Mājas iegāde, ja neesam precējušies!

Par dzīvokli, kas pirkts uz manas māsas vārda, gan pirmo iemaksu, gan visu kredītu izmaksāja mūsu tēvs. Kredīts bija uz tēva vārda. Tā ka, juridiski nepaskaidrošu, bet tas ir iespējams.

Noteikti, ka tēvam bija cits īpašums, ko ieķīlāt. Savādāk nevarētu būt kredīts uz viena, īpašums uz otra vārda.

kredīta pirmajai iemaksai lielāko daļu naudas dodu es!

Šo noteikti vajag arī kā oficiāli ar ligumu formēt, ar maksājuma mērķi bankā būs par maz, lai neveiksmes gadījumā ko pierādītu un dabūtu atpakaļ.

Mums ieteica, ka mājokli labāk formēt uz viena vārda, jo tad sanāk izdevīgāka dokumentu kārtošana caur notāru.

Kurš idiots tā saka? Ietaupīt pāris demitus eiro, lai riskētu ar tūkstošiem vērtām problēmām nākotnē?

kā ir, ja es savam draugam skaitu lielākas summas, bet juridiski mēs nekas neesam. Naudiņa nepieciešama, lai vispār varētu dabūt viņš kredītu.

Man ir mazāki ienākumi, līdz ar to, tik lielu kredītu man nedod!

Jūs vispār tos kredīta maksājumus pavilksiet?

Kredītam noteikti būs ķīla (māja) tāpēc es šaubos, vai tā varēs dalīt.
Jo ja draugs nevar atmaksāt kredītu, tad banka nevarēs māju piespiedu kārtā atsavināt (ļaunākais variants), ja tā ir uz cita vārda.

Tad jau labāk uz ātro sarakstās un tad iegādājas māju. Tās lielās sapņu kāzas var arī noorganizēt vēlāk.

Jus uz banku vispār runāt esat bijuši? Nu tā nopietni nevis tikai vispārīgi ar jautājumu vai dotu kredītu. Jo ja vien tā māja nav kkāds lēts šķūnis, diez vai viņš varēs uz sevi ņemt tādu kredītu bet māja pat nepiederēs oficiāli viņam...loģiski der padomāt. Jo kā jau KlaberLeng raksta, bankai nekāda drošība tur nav, kāpēc lai tad viņi dotu tādu naudas summu.

Pat tas, ka hipotekāro kredītu ņems laulības laikā, negarantēs, ka māja tiks atzīta par kopīgo mantu un tiks dalīta vienlīdzīgās daļās. Vienlīdzīgās daļās dalīs vien tad, ja katra laulātā ieguldījums nebūs precīzi nosakāms. Šajā gadījumā tavs vīrs regulāri maksās kredīta maksājumus, kas arī būs viegli pierādāms. Bet tu varēsi izprasīt savu ieguldījumu par pirmās iemaksas daļu.
Ja tomēr vēlaties precēties pēc gada un abi vēlaties sakārtot jautājumu, tad iesaku slēgt laulības līgumu par visas mantas kopību. Tādējādi kopīgajā mantā iekļaujot gan visu to kas ir iegūts pirms laulības, gan to, kas iegūts laulības laikā, kā arī līgumā nosakot katra atsevišķo mantu.

- Māju pērk draugs, bet māja uz mana vārda?

Ja vēlaties ņemt bankā kredītu, tad šādu variantu es apšaubu. Bankai uz jūsu iegādāto nekustamo īpašumu uzliks hipotēku. t.i. parasto morstīgo valodā runājot, ja nemaksāsiet kredīta maksājumus, tad bankai būs tiesības atsavināt/pārdot šo īpašumu, lai nosegtu kredīta summu. Ņemot vērā, ka kredīts būs uz drauga vārda, tad īpašumu banka noteikti arī vēlēsies uz drauga vārda, lai nebūtu lieks čakars. Otrs variants- ja jums ir kāds cits nekustamais īpašums, ko dot ķīlā bankai, tad banka var uzlikt hipotēku uz šo īpašumu un māju jūs varat likt uz kura vārda gribat. Bet saprotu, ka šāda otra īpašuma jums nav.

- kredīta pirmajai iemaksai lielāko daļu naudas dodu es!

ieteiktu noslēgt savstarpējo aizdevuma līgumu starp tevi un draugu. ja nu gadījumā šķiraties, vai notiek citi s*di, tad vismaz varēsi dabūt pirmo maksājumu atpakaļ, kaut caur tiesu.

