Jolly-Roger Jā, divus. Starp citu šitā ateisma kustība, kas sevī ietver šito milzīgo narcisimu un pārākuma sajūtu, kādu tu izrādi, ir viena no nožēlojamākajām uzvedības pazīmēm. Ateisti ir tādi paši kā vegāni - nevar 3 minūtes ar tādu parunāt pirms viņš bāžas virsū ar savu morālo pārākumu pār citu, tā kā būtu sasniedzis kaut kādu augstāka intelekta pakāpi.
>>
Alexxa Interesantu ideju izvirzīji par cilvēka noslēgšanos sociālā līmenī, kas noteikti kaut kādā mērā ietekmē arī cilvēka pašsajūtu. Runājot par cilvēku kā sociālu būtni, gribētu papildināt ar personīgo pieredzi pirms attīstīto komunikāciju laikmeta.
Varbūt lauku cilvēkiem būs vieglāk rezonēt. Jūs mūsdienās vēl esat dzirdējuši par tādām ballītēm jauniešu vidū, kad viens tur taisa savās mājās vai draugi pie upes sarunā kaut ko uztaisīt un tad viss ciems caur draugu draugiem un paziņām sarodas un iznāk viena liela ballīte? Tajā laikā gribot, negribot notika samērā liela mēroga iepazīšanās un sadraudzēšanās, otru pusīšu atrašana utml. Vai kaut vai tās pašas zaļumballes, uz kurām ciemā salasās 30 cilvēki uz 3 mašīnām un visi mēģina kaut kā nokļūt. Vai tur pa bagāžniekiem vai vairākiem reisiem, vai kājām nākas iet. Mūsdienās jau cilvēki savā starpā sazvanās un uztaisa kaut ko nelielu 5 cilvēku apjomā un tās ir arī vakara beigas. Un tā tie sociālie loki ne tikai nepalielinās, bet arī mēdz sarukt.
Šodien jaunu draugu iegūšanu var saistīt vienīgi ar kaut kāda specifiska hobija atrašanu, kam pateicoties var sameklēt domubiedrus. Interesanti būtu zināt, kāpēc tieši noticis šāds atvērtuma zudums mūsu sabiedrībā (ja jūs tādu arī esat novērojuši).
>
Bet, ja ir tā, kā tu saki, ka cilvēki nebaidās teikt kā jūtas, tad kāpēc cilvēki ir pārstājuši runāt par savām problēmām ar saviem draugiem? Es gribētu atgriezties atpakaļ pie tā, ko mums saka mediji un sociālie tīkli, jo neviens jau facebookā un instagramā neliek savu sūdīgo dienu aprakstus, tieši pretēji - liek ceļojumus uz havajām vai paaugsinājumu darbā, vai kāda restorāna apmeklējumu. Un tad pārējie, kas šādu redz, sāk kaunēties par savām problēmām, jo "paskat cik citiem labi iet, a es te knapi turos".