Gadījuma dzimumakti jeb casual sex

Ticigais, sieviesu iekaustitajs, budams alkohola reibuma, moralize. Pat "petijums" esot, izklausas nopietni :)

Rīdziniece Loģiski, ka visos laikos pi*ās apkārt kā traki. Senos laikos tas bija izteikti, ka vīrietis paskrēja pa ciemu apkārt un apbērnoja visas meitas. Tas jau nenozīmē, ka tas vienmēr ir bijis sociāli atbalstīts gājiens. Pati par seksuālo revolūciju hipiju laikos runā, bet tajos laikos viņu idejas NEBIJA SOCIĀLI atbalstītas. Tāpēc jau to sauc par revolūciju. Cilvēki mainīja savus uzskatus. Teikt, ka pēdējo 50 gadu laikā nav tikuši veikti uzbrukumi uz tradicionālo monogāmo laulību ir tik aplami, ka tālāk nav vērts nemaz diskutēt. Runa jau nav par to, ka cilvēki sākuši apkārt gulēt, bet par to, kā šī gulēšana apkārt ietekmē sabiedrību.
>>
probability Nesaprotu kāpēc nepieciešami kaut kādi esoši piemēri. Man jācitē katrs teikums, Jūs tikai pretī iedodat "nē tā nav, jo es dzīvē redzu". Reāli pats pirmais raksts, ko ielinkoju ir par sievieti, kas piekopa "aktīvu" dzīves stilu un pēc tam čīkstēja par to, ka dzīve neizdevās kā gribēja. Atvēru delfu pirmo lapu par sieviešu attiecībām un atradu rakstu http://www.delfi.lv/vina/attiecibas/milestiba-un-sekss/liga-robezniece-mes-neesam-raditi-tikai-vienam-cilvekam.d?id=49969899. Tinder jau vairākus gadus ir populārāko aplikāciju top 50, un tā ir gadījuma seksa aplikācija..
Un nē, es rakstā neizdomāju seksa sakarus no galvas, jo to var vienkārši izspriest no raksta, kad viņa uzsvēra "Crushed and needing to regroup, I took a sabbatical and lived in Bali for eight months on a healing journey. I was also celibate during my time there."
>>
RedJasper Varētu piekrist, ka tas nav galvenais iemesls, bet nenozīmē, ka neietekmē. Jo ilgāku laiku pavadi nenopietnās attiecībās, jo mazāk laika paliek veidot nopietnas attiecības un radīt bērnus. Un gluži kā rakstā - tie, kas nokavē savus zieda laikus, piekopjot nenopietnas attiecības, trakojot apkārt, vēlāk paši par to maksā.
>>
Nerea Nepiekrītu, ka Latvija atpaliek par 50 gadiem savos uzskatos. Iepriekšējā diskusijā par Stambulas konvenciju visām bija diezgan progresīvi uzskati, ne tuvu PSRS laikiem, kad homoseksuāļus vēl cietumā lika. :-D Jā, Latvija, ir salīdzinoši konservatīva valsts, bet ne tuvu tādiem gadskaitļiem.
>>
Pasadena Tevis ieliktais pētījums norāda tikai to, ka ne tikai sieviešu apmierinātības sajūta ir kritusies, bet arī vīriešu, kas ir pretrunā ar manis ieliktā pētījuma tēzi, ka vīriešu apmierinātība ir augusi, bet sieviešu - kritusi. Nemaina galveno domu, ka laimes sajūta ir kritusies gadu laikā. Visi(ne tikai sievietes) ir nelaimīgāki, lai arī tiesību apjoms ir pieaudzis, brīvības darīt, ko vēlies tiek sniegtas. Jādomā vai brīvība ir vispār faktors, kas cilvēkam rod dzīves jēgu?
>>
Jolly-Roger Aizmirsi vēl pievienot homofobs, transfobs, nacists un rasists. Tie ir tie klasiskie.
>>
Mana personīgā nostāja pret gadījuma attiecībām ir, ka man žēl, ka mūsu sabiedrībā ģimene un laulība ir ieņēmusi aizkadra lomu salīdzinājumā ar cilvēka personīgajām tiesībām un brīvībām. Mēs paaudzēs jau ķeram to, kas dod momentālu baudu, bet mūkam no ilgstošas atbildības uzņemšanās. Manuprāt tieši tas ir tas, kas cilvēkam dod jēgu dzīvē. Cik bērni ir uzauguši bez saliedētas ģimenes, jo vecāki ķersta kaut kādu mākslīgu mediju ideālu. Skrien pēc izglītības, skrien pēc karjeras, skrien pēc pasaules apceļošanas, skrien pēc īstermiņa baudām, tad pamosties pusmūžā viens un nožēlojams.
Atzīstu, ka lasu pārsvarā ārzemju portālus un ziņas, tāpēc atrodu sevi pesimistiskā pozīcijā, jo cilvēki čīkst, ka sabiedrība iet galīgā dirsā un pie tā ir vainīgi vīrieši vai sievietes, vai valdības, vai kapitālisms, vai veco laiku uzskati utt. Forši, ja Latvijā mūsu sabiedrība nav līdz tam nonākusi, kā to norādījusi delusion. Ceru, ka līdz tam arī nenonāks.

