Puiša atbilde

Tu uzskati, ka abiem jābūt klāt, bet viņš tā neuzskata. Jāatrod kompromis.
Bet piekrītu tavam vīrietim. Man arī tas viss liekas baigi pretīgi un negribētu, lai dzemdību brīdī vīrs būtu klāt.

Runa jau nav par to vai dzemdības var salīdzināt ar slimību, bet gan par to, ka viens partneris izvēlas atstāt otru vienu pašu, ja palikšana saistās ar kaut ko nepatīkamu.

Manuprāt, vīrietis, kas kategoriski atsakās būt klāt.. vienkārši nav informēts (vai arī nav sapratis), ka dzemdību process neaprobežojas ar izstumšanas periodu. Viedā Minka iepriekš jau rakstīja sīkāk par procesa norisi.
Izstumšanas periodā sieviete nav viena pati.. ir vecmāte, citreiz pat ārsts klāt. Ja šajā brīdī sieviete uzskata, ka nepietiek ar profesionāļu palīdzību.. bet gribās vēl kādu klāt.. un vīrietis atsakās . viņam ir visas iespējas nosponsorēt jauku dūlu utt. Kaut vai saorganizēt līguma dzemdības ar topošajai māmiņai tīkamāko vecmāti. To laikam sauc par kompromisu.
.
Salīdzināt grūtniecību ar vēža slimniekiem vispār šķiet dīvaini... pēc šīs "loģikas? var pārmest, ka vīrietis neturēja rociņu, piemēram zarnu rezekcijas operācijā... (t)

Tāpat kā pāris pieņem lēmumu plānot bērnus, tāpat arī pāris pieņem lēmumu par to, kā notiks dzemdības (protams, atskaitot tos variantus, kad nav laika lemt, jo viss notiek pēkšņi). Un ir normāli, ka par to ir dažādi uzskati - mūsdienās ir tik daudz variantu, ko izvēlēties, ka par to ir tikai jāpriecājas. Tas, ko ģimene izlemj, ir tikai ģimenes ziņā - te nav tādu "pareizi" vai "nepareizi", jebkurā gadījumā attiecības nozīmē māku atrast kompromisus. Slikti ir tad, ja kaut kas notiek vienpersoniski - ja sieviete visu izlemj, ka būs tikai tā vai šitā, jo "redz, viņa ir tā, kas dzemdē" vai ja vīrietis pasaka, ka nedarīs to vai šito tikai tāpēc, ka viņam ir kaut kādi untumi.

O, tagad dzemdības slimībai pielīdzinām... Labāk?

Pielīdzināt dzemdības kaut kam pretīgam/sliktam/nepatīkamam var tikai tad, ja tas attaisno vienu viedokli, bet ne citu? Cik sagaidāma reakcija...
.
Runa jau nav par to vai dzemdības var salīdzināt ar slimību, bet gan par to, ka viens partneris izvēlas atstāt otru vienu pašu, ja palikšana saistās ar kaut ko nepatīkamu. Te tev nu bija kā slimībā tā veselībā, kā laimē tā nelaimē.

O, tagad dzemdības slimībai pielīdzinām... Labāk?

Tātad dzemdības var izvērsties par nepatīkamu procesu, nu, vai arī jau automātiski tādas ir, atkarībā no viedokļiem, kas, protams, dod vīrietim tiesības vienpersoniski izlemt piedalīties vai nē?
.
Gribētu zināt vīriešaizstāvju viedokli par veci, kura sievai būtu nepieciešama ķīmijterapija, piemēram, un šis pateiktu: "Mīļā, es negribu traumēties un redzēt šos nepatīkamos skatus, ja nu vairs neceļas, ko tad? Labāk netiksimies līdz tu atkal būsi vesela un smuka".

Principā manuprāt vīriešu piedalīšanās dzemdībās ir mazliet atkarīga no apakrtejo "pieredzes"stāstiem, filmu redzētā! Mans draugs pašā pašā sākumā pat neapsvera domu ,ka vajadzētu piedalīties, bet tas nebija kādu drausmīgo skatu dēļ, viņš vispār domāja ,ko gan tur darīs,tak es piedzemdēšu un viss, viņš tad nāks pie mums,ka tas tak būs ātri un viegli:-D,bet kad viņam mūsu kopīgie draugi,kam jau ir bija mazie, pastāstīja cik tas tomēr ir svarīgi,ja grūtniecei kāds vismaz ir blakus,ja ne bērna tēvs,tad kāda draudzene,jo grūtniece kontrakciju laikā var daudz ko nespēt izdarīt + mēdz med personāls būt nevisai jauks,ja grūtniece ir viena,tad draugs gan sāka aizdomāties un tomēr nolēma būt klāt savā dēla dzimšanā. Un kā pats izteicās, viņš savā vienā no mūžā svarīgākajām dienām dzīvē vēlas būt drošs,ka ar mani un mazo būs viss kārtībā un nevēlas vēl bojāt šo svarīgo dienu,kasoties ar med personālu,ja gadījumā būtu kaut kas ne tā:-)

