Kā izšķirties?

Sanāk tā, ka es cenšos salabt, nereaģēt uz apvainojumiem, vēso attieksmi, bet iekšā viss kā sarāvies.

Un cik ilgi jūs esat kopā?
Ja jautā par šķiršanās padomu, kā to izdarīt, tad vislabākais veids ir vienkārši to paņemt un izdarīt.

Es nespēju, iekšā ir cerība un, protams, es nezinu, kā to pārdzīvotu. Kopā esam gadu, dzīvojam kopā.

Kašķi ir lieli vai nenozīmīgi? Ja pareizi saprotu, tad strīdaties nedēļu no vietas?
Viegli protams tas nav nekad, bet galvenais ir saprast vai tu pati jūties laimīga attiecībās vai nē.

Kad viss ir ok, jūtos vairāk kā laimīga, labi saprotamies, jūtu rūpes un mīlestību, bet strīdēties ir kā ar sienu, viņš pēkšņi paliek par nepieaugušu bērnu. Kašķi ir maznozīmīgi, bet ar viņa attieksmi tas aiziet traki, jo esmu emocionāla un gribu visu atrisināt

Nav iespējams tajos brīžos, kad sākas kārtējais mazsvarīgais kašķis, tā teikt, paiet maliņā un ļaut tam otram izdusmoties, nereaģējot uz viņa replikām un dusmu lēkmēm? Man jau liekas, ka vienkārši ir tādi cilvēki, kuri pat vismazāko aizrādījumu vai ikdienišķu kašķi uztvers tiks sakāpināti, ka lielais strīds gatavs uz līdzenas vietas. Nu, es te tā spriežu, jo pati raksti, ka visādā citādā ziņā viss ir vairāk kā labi. Un, ja tie strīdi ir tiešām, kā raksti, par manozīmīgām lietām, iespējams vienkārši pašai jāatkāpjas, nevis jācenšas visu atrisināt, īpaši, ja otrs ir uzvilkts. Dusmās cilvēki viens otram ne to vien var sarunāt.

Ja Tu dzīvo pie puiša... sakrāmē mantas, kad viņš nav mājās.. un tad pamet caur sms :)

cormeum vai caur sms būtu pareizi? Diezgan skarbi, neko nepaskaidrojot. Izskaidroties un pēc tam pateikt, ka neredzi iemeslu palikt nebūtu labāk?(t)

Mēs strīdamies katru dienu, par sīkumiem, bet tā kārtīgi. Tā kā jums vēl mierīgi. Man gan jau liekas, ka reizēm sajukšu prātā, bet ja abi saņēmās, tad esmu laimīgākā meitene pasaulē. Izrunā visu, kaut pa skarbo, lai saprot, ja nē, tad nav lemts.

Nu tiesa, es varbūt pati reaģēju, bet kad šodien atkal uzvedas ok, pēc pāris stundām ne pa ķeksi uzbraucieni, ka manis pirktās zemenes neēdīs, jo redz slikta enerģija.... un to tik ļoti uzsver. Ik pa stundām mainās. Pa nakti sabučoja, no rīta atkal "es ceru, ka tu šodien nebūsi mājās un būsi darbā".... pēctam atkal pēc pāris h saulstariņš, piedāvāja palīdzēt ar vienu darba lietu, ko neprasīju... tagad atkal, redz, ar zemenēm kkas nav ok un joprojām esot dusmīgs

Vakar palika dusmīgs, teica, ka esmu savtīga (pēc strīda sākšanās), jo kad ieliku sev paēst, bija teksts "jā, man uzsildīt jau nevari" (es sev nesildīju, vnk ieliku). Pēctam teicu, ka neiedomājos, nav problēmu uzsildīt, uz to reakcija "man ir divas rokas, pats to izdarīšu, es cerēju, ka tu iedomāsies, bet tu esi selfish"

Ja viss ir ok, viņš mierīgi palūgtu, lai uzsildu viņam ar, tak man nav grūti, es vienkārši negribēju sev neko sildīt, bet redz tik dusmīgs, ka sāk cepties jau par to (kā papildinājums). Nu neko, aizgāju gulēt, neko pretī baigi neteicu

Tas čalis izklausās pēc kaut kāda debīliķa. Tiešām, pamet caurs SMS. Tā arī raksti: Robert, kamēr Tu biji darbā, es savācu mantas un aizgāju no Tevis prom, jo Tev ir slikta enerģija.

