Es arī esmu klejotāja dvēsele. Nespēju ilgstoši uzturēties vienā vietā, jo paiet laiks un sirds alkst jaunus piedzīvojumus, emocijas, spontānas idejas un lēmumus, līdz ar to ilgi nevarēju atrast tādu vietu, ko gribētu vai varētu saukt par mājām. Tā bija līdz brīdim, kad dzīve mani iepazīstināja ar Itāliju. Nu jau trīs gadus šo valsti saucu par savām mājām. Nekur citur dzīvot vairs negribu. Ja nu vienīgi vecumdienās, no pilsētas, kurā dzīvoju pašlaik, varētu pārcelties uz kādu mazāku, klusāku Itālijas pilsētiņu. :)