Kad pirmo reizi biju dzemdību zālē.. zināju daudz teoriju par procesa norisi, placentu utt. Bet realitāte jau tāpat atstāja citādāku iespaidu.
Neesmu pret vīrieti dzemdību zālē.. vienkārši saprotu tos, kas izvēlas tajā nerādīties :)

Peekaboo, Sognare, vai ne?! Man tiešām grūti iztēloties, kā var nevarēt būt klāt. Tāpēc mans minējums - dezinformåcija. Piemēram, vīrietim nav ne jausmas, kas ir placenta, un jau pēc bērna piedzimšanas, viņa sieviete "dzemdē" vēlreiz. Nezinātājs var noģībt laikam. :-P

Peekaboo1 mans vīrietis ar bija blakus, nenogiba un ar intīmo dzīvi viss mums kārtībā :-D

Man likās tā normala lieta, ka vīrietis ir blakus un morāli atbalsta. Bet te palasot liekas ka jāsāk pat lepoties ar savu vīru, ka bija blakus un nav morāli traumēts un sagrauts :D
Diez tādi vīrieši arī kādu šausmeni paskatoties tiek traumēti?

Tas, ka tam nevar pilnībā sagatavoties tas gan.

Dažas dienas atpakaļ tieši runāju ar labu paziņu par šo tēmu.. viņai vīrietis nebija ņuņņuks, bija līdzās dzemdību procesā.. nenoģība (ja kas ). Pašas dzemdības bijušas diezgan pasmagas.
Tagad viņa vēlas otro bērniņu, bet vīrietis ne.. viņaprāt, tās dzemdības bijis tik traks pasākums.. satraucas, ka kaut kas slikts var notikt otro reizi..
Iespējams, šāda problēma nebūtu, ja viņš nebūtu klāt izstumšanas procesā.

Mums pazīstamai ģimenei pirmajam bērnam vīrs nepiedalījās, otrajam piedalījās, abas dzemdības nebija no tām vieglākajām. Vīrs ir pārliecināts, ka viņam psiholoģiski vieglāk bija būt palātā, lai arī nokontrolēt viņš neko nevarēja.
Otram pazīstamajam pārim vīrs nebija klāt dzemdībās. Sievietei beigās tika veikts ķeizars pēc ilgām mocībām. Vīrs arī bija pret otru bērnu.
Nevēlos pārsteigties ar secinājumiem, bet pieļauju domu, ka tas tomēr ir atkarīgs no abām pārī iesaistītajām pusēm un situācijas kopumā.

Es teiktu, ka tie ģībēji ir auni, kas nav sagatavojušies tik svarīgam uzdevumam un nesajēdz, ko redz...

Vari gatavoties, kā gribi. Kursos māca standarta procedūru, bet katras dzemdības ir unikāla pieredze, kur var notikt jebkas - kādai vieglāk, kādai daudz smagāk. Pirms savām pirmajām dzemdībām es tāpat gatavojos pati - lasīju, uz kursiem gāju un gatavojos. Ome, uz to skatoties, pateica, ka vienīgais, ko der zināt par dzemdībām - iekšā neviens vēl nav palicis. Viss pārējais notiks, kā daba paredzēs un mediķi izlems. Abas reizes dzemdību zālē man ir beigušās smagi, ar reanimācijām un daudz ko citu negatīvu. Neskatoties uz to, ka es biju mācījusies, lasījusi utt, es sapratu, ka es neesmu gatava kam tādam, atlika vien paļauties uz visu, kas notiek, jo es vairs neko nesapratu. Mācīties šķita diezgan viegli. Kad pašai aug vēders, jūti bērnu, sajūti, kā mainās organisms, ir daudz vieglāk uztvert, kas būs, vīrietis redz tikai to, ka vēders paliek lielāks un pieliekot roku jūt kustības, viss. Un jūs sakāt, ka cilvēks, ka vīrietis ir auns, jo noģība? Grāmatās un dabā tās lietas atšķiras. Gatvs var būt tikai tad, ja viss notiek, kā apmācībā teica, citādi - tīra improvizācija un attiecīga reakcija.