Interesanta teorija - ja cilvēks pusmūžā ir viens, tad noteikti nožēlojams. It kā attiecības un bērni būtu vienīgais, ar ko indivīds var aizpildīt dzīvi.

Interesanta teorija - ja cilvēks pusmūžā ir viens, tad noteikti nožēlojams. It kā attiecības un bērni būtu vienīgais, ar ko indivīds var aizpildīt dzīvi.

delusion, vai, Tavuprāt, pieminētās personas pārsvarā ir laimīgas?

Jolly-Roger Aizmirsi vēl pievienot homofobs, transfobs, nacists un rasists. Tie ir tie klasiskie.

Lopinu, kurs savas atveres piedava kleitas terptiem viriesiem, par homofobu nenosauksi. Rasisms vieno ticigos, tas gan :)

lai arī bioloģiskais pulkstenis savu laika zonu nav mainījis jau vairākus gadu tūkstošus.

Muļķības... Tūkstoš gadu atpakaļ dzemdēt 20 -25 bija ļoti veca dzemdētāja.

Interesanta teorija - ja cilvēks pusmūžā ir viens, tad noteikti nožēlojams. It kā attiecības un bērni būtu vienīgais, ar ko indivīds var aizpildīt dzīvi.

++
un nesaprotu tos, kuri brīnās - kā var negribēt bērnus, kā var negribēt ģimeni utt. Bet,ja cilvēkam tā ir labi un viņš tā vēlās dzīvot, ko tur brīnīties?

skudrulāci, vai šīm personām pārsvarā būtu jābūt nelaimīgām?:-) Tu tiešām domā, ka viņiem dzīvē darīt nav ko, kā tikai vienatnē skumt? Daļa no it kā vientuļajiem noteikti ir laimīgāki par daudziem nevientuļajiem.
Es pazīstu daudzus pusmūža cilvēkus, precētus, ar bērniem, kuri pavisam noteikti ir nelaimīgi. Gan tāpēc, ka laulība neveiksmīga un laikā nav tai pielikts punkts, gan tāpēc, ka bērni ieradušies pārāk agri un nav bijusi iespēja sakārtot dzīvi atbilstoši savām vēlmēm, izbaudīt jaunību. Vairums no šiem nelaimīgajiem ir sievietes - sadzīvē nodzītas, ar salauztiem sapņiem un priekšlaicīgi zaudētu sievišķību.

lai arī bioloģiskais pulkstenis savu laika zonu nav mainījis jau vairākus gadu tūkstošus.

Piekrītu wee. Pat ne no sociālā aspekta skatoties, tīri fizioloģiski vidējais vecums, kad iestājas pubertāte, ir gana stipri mainījies pat pēdējo 100 gadu laikā, par "vairākiem gadu tūkstošiem" pat nerunājot.

wee Domāts bija tā, ka sievietēm dzemdēšana pēc 35 jau ir salīdzinoši grūtāks process nekā jaunākā vecumā. Mūsdienās vidēji sievietes dzemdē daudz vēlāk, tāpēc jau sāk spēlēties ar iespēju, ka nesanāks.

Nepiekrītu, ka Latvija atpaliek par 50 gadiem savos uzskatos. Iepriekšējā diskusijā par Stambulas konvenciju visām bija diezgan progresīvi uzskati, ne tuvu PSRS laikiem, kad homoseksuāļus vēl cietumā lika.

Man gan šķiet, ka tieši otrādi. Vairumam Latvijas sabiedrības tiešām ir tumsonīgi uzskati par homoseksuāļiem. Šeit tas nav tik izteikts. Te cita publika.

delusion, tad pārformulēsim jautājumu šādā izskatā: kurā grupā ir salīdzinoši vairāk nelaimīgo - starp vientuļniekiem vai laulātajiem? Un pastāv arī vēl būtiska vientuļnieku apakškopa - kādreiz laulātie (ja, gadījumā, tā Tavā skatījumā sakrita ar visu vientuļnieku kopu, tad ir būtiska cilvēku kopa, kuri nekad nav bijuši ne ar ģimeni, ne mīļoto). Jebkurā gadījumā man tomēr liekas, ka vientuļnieku vidū nelaimīgums ir izplatītāks.