Uz māju tiesības ir abiem?

Ja nemaldos, tad standarta gadījumos visa manta, kas iegādāta pirms laulībām ir laulāto atsevišķš īpašums. Ja pirms laulībām māja ir uz drauga vārda, tad apprecoties pēc mājas iegādes tev uz viņu nav īpašuma tiesību. Ja vien caur laulību līgumiem netiek atrunāts savādāk.

Nu tā naudas skaitīšana turpu šurpu tāda tricky var būt - ja neesat precējušies, dāvinājumi virs 1425 EUR apliekas ar ienākuma nodokli. Ja tu viņam pārskaiti pirmo iemaksu, bet māja tev nepieder - to var uzskatīt par dāvinājumu. Ja māja ir uz tava vārda un draugs maksā kredītu - to var uzskatīt par dāvinājumu.
Tas gadījums, kur tēvs ņēma kredītu ir citādāks, jo starp ģimenes locekļiem dāvinājumi ir neapliekami.
Kaut tikai no šī viedokļa, vienkāršāk būtu sākumā noformēt attiecības, un tad naudas skaitīšanai nebūtu nozīmes. Ja ne, tad ļoti rūpīgi jāskatās, par ko skaita naudu- to, ka Zemesgrāmatā parādīsies īpašums, VID redzēs, to, ka Tavi ienākumi nav pietiekami īpašuma iegādei, VID redzēs, par to, ka draugs veiks kredīta maksājumus, banka VID paziņo, to, ka kontos gada laikā ir apgrozījies vairāk par 15 000 EUR, banka arī paziņos (es pieņemu, ja runa ir par māju, summas ir palielas).
Lai sevi pasargātu tīri no nodokļu viedokļa, darījumam jābūt caurspīdīgam, izsekojamam- cik kurš ieguldīja, tik arī ieguva. Tā problēma var neuzpeldēt tūlīt, bet pat pēc gadiem.

Jā, es arī pavisam noteikti ieteiktu pakonsultēties ar juristu, lai nākotnē sev aiztaupītu rūgtus mirkłus. Cik neskaitāmi nav dzirdēts par lielo mīlu, uzticēšanos un visu pārējo un pēc brīža viens sēž ne tikai ar smagu škiršanos, bet pliku dibenu pie sasistas siles. Es arī esmu loti smagi apdedzinājusies ar savu naivumu un uzticēšanos, par ko sekas ir neargriezeniskas. Kārtojot šādas lietas, diemžēl, bet ir jāparedz sliktākie scenāriji, lai cik ciniski tas neskanētu. Jo jūtas, emocijas un pat mīlestība ir mainīgi lielumi, bet juridiski pamati stāv kā klints lai tur vai kas. Un šai klintij ir jābūt. Parasti cieš sievietes. Un ja vēl bērni...Turklāt cilvēks pat savu dabu nepazīst līdz konkrētām situācijām, kur nu vēl otru...
Bet registrēt laulību tikai lai sakārtotu īpašuma lietas ir izcili stulbi. To visu var nokārtot savādāk. Dalīt īpašumu laulībā var būt vēl sarežgītāk nekā bez tās. Padomā par to!

Ir iespējams atrunāt PILNĪGI visus aspektus, kas saistīti ar īpašumu, tā izmaksu, uzlabošanu u.c. ieguldījumiem, kā arī to, kas notiek vienā, otrā vai trešā gadījumā, tajā skaitā, ja notiek laulības registrācija un škiršanās, kas notiek, ja īpašums tiek dalīts, vēl esot kredītam, kas pēc tam. Ir iespējams taču pēc kredīta atmaksas īpašumu atstāt uz viena vārda, mainīt to, vai registrēt divus īpašniekus.

Un ar uzticēšanos tam nav vispār nekāda sakara. Arī upuris, kad ielaiž slepkavu savā mājā, viñam uzticas.
Tas par to, ka dzīve ir dzīve un ja ir iespējams sagatavoties, ja nu kas, tad ir naivi, mułkīgi un neparezi to nedarīt. Naivums vienmēr iesper pa aknām tad, kad vismazāk to gaidi.
Un attiecību kvalitāti šāda "neuzticēšanās" nekā negatīvi iespaidot nevar, tieši otrādi - tā liek apzināties atbildīgumu vienam pret otru, dod iespēju saglabāt savstarpējo cieñu un kas vēl svarīgāk - pašcieñu - tad, ja gadījumā pienāk x stunda. Un par to ir jārunā. Tā ir dzīve nevis paampelēšanās "paspēlēsim mājas".

