Sabiedrībai - kā kopumam - tomēr ir kaut kāds vairākums un tā būs jebkurā situācijā. Ja viens cilvēks kaut ko izdomās jaunu, paraus līdzi kaut tūkstoti, tā ir minoritāte un visiem ap šiem nebūtu jātekalē apkārt. Jā, ja tas nav nekas krimināls vai kādam nenodara pāri, lai dara un dzīvo, bet ne jau katra grupa tagad ņemsim un prasīsim, lai mums valsts un sabiedrība speciāli kaut ko veido, mistiski atbalsta, slavē, atzīst vai ko dara - katrs savās mājās turpina darīt to, ko grib, domāt, kā grib utt., protams, ja tas nav bīstami un iepriekš pieminētās lietas.
Off topic: bija viens stāsts, kur vecāki saklausījās brīnumus par dzimumu līdzībām, par ideoloģijām, par vēl visādiem niekiem, un aizliedza puikam spēlēties ar mašīnām bērnībā. Jo tas esot stagnātiski un viņš jau vēl sevi neapzinoties, tāpēc viņam vajag spēlēties arī virtuvēs, mājās un lellēs, lai viņā iekšā būtu šīs abas puses un tas vēlāk, ja nu kas, lai nebūtu problēmu. Kaut kāda intervija bija. Protams, ka tas aizgāja par tālu, ka sāka ģērbt kaut kur pa vidam, ne ta zēns, ne meitene bija. Beigās, nonākot ārpus mājas, vairāk iepazīstot pasauli, pieaugot, vienā dienā novāca savus vecākus, jo bijis nikns, ka nespējis ne ar ko identificēties utml.