Es pat nenojautu, ka slikti no asinīm, ģībšana kā reakcija uz sāpēm ir Vīriešu dzimuma kaite. Man kaut kā likās, ka šādas vājības piemīt abiem dzimumiem. :D
Argumenti kā bērnudārzā.
"Viņa pati apaugļojās, es neesmu vainīgs!"
"Viņš laikā neizvilka, es tur neesmu vainīga!"
___
Pilnīga aizvēsture! Ja vīrietis vai sieviete nav gatavi būt kopā jebkādā dzīves situācijā, tad viņiem deretētu pārskatīt savas iegribas. Dzemdības ir mazākais no ļaunumiem, kur pārim var nākties sniegt gan fizisku, gan emocionālu atbalstu parterim. Redzēt asinis dzemdībās ir daudz mazāka iespēja kā redzēt riebīgus savainojumus ikdienā. Auto avārijas, ķīmiski apdegumi, ceļojumu traumas, elektrotraumas, nogriezti locekļi tml. Ja kāds no partneriem ir nespējīgs sniegt atbalstu, tad labāk no tāda pa gabalu.
___
Es gan jau iepriekš minēju, ka lielākā daļa šo baismīgo dzemdību stāstu nāk no 90tajiem un tā. Bez tam, nonākot pie kādiem akūtiem risinājumiem personāls brīdina par gaidāmo manipulāciju un sekām. Pāris tādēļ ir pāris, lai būtu kopā un spētu rast risinājumu visām problēmām. Dzemdību speciālistu konsultācijas, dzemdību kursi, psihoterapeits utml. Pilna pakaļa ar speciālistiem! Nav tāda vārdiņa "nevaru" ir "negribu". Un, tas tad jau ir pavisma kas cits.

Es teiktu, ka tie ģībēji ir auni, kas nav sagatavojušies tik svarīgam uzdevumam un nesajēdz, ko redz...

Ir jau cilvēki, kam jau no bērna kājas palicis nelabi skatoties uz asinīm... var jau gatavoties cik grib tādos gadījumos.. bet ķermenis reaģē :)

Dažas dienas atpakaļ tieši runāju ar labu paziņu par šo tēmu.. viņai vīrietis nebija ņuņņuks, bija līdzās dzemdību procesā.. nenoģība (ja kas :D ). Pašas dzemdības bijušas diezgan pasmagas.
Tagad viņa vēlas otro bērniņu, bet vīrietis ne.. viņaprāt, tās dzemdības bijis tik traks pasākums.. satraucas, ka kaut kas slikts var notikt otro reizi..
Iespējams, šāda problēma nebūtu, ja viņš nebūtu klāt izstumšanas procesā.

Mans vīrietis bija gana izglītojies, gāja uz lekcijām, lasīja, izprata visus procesus un ar visu tika galā.
Es teiktu, ka tie ģībēji ir auni, kas nav sagatavojušies tik svarīgam uzdevumam un nesajēdz, ko redz...

Man prieks, ka Tavs vīrietis bija izturīgs/spēja Tevi atbalstīt un izprata procesu.
Bet tapēc, parējie, kuri ģīpst/nevēlas nav auni. Ir jāsaprot ne tikai sevi, bet arī otrs cilvēks :)!
Jā, piekritīšu augstāk minētam - dabā ir iekārtots, ka jādzemdē ir sievietei. Bet vīrietis nav vienīgais cilvēks, kurš var piedalīties dzemdībās. Tā var būt mamma, māsa, kas varbūt būs lielāks balsts.

Daudzām sievietēm vīrs nepiedalās dzemdībās arī nevis tāpēc, ka negrib, bet, piemēram, tāpēc, ka ir mājās ar vecāko/-ajiem bērnu/-iem.

Tā tad vispār ir cita situācija, ko visbiežāk arī var atrisināt, ja vēlas palīdzēt sievai.

Freya, esi pieredzējusi dzemdības? Ļoti šķiet, ka nē, ja saki, ka sieviete nav viena, ja ir viena. IR! Man dzemdības ilga 25 stundas. Es nestādoa priekšā, kā es to izturētu VIENA. Mans vīrietis bija gana izglītojies, gāja uz lekcijām, lasīja, izprata visus procesus un ar visu tika galā. (l)
Es teiktu, ka tie ģībēji ir auni, kas nav sagatavojušies tik svarīgam uzdevumam un nesajēdz, ko redz... :-|