Sveikas!
Šī diskusija galīgi nav turpinājums depresijas diskusijai, kurā ilgi un dikti tiek apspriests, vai tā ir slimība vai nav.
Man vajag REĀLUS pieredzes stāstus no tām meitenēm, kas lietojušas antidepresantus (vēlams, īslaicīgi).
Situācija tāda, ka darbā stresa un pārslodzes dēļ radās nopietna trauksme, ķermenis sāk niķoties visos iespējamos veidos, piemetas citas kaites, reizēm lēkmēs sajūta tāda, ka miršu (tagad gn lēkmju mazāk, kā bija agrāk). Vērsos pie ĢĀ, kura man izrakstīja antidepresantus. Ne psihologs, bet ģimenes ārsts. Dzirdēti jau visādi šausmu stāsti. Vienīgais, kāpēc gribu reāli palietot tos trīs mēnešus, kā man rekomendēja, jo ceru, ka mazliet sakārtos galvu. Esmu vispār ļoti trauksmaina, depresīva, nervoza. Ceru, ka varbūt tas padarīs mani mierīgāku, ievirzīs domas mazliet pozitīvākā skatā. Jo, lai gan psihologu apmeklējusi neesmu, depresijas iezīmes mani vajā visu mūžu, bet vienmēr esmu uzskatījusi, ka tie ir mani tarakāni galvā, ģimene arī vienmēr nosodījusi par depresīvo skatu uz dzīvi, līdz ar to skaļi par to neesmu runājusi... Bet varbūt ir laiks? Bet tai pat laikā baidos ļoti no tām blaknēm no AD, ja sākšu lietot. Jo tā tomēr nopietna lieta... daktere gan bilda, ka man izrakstītie AD ir tādi, kas atkarību neizraisa.
Tāpēc lūdzu jūs meitenes padalīties ar saviem pieredzes stāstiem ar AD. Vai palīdzēja un vai / kādas bija blakusparādības. Paldies!
597