Izklausās pēc psihiska neirotiķa. Ar laiku šīs iezīmes var saasināties un var būt bīstami ar tādu būt kopā.

ak šausmas, nu kur tādi vīrieši histēriķi rodas.. slikta enerģija?! KO?! viņam ar galvu viss kārtībā? varbūt zāles kādas jāpadzer?
es kā adekvāts cilvēks, nevarētu būt kopā ar vīrieti, kura garastāvokli ietekmē zemeņu "enerģijas" stāvoklis (wtf) un kuram tas mainās ātrāk nekā jebkurai sievietei PMS laikā.. lai cik labs viņš būtu citās jomās, nē.. tas nav normāli:-D

Humora deva visam rītam!:-D:-D:-D:-D Es saprotu, ka situācija, maigi izsakoties, briesmīga un man autores patiesi žēl, bet zemenes ar sliktu enerģiju?!:-D:-D:-D:-D Tas ir galīgs kukū!

Es vairākus gadus biju ar tādu kopā. Tik viņam ik pa laikam uznāca doma, ka vajag šķirties, tad nākošajā dienā atkal viss ok. Tad vienā no tādām reizēm vnk paņēmu vajadzīgākās mantas un aizgāju. Pārējas mantas savācu vēlāk.
Meitene, tu šobrīd tērē laiku ar nestabilu cilvēku. Ik pa laikam justies laimīgai, bet pārējā laikā justies kā sūdam, nu nav normāli. Ar nestabilajiem nav ko laiku tērēt :D

Nu par to es arī runāju, bet kā saņemties un izšķirties? Par zemenēm iespējams jokoja, zinot viņu, nesaprotami jociņi var nākt ārā, bet tas nemaina visu pms sindromu viņam katru mēnesi. Toč kā pēc pulksteņa. Ievēroju, ka pat tagad gadu pati par saviem pms utt biju aizmirsusi :-D

Sāc ar izrunāšanos. Sarunas laikā pasaki, ja nekas nemainīsies, tad piedāvā šķiršanos. Viss. Tas vismaz sākumam.
Ja saruna bijusi, izteici domu par šķiršanos, nekas nemainās, tad - EJ PROM. Viss.

Puisi nenolikšu, bet man arī bija agrāk situācija, kad zināju, ka gribu šķirties un ka jāškiras, bet nezināju kā.. Ļoti grūti bija, visu laiku šaubījos. Nu vienīgi ilgāku laiku bijām kopā, ja es to būtu izdarījusi pēc gada kopā būšanas, būtu bijis daudz labāk :D Bet es pat nezinu, kā man beigās tas izdevās, vnk saņēmu sevi rokās un teicu- krāmējam manas mantas un vedam prom. Ok, sakrāmējām, vedām, sāku jau atkal šaubīties par savu izvēli pa ceļam, bet nu neko, kko pie manis vēl runājām un vnk redzēju visā sarunā, viņa rīcībā un vispār visā viņā atkal to, kas viņš vienmēr ir bijis un kas man riebās un kkā vienkārši pateicu viņam- klau, tev nav jāiet prom? Liku viņam aiziet, tad viņš rakstīja, ka negrib šķirties, uz ko viņam atbildēju, ka lai viss paliek kā ir. Un viss, nedēļu paskumu un pēc tam jutu tikai un vienīgi atvieglojumu :D Tā kā vienīgais, ko es varu ieteikt- vnk saņemties, lai gan tas nav viegli, zinu.