Stambulas konvencija

Reliģija vispār ir neoficiāli aizliegtā tēma, ar kuru nedrīkst uzbāzties un skaidrot, kādas tur baigās ticības, kam katrs tic, kāpēc tic, kāpēc netic, kas ir reliģijai pamatā, kas būtu jāakceptē, kas nebūtu utt. Tas ir izvēles priekšmets mazajās klasēs, joprojām par bērnu atbild vecāki. Tā kā nē, nav tā, ka par visu baigi plaši nu vajadzētu skaidrot - jo, ja tas notiktu, piemēram, šajā jomā, tad visi saceltu haju, ka viņu bērniem uzspiež ticību - kaut tikai informē. Var jau tagad paskatīties, kāda ir jauno cilvēku attieksme kaut vai pret ētikas mācību - tādā starā, ka vecāki neesot sūtījuši, un ar putām uz lūpām karo šeit diskusijās par to, ka to vajadzētu aizliegt, bērnu prāta samaitāšana, vēlāk pats visu sapratīšot pieaugušā vecumā un tad izlemšot, kādas briesmas un ak un vai. Un tad parādās duālisms līdzvērtīgā jautājumā. Un tas, ka kādam baigi skaidros skolā vēl plašāk par homo, tas neliegs viņam rakstīt pieaugušā vecumā komentārus delfiņos. Visi nekad nedomās vienādi un tā ir cilvēka paša izvēle. Drīzāk skolā ieņirgs un viss, jo skola nav tā vieta, ar kuru viss sākas - uz to jau bērns principā atnāk gatavs - ne ar zināšanām, bet uztveri un attieksmi, kā pret zināšanām attiekties/izturēties. Tāpat par zoofobiju varētu taisīt mācību stundas, jo kāpēc gan neizglītot. Skolā tomēr pamatvērtības apgūst, ne liek uztvert kaut ko vienā veidā.

Tu tacu apzinies, ka tava vieniga valoda ir dailliteratura?

Jup, Jolly, mīļumiņ, apzinos. :-P
Jauki, ka arī Tu, mans mīļais un dārgais, to esi pamanījis. (l)
.
.
.
.
Neons
Ja par Tevis minēto piemēru par 'galvā slimajiem vecākiem', tad jau komentārā, kas domāts Fiestar, minēju, ka pār sava bērna dzimumu un dzimumidentitāti vecākiem nav nekādas varas. Bet vara ir pašiem pār sevi (un savu attieksmi pret bērnu) un to, cik emocionāli komfortabli bērns jūtas vecāku sabiedrībā, neskatoties uz bērna dzimumu un dzimumidentitāti (vai vēl kaut ko citu), jo vecāki savu atvasi pieņem un mīl tādu, kāds viņš ir ieradies šai pasaulē.
.
Galu galā, ja atrodas vecāki, kas pret savu bērnu ir kaut kādā veidā vardarbīgi, tam ir domāta ģimenes psihoterapija (vai tamlīdzīgi), bēdīgākos gadījumos līdzcilvēku, sociālo dienestu vai pat policijas iejaukšanās.
.
Kas attiecas uz Tavas pašas bērniem - neredzu neko briesmīgu Tavā rakstītajā. :) Neesmu jau teikusi, ka bērna patiesa un neuztiepta apzināšanās sevi kā heteroseksuālu būtu kaut kas šausmīgs. ;)
.

saskāros, sapratu un miers - dzīvoju tālāk. Man viņi neizraisa nekādas emocijas. Tāpat kā melnādainie, aziāti, albīņi, invalīdi, liliputi un jebkādi cilvēki, kuri kaut kā atšķiras no tās vides, kurā parasti uzturos.

Man arī neizraisa nekādas emocijas. 8)
.

