Sveiki visiem! Esmu ļoti izmisusi un nezinu pie kā vērsties. Man pēdējā laikā ir tāda sajūta ka mans draugs (kopā 4gadi) mani ienīst, tik šausmīgi sāpīgi pat to skaļi pateikt. Protams, agrāk mums ir bijuši strīdi, nesaskaņas, bet kuram tad nav? Bet tagad tie strīdi ir ar viss tīrāko mērķi mani aizvainot, vismaz tādā man sajūta. Vienu vakaru strīda laikā viņš pateica lai es 'pisos nahuj' es viņam atcertu atpakaļ jautājumu, ko viņš darītu ja tā izdarītu, viņš atbildēja ka justos labāk. Visu nakti noraudaju, no rīta nāca salīgt mieru, teica, ka jūtas kā sūds, ka esot mani aizvainojis un viņš to esot domājis lai es 'pisos nahuj' uz to momentu jo es it kā esmu sākusi strīdu un viņam apnicis klausīties ka es viņam visu laiku kaut ko pārmetu. Labi, to mēs izrunājām, salīgam mieru. Pagāja 2 dienas bez strīdiem. Pamodos šodien un Es viņam pajautāju vai viņš var uz manu kontu pārskaitīt 2 euro, lai es varu izņemt apaļu summu bankomāta. Viņš tur locījās kaut ko, es teicu ka vakarā atdošu, viņš teica, ka viņam daudz neesot, un ka cigaretes jānopērk, es pateicu, ka viņš var nopirkt cigaretes un viņam vēl paliek pietiekami pāri. Es nektu ka tas noveda līdz bļaustīšanās un strīda, bet mūsu balsis varēja dzirdēt saspringumu un tad viņš klusām pie sevis nomurmināja 'sūkā pimpi'... Es nezinu vai pat šoreiz ir jēga runāt ar viņu par to ka viņš dara pāri, jo pārsvarā katru strīdu viņš pavērš tā it kā es būtu vainīga, es tam noticu, lūdzu piedošanu un pēc katra strīda ienīstu sevi vēl vairāk, jo viņš mana galva liek man justies kā sliktai draudzenei. Es tiešām negribu šķirties, 4 gadi ir ilgs laiks un es zinu ka viņš mani mīl. Vins ir ļoti noslēgts cilvēks un es gribu lai viņš atveras man un pastāsta par savām emocijām vai kas vispār notiek, es pēdējā laikā redzu, ka viņam ir dusmu savaldīšanas problēmas un es gribu palīdzēt lai nekļūst vēl trakāk, bet kā? Kā lai es zinu ka nevēršu visu uz otru pusi? Kādi ir jūsu ieteikumi šādai situācijai un vai kāds ir saskāries ar ko līdzīgu?