Liepāja, gribu tepat palikt, bet tikai citu dzīvokli! Un vēl gribētu, lai vecākiem ir māja vai skaista dārza mājiņa, kur atpūsties, pa retam pašiverēties, pirtiņā pasēdēt!
Dziivoju Dubajaa.. Veel kaadu laicunju te paliksu, un tad jau redzees. Noteikti, seit nav vieta, kur visu dziivi nodziivot, bet paslaik man veel nav iisti iemesla doties kur citur.
Dzīvoju Zemgales laukos, pārvācāmies uz šejieni no Rīgas un esam super priecīgi par šo lēmumu. Reālistiski - plānojam iegādāties īpašumu Vidzemē, bet ideālā pasaulē negribu dzīvot vienā vietā, bet gan ceļot pa visu pasauli, padzīvot pāris nedēļas/mēnešus vienā vietā un tad doties tālāk.
Dzīvoju "Mihtejeri Ambulso" cilts apmetnē Kongo džungļos.... nevēlos nekur citur vairs dzīvot ... super priecīga ka pirms pusgada pārvācos uz šejieni no Rīgas. Tik tuvu dabai k;a nekad. Ne tevi globalizācija, ne citi lielās pasaules problēmas neskar. Pat naudai te maza nozīme. Visu dod daba, viss dabisks, cilvēks saplūst ar dabu.
Gadu nodzīvoju Rīgā, tagad atgriezos atpakaļ Jelgavā. Pagaidām nekur citur negribētu dzīvot, ļoti šeit patīk. Pēc pāris gadiem gribētos māju, to gan varbūt Jelgavas rajonā, nedaudz gribētos to lauku sajūtu.
O jā, Londonā atstāju daļu sirsniņas, tur arī gribētu kādu laiku padzīvot, tīri nomainīt vidi. Pašlaik dzīvoju Rīgā, mīlu! Jau sen sen, kad vēl mācījos skolā, gribēju nākt dzīvot uz Rīgu. Vecumdienās? Ai, kas to lai zina.. Bet tā laikam nebūs mana dzimtā pilsēta, diemžēl.
Dzīvoju Rīgā. Plānoju tālāk par Rīgas rajonu nedzīvot vēl vismaz 14 gadus. Plānu nākotnei ir daudz, bet kā saka - cilvēks plāno, bet Dieviņš dara. Līdzīgi kā Katra, arī esmu klejotāja dvēsele. Negribētos visu dzīvi aizvadīt vienā vietā, bet daudzās mazās. Padzīvot kādas nedēļas vai mēnešus un spontāni pārvākties. Miršanas brīdī gan vēlētos atgriezties Latvijā un klusi aiziet viņsaulē kāda "pēdējā pārgājiena" laikā.
Dzīvoju Bauskā. To, kur dzīvošu kādreiz nākotnē, rādīs laiks. Šobrīd man ir labi tur, kur esmu. Taču, ja visi apstākļi to pieļautu, es labprāt kādu laiku padzīvotu kādā citā valstī - ar atšķirīgu kultūru, bet līdzīgu mentalitāti. Un lai tur ir vairāk saules nekā pie mums.
Es arī esmu klejotāja dvēsele. Nespēju ilgstoši uzturēties vienā vietā, jo paiet laiks un sirds alkst jaunus piedzīvojumus, emocijas, spontānas idejas un lēmumus, līdz ar to ilgi nevarēju atrast tādu vietu, ko gribētu vai varētu saukt par mājām. Tā bija līdz brīdim, kad dzīve mani iepazīstināja ar Itāliju. Nu jau trīs gadus šo valsti saucu par savām mājām. Nekur citur dzīvot vairs negribu. Ja nu vienīgi vecumdienās, no pilsētas, kurā dzīvoju pašlaik, varētu pārcelties uz kādu mazāku, klusāku Itālijas pilsētiņu.
558