Neredzu nepieciešamību kaut ko speciāli kādam vēl skaidrot

Es gan redzu - varbūt ne gluži par skaidrošanu vai lekciju to sauktu, bet vajag to sarunu jeb dialogu par atšķirīgo, citādo, kam arī ir tiesības pastāvēt, ne to nicināt un nīcināt. Arī šajā diskusijā manāma citādā nepieņemšana vai pat nievas tikai tāpēc, ka citādāks. Tas viss pa lielam nāk no ģimenes - jauki, ka Tev pašai bija pietiekami prātīgi vecāki, kam bija neitrāla attieksme pret citādo, līdz ar to pieaugi, ieraudzīji un pieņēmi citādību. Bet ne visiem tā paveicas.
.
.
.
.
Fiestar

personīgi aizskārumi ir personas goda, cieņas aizskārums. Pret LGBT grupu vērsti apvainojumi(kā to darīja skudrulācis) nav.

skudrulācis gan aizskāra. Aizskāra LGBT grupu, un tikai tāpēc, ka geji, transpersonas utt.. Tikpat labi par vienu no lielākajām 21.gadsimta plānprātībām' var nodēvēt heteroseksualitāti tikai tāpēc, ka heteroseksuālitāte. Šai gadījumā skudrulācis nevis vērsās pret konkrētu personu, kura viņam bija pāri nodarījusi (jā, kurš ir tas izdzimtenis, kas apbižojis cosmo Lācēnu???), bet izteica apvainojošu vispārinošu piezīmi pret visu LGBT. Un tas ir attiecīgās sociālās grupas un katras personas, kas sevi ar to identificē un skudrulāci ne satikuši, ne redzējuši un ne ko ļaunu nodarījuši, aizskārums. Ah, jā - skudrulācis var uzskatīt, ka LGBT sociālā grupa un personas jau ar savu eksistenci vien dara viņam pāri, bet, ah, vai, tikpat labi skudrulāča eksistence kādam citam var būt iznīdējama tikai tāpēc, ka skudrulācis - jeb labāk vērtēsim cilvēku darbus, rīcību un attieksmi, ne dzimumidentitāti, seksuālo identitāti, ādas krāsu, dzimumu, amatu, algu utt.?
.

Šis varētu būt, manuprāt, diskutabls jautājums. Uzskatu, ka vecākiem būtu jābūt teikšanai, vai bērns drīkst veikt medicīniskas operācijas, dzimumorgānu maiņas nolūkos, ievadīt ķermenī hormonus utml. Vecāku pienākums ir bērna aizsardzība. Bērni paši nezin, ko viņi grib, kur nu ir spējīgi vēl pieņemt dzīvi mainošus lēmumus.

Un bērnam arī derētu būt teikšanai pār savu dzīvi. Starp citu, bērni ļoooooooti labi - atšķirībā no daļas pieaugušo, kas sitas pa dzīvi, slīkdami gan sabiedrības 'akceptētās', gan ne tik ļoti akceptētās atkarībās - bērni ļoti labi zina, ko grib, ko var, kas patīk un kas viņi ir, līdz brīdim, kamēr vecāki ar drastiskām un ne tik drastiskām metodēm (slēptu un atklātu vardarbību) bērna patieso būtību nīcina laukā un savu iedomāto 'pareizību par to, kādam tam bērnam obligāti būt' grūž iekšā.
.

tēmās vienmēr būs cilvēki, kas nebūs vienasprātis, tempermenta, audzināšanas, esošās situācijas dēļ.

Tas būtu tā kā obligāti - būt vienisprātis? Manuprāt, nav nepieciešams, jo viedokļu atšķirība (tāpat kā dažādā seksuālā orientācija, dzimumidentitāte, ādas krāsa, amats, alga utt.) ir lieliski un piešķir dzīvei dažādību. Diskutēt var par visu un jebko, neapvainojot citus, neizsakot nicīgas piezīmes, beigās pat nonākt pie ļoti interesantiem rezultātiem, gadās, ka arī pie galīgi negaidītiem un arī vienprātīgiem.

