Es neesmu un visticamāk nebūšu diagnosticēta ar depresiju,jo es neticu, ka ārstiem tas interesē.. taču jūtu, ka paliek sliktāk. Man ir bail no tā, kas ar mani notiks. Esmu tādā kā bezizejas situācijā, jūtos ļoti viena un tā, ka mani neviens nesaprot. Es saprotu, ka šo visu esmu ielaidusi pārāk dziļi un no tā netikšu vaļā. Man pat liekas, ka es bez šīm mentālajām sāpēm nespēšu dzīvot, ja tās mani pametīs. Bet es tomēr gribu lai man ir labāk. Katrā gadījumā,- ne par to stāsts.
Ja kādai ir tādas pašas sajūtas, kā man - tad zini, ka es varu atbalstīt un būt tā, kas saprot. Es vēlos palīdzēt, jo reizēm, palīdzot citiem, vari palīdzēt pats sev. Varbūt ar kādu, kurš saprot mani un kādu, kuru saprotu es, varam mainīt visu uz labu. Ja ir kāds, kuram vajag kādu ar ko izrunāties, kaut vienkārši tāpat - droši man vēstulēs..
29