Citi laiki ,citas vērtības un tas ir tikai normāli. Neredzu neko sliktu tajā ,ka cilvēki nevēlas uzņemties atbildību. Jo lielākas izvēles iespējas ,jo vairāk no kā izvēlēties un lai izveidotu ģimeni un piedzemdēja bērnus super spējas nav vajadzīgas

delusion A cik cilvēkus zini, kas nekad nav precējušies un bez bērniem, bet ir laimīgi vieni?
Es saprotu Jūsu argumentu, ka pastāv cilvēki kas ir vieni un laimīgi. Nav problēmu. Bet tā ir reta parādība, jo vairums cilvēku kā savu dzīves laimīgāko laiku atzīst bērnu audzināšanu vai dzimšanu, vai laulību. Bet nu es varbūt dzīvoju tādā Latvijas nostūrī, kur tādi cilvēki ir fenomens.
Atvainojos, ka man nav 2018. gada Latvijā veikta pētījuma par cilvēku apmierinātību ar dzīvi, lai atspēkotu Tavu "es pazīstu daudzus pusmūža cilvēkus".

Manuprāt, agrāk vairāk ļāvās instinktam, ka iemīlas, tad uzreiz veido attiecības, kāzas, bērni utt. (mani vecāki) vai veidoja tās vajadzības pēc (mani vecvecāki). Mazāk apšaubīja potenciālu ar konkrēto partneri. Mūsdienās vairāk pieslēdzas analītiskais prāts, kur viss tiek vairāk skaitļots, plānot, analizēts utt. Kā arī bez kapitāla neko neizdarīsi, ne apprecēsies normāli, ne bērnus sataisīsi 20 - 25 gados...agrāk vairāk tomēr bija atbalsts no valsts, kā arī nebija tādas prasības, vajadzības kā tagad utt.

Vairumam Latvijas sabiedrības tiešām ir tumsonīgi uzskati par homoseksuāļiem. Šeit tas nav tik izteikts. Te cita publika.

Tam tiešām var piekrist. Toties šeit ir tumsonīgi uzskati par tiem, kas izsaka idejas, kas nesakrīt ar tām idejām, ko atbalsta daudzi homosexuāļu piekritēji.

Cilvēku apmierinātību bērni un ģimene maz ietekmē , tā vairāk ir saistīta tiešā vai netiešā veidā ar finansēm no kurām izriet cilvēka apmierinātība ar savu dzīvi.

agrāk vairāk tomēr bija atbalsts no valsts,

Tu par Padomju savienības laikiem vai pirms tiem?

skudrulāci, ja liekas, var sasisties:-) Oficiālas statistikas nav ne Tev, ne man, vismaz ne par LV. Es spriežu pēc tā, ko pati redzu apkārt, kaut vai radu vidū - tie laulātie bieži vien nemaz tik laimīgi nav, bet vientuļniekiem ir tīri piepildīta dzīve.
Fiestar, izskatās, ka Tu labi saprastos ar NA/Visu Latvijai politiķiem:-) Jo bez bērniem nu nekā, vai ne?:-) Iespējams, ka tiešām dzīvo citā Latvijas nostūrī, kur visi ir laimīgi precējušies, par bērniem tikai priecājas un neko dzīvē nenožēlo.
Kas attiecas uz laimīgajiem vientuļniekiem, konkrēti pusmūža vecuma grupā pazīstu 6, 5 ir ar dzīvi apmierināti un piekopj samērā aktīvu dzīvesveidu, ir forši raksturā. Nē, nu varbūt viņi patiesībā no bēdām raud..kad laiks tam atliek:-)

Mūsdienās vairāk pieslēdzas analītiskais prāts, kur viss tiek vairāk skaitļots, plānot, analizēts utt. Kā arī bez kapitāla neko neizdarīsi, ne apprecēsies normāli, ne bērnus sataisīsi 20 - 25 gados...

Ja tā ir, tad tas ir viens no pierādījumiem tam, ka cilvēkiem savas personīgās intereses ir augstākas par mīlestību.
..
Ja runā par oficiālu laulāšanos, tad padomju laikā tā bija konveijerveida parādība - kā ieņemts bērns, tā jāskrien uz dzimtsarakstu nodaļu jeb ЗАГСu. Tas bija tā laika norma, turklāt uz ārlaulības bērniem šķībi raudzījās. Un tikpat masveidīgi notika arī laulību šķiršana.