TheOatMe, domā, ka kāds spēs izkontrolēt cik neitrāli skolās kaut ko tādu pasniedz?... Domā bērni neuzdos jautājumus uz kuriem būs, iespējams jāatbild ar daļu subjektīvo domu?... Un domā, ka tas tiešām pavairos vnk sabiedrības toleranci un izpratni, neradot jaunas problēmas un nenesot kaut kādas sekas, kuras izrādīsies nelabojamas vai kā savādāk negatīvi neietekmēs sabiedrību?... Piemēram, sava veida mācība ārzemēs skolās izpaužas kā “bērniem ir tiesības!” (paturot aizkadrā vai tā starp citu klusi pie ilstot, ka pastāv arī pienākumi). Skan jau pareizi būtībā. Taču pastāv medaļas otra puse, kad rezultātā sanāk murgi no sērijas, ja vecāki liek iznest miskasti pret bērna gribu - drīkst (un vajag!) zvanīt atbilstošām instancēm un nosūdzēt varmācīgos vecākus. Skola bērniem piedāvā telefona nummurus. Vecākus nostāda fakta priekšā, ka no sava bērna ir jābaidās, jo viņu var jums atņemt, ja viņš nosūdzēs... Un netiek skaidrots bērnam, cik briesmīga būs dzīve, ja viņu izņems no ģimenes un ieliks bērnu namā...
Motīvs itkā labs un pareizs kopumā, bet tas viss var aiziet tādās auzās, ka grūti pat tam noticēt...
Tāpēc atkārtošos - skolai nebūtu jājaucas ģimenes lietās un bērnu audzināšanas jautājumos, norādot ko domāt un kā uzvesties.

..,ka Tev pašai bija pietiekami prātīgi vecāki, kam bija neitrāla attieksme pret citādo, līdz ar to pieaugi, ieraudzīji un pieņēmi citādību. Bet ne visiem tā paveicas.
.

Mani vecāki nemaz nebija tik neitrāli kā gribētos... Pirmkārt, māte fanātiska kristiete; otrkārt, latviete, kura klusībā necieš neko krievisku. Tomēr tas man īpaši nav traucējis būt savādākai un domāt ar savu galvu uz pleciem. ;-) Tieši otrādi, man tas ir palīdzējis saprast, ka jo atšķirīgāka sabiedrība, jo labāk, jo katrs var atrast kaut ko priekš sevis. Tie kuri nīst, atrod savus domubiedrus. Tie, kuri mīl, atrod savus domubiedrus. Tie, kuriem melna ādas krāsa, atrod tādus, kuriem ir tāda pati ādas krāsa. Un viss ir līdzsvarā... Visus pataisīt “pēc viena ģīmja un līdzības” nav nepieciešams. Nav visiem jābūt tolernatiem pret visu un visiem. Būs pārāk pelēka dzīve...:-P

Nav sabiedrība gatava pārmaiņām, tas arī viss.
Lielākajā daļa Eiropas valstu, kurās šīs lietas māca, problēmu ar toleranci praktiski nav. Bet mums invalīdus, homoseksuāļus un citus cilvēkus ar acīmredzamām atšķirībām vēl jo projām slēpj no sabiedrības acīm. Un tad Jānītis aizbrauc uz Dāniju un brīnās, cik tur daudz geju! Briesmu lietas! Mums gan tā nav! Tikai atšķirība tāda, ka Dānijā un citās valstīs, kurās problēmu ar homofobiju nav praktiski nekādu, par homoseksualitāti māca un diezgan daudz un dziļi.
Protams tur cita sabiedriba, cita izglitibas sistema, bet tas nenozimē, ka mums nebūtu ar kaut ko jāsāk un problēma beidzot jārisina.
Pāris gadu laikā uzskati arī bērnu vidū nemainīsies, bet ar kaut ko ko ir jāsāk un jāvelkt galva no smiltīm laukā.
Zoofilija ir noziegums. Homoseksualitāte nav. Pilnīgi dažādas lietas.

Tomēr tas man īpaši nav traucējis būt savādākai un domāt ar savu galvu uz pleciem

Lieliski, Neons, jo, atkārtošos, ne visiem tā paveicas. :)

Tomēr tas man īpaši nav traucējis būt savādākai un domāt ar savu galvu uz pleciem

bet Tavi bērni to nevarēs un tāpēc satrauksies, ko viņiem skolā stāsta?

