Aizspriedumi pret dzemdību procesu rodas no tā, ka padomju laikā vīrus nelaida tuvumā dzemdētājām +filmās attēlotās dzemdības- sajūt kontrakcijas un nākamais kadrs kā sieviete ieplestām kājām spiež pārgrieztu ģīmi :D :D
Dzemdības, jo īpaši pirmās, vairākumā gadījumu ir vismaz 8-12h pasākums, kura laikā sieviete mokās ar stiprām "vēdersāpēm". Ja nav līguma, vecmāte/personāls ierodas apmēram reizi stundā. Pārējā laikā sieviete ir viena pati. Izspiešana ir procesa īsākā daļa- vidēji no 15min līdz stundai. Vīrieša (vai jebkura tuvinieka) jēga ir uzmundrināt, padot ūdeni, palīdzēt pārvietoties, pasaukt personālu (tās trauksmes pogas nav ērtās vietās), utt. Ne vienmēr personāls ir laipns pret dzemdētājām- dažreiz vajag starpnieku, kas "paskaidro" personālam, ko dzemdētāja saka. Galu galā, arī personāls uzvedas mazliet korektāk, ja līdzās ir "liecinieks". Jo ja dzemdētāja ir viena, tad visu noraksta uz dzemdību histēriju. Dzemdībās nereti sievietēm mainās uztvere- dzird, bet uzreiz aizmirst. Vajag kādu, kas atkārto divreiz, trīsreiz. Personāls to nedara.
Izspiešanas fāzē tuvinieka klātbūtne vairs objektīvi nav nepieciešama, jo tad ir klāt vecmāte (ja gadās rupja, tad gan labāk, lai ir klāt tuvinieks).
Asinis, gļotas, kakas- tas viss nonāk traukā zem dzemdētājas dibena izspiešanas fāzē. Nekāda asins, gļotas, kaku šķīšana pa visu telpu nenotiek.
Vēl jau jāatceras, ka dzemdības ir neprognozējamas- ķeizargrieziena gadījumā, parasti bērnu atdod tēvam un tēvs veido bērnam tik nepieciešamo āda-āda kontakts, kamēr atgriežas māte no operāciju zāles.