Piekrītu vairākuma meiteņu viedoklim, ka vajag nodrošināties juridiski, ja nu tā mīlestība nebūs "Ilgi un laimīgi". Diemžēl tiešām dzīve ir dzīve un ar pliku pakaļu līdzīgās situācijās ir palikuši pietiekami daudz cilvēki, kas uzticējās otram un domāja, ka ar viņiem jau nu gan nekas tāds nenotiks.
Tā kā neko daudz par jums abiem nezinu (piemēram, cik reāla ir iespēja ātri apprecēties), tad iesaku iet uz konsultāciju pie jurista. Ieguldījums, kurš atmaksāsies.

Iesaku nopietni apdomāt vai mājas iegāde ir tā vērta.
Lielam kredītam kā jau teicu - būs hipotēka jeb ķīla. Tas ir ļoti slikti. Ir jābūt arī plānam B, jeb ko darīt kad iestāsies grūtības. Banka bez žēlastības ņems jūs priekšā.
Protams, variants, ka kredīts ir vienam, bet īpašums otram, ir vienkārši perfekts, jo juridiski kredīta ņēmējam tādā gadijumā nekas nepieder un neviens TI neko nevar noņemt.
Bet ķīla ir bumba ar laika degli. Grozi kā gribi.

Otrs pēc šķiršanās var mainīties un ja sākumā uz tukšiem vārdiem sola, ka "jā, māju varēsi paturēt, ja nu kas", bet pēc tam atstāj uz ielas bez nekā.

Kuru interesē, ko domā otrais? Likums ļoti precīzi regulē šādas situācijas un punkts!

Tā steidzmība pati par sevi nav saprotama un liek domāt par potenciālu uzmetienu. Kāpēc māja jāpērk māja pirms kāzām? Kas gada laikā tik ļoti būš mainījies, ka nevar paciesties?

Un sarezgījumi var rasties PILNĪGI visos gadījumos, visu aprēkināt ar matemātisku precizitāti varbūt iespējams ir, bet nu ne šoreiz

Uzrakstīju garu komentāru, bet kaut kā misteriozi ielika tikai pirmo rindkopu.
Doma bija tāda, ka vissarezgītākais ir precīzs līgums, kurā taisnīgi, godīgi tiek atrunāti visi nosacījumi un taisnīga, godīga šo nosacījumu izpilde. Jurists šādās smalkās lietās guru vietā:-). Uznemoties juridiski šo situāciju sakārtot, skatieties ka vēl kādu dzīves ieskaitīti nenokārtojat8-)!

Labāk nopērkat normālu dzīvokli.
Kredīts būs daudz mazāks un varēs salīdzinoši ātri atmaksāt.
Bet par māju tur vēl trīs paaudzēs būs jāatmaksā. Nezinu vai tik lieli parādi ir vajadzīgi.

Iesaku arī nenoticēt tukšiem solījumiem. Mūsu, sieviešu, kļūda ir tā,ka dzirdot solījumu,parasti pieņemam,ka mums tas jau ir,kaut reāli nav,un vīrieši to lieliski saprot,ka var panākt noteiktu sievietes uzvedību sev par labu,bet vēlāk solījumu neizpildīt. Kādēļ jāpērk māja ar svešu cilvēku? Tieši tik skarbi-SVEŠU!!! Jo esi pieņēmusi,ka viņš ir tavs vīrs:-D Viņš tevi ir bildinājis?vai tikai solījis ka nākošgad būs kāzas?tikai runāja vai esat sākuši plānot kāzas,ir noteikts datums?Ir reālas darbības?

Noteikti vajag konsultēties ar juristu!!
Sastādīt dokumentus par māju. Glabā visus čekus, naudu skaiti elektroniski, neko skaidrā. Pat, ja draugs veica mazāku finansiālu ieguldījumu, pēc likuma var pierādīt, ka viņš ir ieguldījis mājā arī ne-finansiāli (ar laiku, enerģiju, saziņā ar iestādēm/strādniekiem). Tikko vienā šķiršanās procesā juristi dabūja sievai māju, lai gan tā bija pirkta par 100% vīra naudu, ko viņš ieguva pārdodu īpašumu, kas piederēja pirms laulības. Bet viņai bija tāāādi pierādījumi, ka ieguldīja savu laiku un enerģiju visu organizējot... Ņem vērā, ka tā var būt. Labāk tagad samaksāt labu summu juristiem nekā pēc tam vēl lielāku un pazaudēt nervus.