Nav tiesa, ka valstīs, kurās toleranci māca, ar to nav problēmu. Ir! Tāpat kā skolās, kur stingri apkaro bullying - joprojām tas pastāv. Arī interenta vidē cilvēki atstāj dažādus komentārus par dažādām “kutelīgām” tēmām visā pasaulē. Nav viss tik briesmīgi tikai Latvijā. Vnk Latvija ir jauna valsts un viss vēl ir “zaļš” un “svaigs”, sabiedrība nav pieradusi pie jauninājumiem. Pieradīs ar laiku, bet tas nenozīmē, ka iestāsies paradīze zemes virsū. Tāpat homofobija nekur neizzudīs, rasisms pastāvēs un viss tas pats, kas ir - būs. Iespējams tikai cilvēki iemācīsies to noslēpt un neizrādīt tik atklāti...

Tāpat kā melnādainie, aziāti, albīņi, invalīdi, liliputi un jebkādi cilvēki, kuri kaut kā atšķiras

rakstīt ko tādu vispār ir diezgan nožēlojami. ja tas nesatrauc, kāpēc vispār šāds uzskaitījums?

Arī mani vecāki ir diezgan izteikti homofobi, toleranti, bet homofobi. Es, turklāt, homofobiju ciest nevaru. Man bija pastiprināta interese par homoseksualitāti, ne tikai cilvēku, bet arī dzīvnieku vidū, lasīju, interesējos, un jau pusaudžu vecumā nostiprināju savu viedokli šajā jautājumā.
Bet cik cilvēku lasa un interesējas par homoseksualitāti? Diezgan maz. Plus vēl no Krievijas pielietā eļļa ugunij par “visi geji zoofili” un tā tālāk ko vairāk sasniedz krieviski runājošo Latvijas daļu. Ja cilvēkam nebus interese izzināt lietas cēloņus, tad ļoti iespējams, ka ar vecāku iemācīto viedokli -“pidari” arī izaugs.

Tāpat kā neones un cilvēki kas atšķiras ... kā patīk? ;P

Neons, es teicu, ka praktiski nav. Salīdzinot ar homofobiju Latvijā, varu teikt, ka praktiski nav.

bet Tavi bērni to nevarēs un tāpēc satrauksies, ko viņiem skolā stāsta?

Īsti neizpratu jautājumu... Es negribu, lai maniem bērniem kāds svešs uzpiež kaut kādu viedokli (kaut vai to, ka dzimumu var izvēlēties pats). Es gribu, lai bērns, ja viņam to vajadzēs, līdz šai atziņai nonāk pats vai pajautā man. Pagaidām redzu to, ka pavisam dabiskā ceļā meita izvēlas rozā poniju, bet dēls - mašīnu. Un nevajag viņiem jaukt prātu ar ideoloģiju, ka tas, ko mēs redzam, var nebūt patiesība (no “Matrix” filmas). :-P

Saprātīgi domājošs cilvēks nekad nelietos savā retorikā 'man nav nekas pret x,y, z, bet...'

Bet ir arī otra puse šim visam. Ja reiz diskusijas sākumā runa bija par varmācību... Tā aizdomājos, ka manās interesēs ir, ka varmāka ir aizņemts ar savu konkrēto upuri, nevis apraud mani, meklēdams kārtējo. Jo būtībā konvencija jau nedod risinājumu, kā no varmākas kļūt par nevarmāku. Tā vnk dod iespēju upurim rast kaut kādu ātru un efektīgu izeju no situācijas. Tas ir apmēram tāpat kā apkarot simptomus, nevis izārstēt pašu slimību. Mani neinteresē upuru nožēlojamais stāvoklis, bet gan tas, kas notiks un kur nonāks varmāka, kad upuris tika no viņa vaļā.

