Sieviete!

Lab izmera krutis, manasman patik:) bet ja nopienti, berni. Fakts ka esmu mamma ir butisks.
un ja man nav daikta, kartupelu maisus nestaipu jo fiziski nevaru, un ja man ir klitors. Liekas butu sis viss pietiekami fakti..:-D

Kas tieši Tev ļauj justies kā sievietei?

bet vispar, nu nereali uz so atbildet.Jo es ka dzimusi sieviete nekad pat tuvu nespeju iedomaties ka tas ir but virietim, ka tas ir ...skali neteiksu. :-D lidz arto jautajums apriori ir divains..

Es labāk gribētu būt vīrietis. Nebūtu jācieš no šaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaausmīgiiiii sāpīga pms, nebūtu dzemdību sāpes, nebūtu MR, ehh cik labi būtu :-D
.
Bet ja nopietni, tad nespētu atbildēt uz šo jautājumu.

Priekš manis sieviete asociējas ar maigumu, rūpēm, sievišķīgu izskatu, manierēm, sievišķo gudrību. Kā vājais dzimums(ne nevarīgais, bet tieši vājais). Ļoti bieži var apkārt dzirdēt, ka mēs visu pašas varam, mēs esam neatkarīgas u.t.t Bet tieši priekš manis, sieviete ir tā, kura ļaujas būt sieviete. :)
Varbūt īsti nezinu kā noformulēt. :D
Un ļauj justies kā sievietei tieši viss iepriekš aprakstītais. Galvenais ir atrast to īsto vīrieti, lai justos kā īsta sieviete. :)

Ļoti labs jautājums.
Man kā sievietei liek justies tie īpašie brīži, kad jūtos skaista un sev patīku. Tā var būt kleita vai forša frizūra, nav svarīgi. Tieši tas brīdis, kad jau no mājas izeju starojoša un ar sevi apmierināta. Interesanti, vai vīrieši arī var noķert to fīlingu?
Un vēl tie brīži, kad kāds man izdara ko labu tikai tāpēc, ka esmu sieviete vai tāpēc, ka esmu viņa sieviete. Atver durvis, palaiž priekšā, pienes kaut ko, palutina. Tam nav ne mazākā sakara ar nevarību, bet gan ar labu nodomu.

Grūti atbildēt. Bieži vien šķiet, ka neesmu īstajā dzimumā ietrāpījusies. Gan pati esmu to piefiksējusi, gan citi norādījuši, ka vairāk domāju un dzīvi uztveru kā vīrietis, nevis sieviete.

Man kā sievietei liek justies vīrietis kas man ir blakus. (l)

Man kā sievietei liek justies vīrietis kas man ir blakus.

:-O bedigi..
un ja nebus tas virietis blakus, jutisies ka nekas, ka dzimta videja? Pati par sevi bez cita nejuties ka sieviete?:-O:-O:-O

Esmu sieviete un viss, nekad par to īpaši neesmu piedomājusi. Izskatos sievišķīgi, bet domāšana, uzskati man vairāk vīrišķīgi, parasti viedoklis sakrīt ar vīriešiem, ne sievietēm.
Teiciens ,,jušanās kā sievietei'' laikam arī īsti ar pozitīvām lietām nesaistās, vairāk asociējas ar tādu ņerkstēšanu- nevaru to, nevaru šito, man vajag lai palutina, vajag dāvaniņas, vajag puķītes, ne tā apsveica dzimšanas dienā-mēneša traģēdija. :-D

Patiesībā esmu diezgan vīrišķiga sieviete. Ne izskata, bet interešu un uzvedības ziņā. To ļoti daudzi teikuši un pati zinu ka tā ir un esmu ar to apmierināta. Vienīgais, kas liek man justies kā sievietei, ir rūpes par ārējo izskatu, jo man ļoti patīk pucēties un krāsoties un drēbes pirkt utml..

Rīdziniece Tas bija domāts, ka viņš vēl vairāk izceļ un liek man justies kā sievietei, ar visu to mīļuma izrādīšanu, lutināšanu utt.
Un loģiski, ka ar savām krūtīm un vagīnu es nevarētu justies kā nekas cits kā tikai sieviete.. :-D

ha, un es domāju, ka būs kāds filozofijas students būs tēmu veidojis, bija šāds jautājums reiz lekcijās :)

Teiciens ,,jušanās kā sievietei'' laikam arī īsti ar pozitīvām lietām nesaistās, vairāk asociējas ar tādu ņerkstēšanu- nevaru to, nevaru šito, man vajag lai palutina, vajag dāvaniņas, vajag puķītes, ne tā apsveica dzimšanas dienā-mēneša traģēdija

Man ir sieviešu orgāni un esmu sieviete. Piekrītu šim, man arī tieši tā frāze tik ļoti nepatīk. To, ka man patīk nokrāsot matus vai nagus neuztveru kā "jušanos kā sievietei" bet kaut ko, kas vienkārši patīk.

