cigaretes dienā, bet, protams, vairāk, ja iedzeru. Ir ieradums smēķēt, kad kaut kas jāgaida, jāvilcina laiks. Darbā lielās stresa situācijās gribas uzsmēķēt, iespējams, tiešām tā elpošana te pie vainas :-D Pašai pēc tam arī vienmēr ir mierīgāka sajūta.
Es smēķēju, jo patīk tā nesteidzība 5 minūtes, kad nekur nav jāskrien. Te izlasīju, ka esat agrāk smēķējušas, tagad vairs nē. Mans jautājums varbūt iederētos citā diskusijā, bet kā atmetāt? Ar prātu zinu, ka nevajadzētu vispār smēķēt, bet, kad kaut kas jāgaida, tad es trinos un dīdos, pirmā doma galvā uzreiz ir ''man ir laiks uzsmēķēt''. Tas ir man vairāk tāds ieradums, rutīnas moments dienas gaitā (pirms darba, pēc ēšanas, pēc darba) un es nezinu, kā izlabot rutīnu.

Izskatās, ka man ar Ladybug smēķēšanas un atmešanas laiki praktiski vienādi

Dod pieci! :D

Mans jautājums varbūt iederētos citā diskusijā, bet kā atmetāt?

Klasiskais variants - paliekot stāvoklī. :D Pēc pirmā bērna gan, atgriežoties darbā pie sava pīpējošā kolektīva, atsāku. Pēc otrā bērna izdevās atmest pavisam. Man šķiet, ka daudzas smēķētājas atmet šo netikumu, tieši paliekot stāvoklī - tā ir tāda spēcīga argumentācija, ja visi pārēji iemesli atmest izgāžas. :)

gan nikotīns, gan process, kādam vairāk viens, kādam mazāk. ja būtu tikai niko, tad jau visi vēsi pārietu uz/atmestu ar plāksteriem un živenēm. man pat elektroniskās neaizvieto. laikam tā stabiņa aizdedzināšana un nokūpināšana ir tik svarīga :)

foxfun, ilgi gribēju atmest, bet nedaudz trūka motivācijas. Tad sāka notikt dīvainas lietas ar veselību un pārbijos, ka no smēķēšanas esmu dabūjusi ko ļoti nelāgu, tad nu apņēmos atmest un izlasīju grāmatu "Kā viegli atmest smēķēšanu". Palīdzēja. :-)

Tas, ka smēķēšana nomierina ir mīts. Smēķēšana tikai atgriež jūsos normālu stāvokli. Jūs esat stresains tāpēc, ka organisms vienkārši kādu brīdi nav dabūjis indi, pie kuras jūs sevi esat pieradinājuši. Tas ir tas pats, kas ar heroīna lietotājiem. Viņi lieto atkārtoti nevis tāpēc, ka no tā ir baigais kaifs, bet gan tāpēc, ka no šīs vielas neesamības organismā tas sāk bļaut pēc tā, un jūs lietojat tikai tā iemesla dēļ, lai justos normāli, tā kā ikdienā jūtas cilvēks, kuram nav nekādu atkarību. Jūs sevi atgriežat nulles stāvoklī, nevis paceļat plusos.

Esmu pamēģinājusi pāris reizes pusaudžu gados, bet tas viss, nesmēķēju, jo neredzu nevienu labumu no tā.

Klasiskais variants - paliekot stāvoklī.

Nu tad būs man par ko padomāt tagad :-D:-D:-D

izlasīju grāmatu "Kā viegli atmest smēķēšanu".

Viens paziņa kādu laiku nesmēķēja, bet ļooooti grūti gāja. Tad sāka lasīt šo grāmatu un teica, ka grāmata tieši liek smēķēt, kamēr to lasa. Īsti nesapratu, vai tas nopietni vai joks. Viņš gan smēķē joprojām.

Man jau liekas, ka nomierina tieši pats process, nevis nikotīns, jo palīdz bik novērsties no tā visa stresa, ja tāds ir.

Iepriekšējā darbavietā mēdzu smēķēt- ar kolēģēm devos pīppauzēs - tādā veidā uz pāris minūtēm atslēdzos no stresainās ikdienas un 1001 problēmas. Bet nikotīna atkarības nebija - vien emocionālā piesaiste.
Kopš mani uzaicināja strādāt mierīga darbavieta - vairs nesmēķēju, nav ne vēlmes, ne arī kādas vilkmes uz to.
Bet - jau smēķējot- nepatiku viesa cilvēki, kuri smēķē - ejot pa ielu. Jo ar dūmiem ir jāsaskaras visiem. (t)

Nekad neesmu smēķējusi un man nav skaidrs, kāpēc gan cilvēki apzināti vēlas sevi indēt. Ja vajag nomierināties, var taču pameklēt dažādus elpošanas vingrinājumus un efekts būs tāds pats, tikai bez tā vēža kociņa.

KindaPsycho, Tev bilde ironiski iederaas :-D
Esmu smeekeejusi on and off vairaakus gadus, bet tikai kompaanijaa, kad iedzeram. Ikdienaa nemaz nepeerku un neprasaas. Pirms paaris gadiem gan kaadus 6 meeneshus ikdienaa katru dienu ar darba koleegjiem gaajaam pauzees, bet peec tam atmest bija kaa ar nazi. Kopsh pameegjinaaju pirmo cigareti pagaajushi aptuveni 10 gadi, bet nekad nav radusies atkariiba, neatkariigi, cik daudz sanaak izpiipeet.

smēķēju gadus sešus. nezinu vai tā cigarete nomierina nervus, drīzāk pats process. atmest gribētos naudas un veselības dēļ, bet man patīk tas process uzsmēķēt, tākā šaubos vai man sanāktu atmest pat tad ja mēģinātu.