Nerātnā Bet tad kādas juridiskās sekas var iestāties? Jebkurš kurš identificē kā tās grupas biedrs var prasīt morālo kaitējumu? Es arī laikam identificēšos kā homoseksuālis tajā dienā, kad iešu ar pieteikumu uz tiesu. Free moneyyy. Sociālai grupai nav nekāda juridiskā statusa. Ja es pasaku, ka resni cilvēki ir pretīgi, tad visi virs 100kg var iet uz tiesu? A ko darīt, ja es publiski paziņoju, ka visa cilvēce ir sajukusi prātā? Visi, kas identificē kā cilvēki ir aizskarti?
Tas nestrādā, tāpēc jau arī Krimināllikumā speciāli ierakstīts, ka šādi aizskārumi ir sodāmi tikai tad, ja tie ir vērsti pret noteiktu/identificējamu personu.
>>
Piekrītu, cilvēkiem nav jābūt vienasprātis. Mums katram ir tiesības uz savām domām un apziņu. Reliģiskam cilvēkam varbūt homoseksuālisms nav pieņemams. Cilvēkam, kas balstās uz zinātni, ir tikai 2 dzimumi nevis 62. Kāpēc tad LGBT grupējumi jaucas iekšā šo cilvēku dzīvē ar saviem izdomājumiem un mācībām kā ir pareizi un kas ir jāpieņem? Kāpēc viņi grib lai valsts iejaucās tajā, ko cilvēks domā savā dzīvē? Jo kādam sirsniņa var sāpēt? Lai vispirms atnāk ar kādu zinātnisku pierādījumu šīm galējībām. Kanādā jau tagad ir pretlikumīgi kādu nosaukt par viņš, ja viņš sevi identificē pēc hujzinkāda vietniekvārda. Es šādus likumus Latvijā nevēlos.
Neredzu kā baznīcā mācītāji iet pie Saeimas ar priekšlikumiem uzlikt par pienākumu svētdienās baznīcu apmeklēt.
>>
Bottom line visai manai domai - dari ar sevi ko gribi, netraucē citiem. Tikai tāpēc, ja tavas intereses ir ārpus sabiedrības normas, nenozīmē, ka visiem pret tevi jāizturas kā pret kādu īpašu sniegpārsliņu.

neons, Tu domāji ar savu galvu, bet Tavi bērni nevarēs? lūk, ko es domāju

pakaļas (bottom) līnija ir, ka Tu pārāk daudz domā/raksti.

Arī mani vecāki ir diezgan izteikti homofobi, toleranti, bet homofobi. Es, turklāt, homofobiju ciest nevaru.

Ja cilvēkam nebus interese izzināt lietas cēloņus, tad ļoti iespējams, ka ar vecāku iemācīto viedokli -“pidari” arī izaugs.

Nedaudz pretruna, bet doma skaidra - Kā cilvēks pats gribēs, tā arī darīs - par ko lasīs, par ko būs par un ko pret, neiemācīs nevienu būt tolerantu - tikai drīzāk to, manuprāt, ka jāklusē un nevar izteikties, citādi ja nu kāds to uztver pa savam. Tikpat labi var spekulēt, ka tieši bērns interesēsies par to, kas vecākiem nepatika. Bezgalīgi gara spekulācija par tēmu, kurā ''pa lielam'' nekas nemainīsies tādā līmenī, ka nu no vecākiem noveļam pēdējās atbildības kripatas un stūķējam visos vienādu modeli, kas ir jādomā - turklāt vēl absolūti subjektīvu! Vienu tiesības saskaras ar otru tiesībām, tās arī tāpat pastāvēs un valstīs, kur šķiet, ka baigi izglīto, nebūt nav tā, ka tauta baigi toleranta - vienkārši medijos par to nestāsta, no tā izvairās, tāpat pie tējas tases šo neapspriež, klusē, ja jau Krievijas piemērs te tiek piesaukts.

Bottom line visai manai domai - dari ar sevi ko gribi, netraucē citiem. Tikai tāpēc, ja tavas intereses ir ārpus sabiedrības normas, nenozīmē, ka visiem pret tevi jāizturas kā pret kādu īpašu sniegpārsliņu

Kā tev traucē tas, ka homoseksuāli cilvēki prasa to vien, lai atzītu, ka tādi viņi ir? viņi tev dzimumu liek mainīt? kādas īpašas sniegpārsliņas? analoģiski - vai verdzības atcēlēji prasīja, lai pret viņiem izturas kā pret sniegpārsliņām? bāc, tāds dundukisms