Neesmu nekad jutusies nesievišķīgi, bet tajā pašā laikā neatceros, ka būtu kā īpaši piedomājusi par to, cik nu tagad esmu sievišķīga. Daźreiz drīzāk kaitina, ja dzirdu kategoriskus uzskatus par to, kas ir vīrišķīgi, kas ir sievišķīgi, vienkārši neredzu tam jēgu.

Es labāk gribētu būt vīrietis. Nebūtu jācieš no šaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaausmīgiiiii sāpīga pms, nebūtu dzemdību sāpes, nebūtu MR, ehh cik labi būtu

Varētu padomāt ka vīriešim nav savu "specifisku problēmu". :-D:-P

Es savai "iekšējai" sievietei sajūtu divas šķautnes. Viena ir tā nepieradināmā būtne, kura mani padara par mani ar savām dziņām: sajust dabu, saprast lietu būtību, mīlēt vairāk kā drīkstētu, izjust emocijas dziļāk kā vajadzētu, tas pirmatnīgais, kas manī mājo. Otra ir tā sociālā, kura liek sajusties kā sievietei, kad esmu sapucējusies, izvēdinājusi galvu, sataisījusi matus, uzvilkusi papēžus, iesmaržojusies, dzirdējusi kādu foršu mūziku vai ko iedvesmojošu, un visādi citādi, būt nedaudz gaisīgai.(l)

Manuprāt, manā gadījumā, vienīgais sakars ar būšanu sievietei ir tas, ka esmu par tādu piedzimusi. Manas domas, mana pasaules uztvere, skatījums uz dzīvi, pat intereses un veidi kā pavadīt brīvo laiku, ir drīzāk vīrišķīgi, kas arī ir iemesls tam, kādēļ mans draugu loks sastāv no vīriešiem un reti ar kuru sievieti spēju atrast kopīgu valodu. Pati neesmu trauslā būtne, kurai patīk tikt lutinātai, patīk valkāt kleitas un augstus papēžus. Esmu skarba gan savā ārējā izskatā, gan iekšējā būtībā. Protams, rūpējos par sevi, krāsoju matus un nagus, jo gribu patikt pati sev, taču šīs darbības man neliek justies kā sievietei. Esmu domājusi par to, ka noteikti notika kāda kļūda, kā rezultātā piedzimu par sievieti. :D

Kas ļauj? Es nekad neesmu bijusi vīrietis, es pat nemaz nezinu kā tas ir - NEjusties kā sievietei. Esmu sieviete gan tad, kad velku augstpapēžu kurpes, gan tad, kad laboju santehniku.

Es ari esmu vairak viriskiga neka sieviskiga. Jau no bernibas vairak patika spelet karinus un rapot pa dubliem nekaa ar lellu ratiem staigat:-D tagad ari loti patik palidzet remontdarbos , spelet video speles sekot futbolam un hokejam. Dodu prieksroku alum un viskijam principaa nekrasojos vispaar, bet izbaudu ari labu meitenu kompaaniju un iepirksanos virnalga vai taa ir kleita vai kaut kaadi strumenti celtniecibai:-D . Riebjas ja uzskata sievietes kaa vsjo dzimumu nemot veraa ka zinu vuriesus kam mazliet temperatura taa tik nevarigi. Sievietes ir stipras . Nepatik lupatas ne viriesi ne sievietes

Man sievišķīgi liek justies kleitas (l) Dievinu vasaras, jo tad tik ērti ir staigāt kleitās.. Vēl arī mati. Būtu grūti justies sievišķīgi ar matiem "zēngalviņā".
Bet visumā tā sievišķīgā sajūta iekšā vai nu ir, vai nav. Gana sievišķīgi varu justies arī sporta tērpā un gana nesievišķīgi esmu jutusies arī kleitā (tas gan bija ļoti sen atpakaļ, kad vairāk biju tāds pus-puišelis, kuru kleitās/svārkos iestūķēja uz 1. septembri :-D )