Meklēju kādu kam "atstāt savu krēslu"!

amsterdama, tu kaut ko izvelc no konteksta un tad kaut kādus murgus raksti :)
Pēc taviem komentāriem spriežot, kasieri un visi kas strādā zemi atalgotu darbi ir laikam padibenes un sliņķi kas vienkārši nevēlas mācīties un ieņemt augstos labi apmaksātos amatus un līdz ar to, neviena maximas kasiere nav pelnījusi dzīvot kā baltais cilvēks, kam ir nodrošinātas dzīves pamatvajadzības vismaz.

stellaglmr paldies! :-) Es jau zinu, neesmu te pirmo dienu :-D8-)

tu kaut ko izvelc no konteksta un tad kaut kādus murgus raksti

Var jau būt. Bet man vienkārši nenāk prātā konteksts, kurā izglītības iegūšana ir kaut kas debīls.
Es nevienu nesaucu par padibenēm un slinķiem. Tie ir Tavi vārdi

kadi 2 gadi?????????BKA ir tiesi,15 gadu...pec LV likumiem mila! Un tatad ja esi 6 menesus stradajusi, palika vel 1 gads ko stradat lidz ta iepriekseja naks no BKA atpakal...

Jā, BKA ir uz pusotru gadu, taču aizvietotājs tiek ņemts arī uz dekrēta atvaļinājuma laiku, kas ir 70 dienas pirms dzemdībām un 56 vai 70 dienas pēc dzemdībām. BKA sākas tikai pēc dzemdību atvaļinājuma. Lai arī vecāku pabalstu var saņemt tikai līdz bērna 1.5 gadu vecumam, nereti vecāki izvēlas tomēr palikt mājās arī tos dažus mēnešus bez pabalsta saņemšanas. Tā ka kopsummā, protams, ka ilgāku laiku sanāk aizvietotājs. Mans aizvietotājs sāks darbu jau 11. jūnijā, dzemdību datums augusta beigās, dzemdību atvaļinājums noslēdzas oktobra beigās. Līdz ar to, BKA 1.5 gads sākas tikai tad. Atpakaļ darbā jāatgriežas 2020. gada aprīļa beigās. Aizvietotājs vajadzīgs no 2018.g. jūnija sākuma līdz 2020.g. aprīļa beigām. Gandrīz divi gadi.

ikai piebilde, tie kas spēj maksāt lielākas algas kopumā valstī arī algo lielāko daļu darbaspēka. Grūti samaksāt ir mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ne lielajiem.

Šis nebūs īsti korekti. Tos mazos vienkārši tā nepamana. Uzņēmumu, kuros strādā līdz 20 darbiniekiem (Kam parasti arī ir problēmas nopelnīt tā, lai pēc tam, kad valsts nokāš nodokļus, kaut kas arī pāri paliek) ir ļoti daudz. Lielos uzņēmumus vienkārši ir vieglāk pamanīt. Vēl ir tādi cilvēki, kas strādā par sētniekiem pie kādas mājas, viņiem līgums ar māju, aukles un citi cilvēki, kas nestrādā uzņēmumā, bet strādā uz līgumu ar kādu, par minimālo algu. Nesen, kad pa TV apsprieda Kalnozola 1000€ algas projektu, tieši par šo bija, ka faktiski uzņēmumos, kas spēj maksāt lielās algas, strādā puse LV iedzīvotāju, pārējie, ja šādi paceļ algas, kļūst par bezdarbniekiem, jo viņu darba devēji to nespēs atļauties. Ja viņi kļūst par bezdarbniekiem, valstij vairs nenāk ienākumi no viņiem, bet ir izdevumi pabalstos. Ko tādā situācijā darīt? Pacelt nodokļus tiem, kas vēl tos maksā. Tas, savukārt, liks lielajiem ārzemju uzņēmumiem nospļauties un aiziet no LV, jo kāpēc gan viņiem uzturēt valsti, saņemot kaut kādu nelielu peļņu tikai? Rezultāts - mums ekonomika, kura jau tā nav spoža, nomirst pavisam.
Tur ir jādomā par kaut kādu nodokļu reformu, lai uzņēmumiem paliktu nauda, ko gan investēt paplašināšanā, gan algās izmaksāt. Pagaidām nodokļu sistēma ir tēmēta uz to, lai gan uzņēmēju, gan viņa darbinieku, atstātu bez nekā. Viens uzkrītošs piemērs - uzņēmējdarbības riska valsts nodeva. Kas tas vispār ir? Skaisti nosaukts nodoklis par neko un viss.

Alexxai liels +.

uzņēmējdarbības riska valsts nodeva

Šis tika ieviests ar domu, ka, ja valstī būs ekonomiskā krīze, tad no UDRN uzkrājuma masveidā maksās darbu zaudējošajiem pabalstus. Runa ir par tiem, kuri zaudēs darbu štatu samazināšanas rezultātā. Un pienāca 2008.-2009. gads, un, kad valdībai atgādināja par UDRN, tur sāka klepot, ka "tas tā īsti neesot bijis domāts", "tas nav šiem gadījumiem", utt.
Tā kā tie ir tikai 0,36 eiro mēnesī par darbinieku, visi piever acis uz to, bet eksistē taču arī uzņēmumi, kuros ir vairāki simti darbinieku, un UDRN gadā veido vairākus tūkstošus.
Nodokļu slogs ir nesamērīgi augsts pamatā SVF aizņēmuma dēļ...

Daenerys1, teoriju, kam tas domāts, es zināju, bet, tiem cilvēkiem, kas zaudē darbu štatu samazināšanas dēļ, pienākas tāds pats bezdarbnieka pabalsts, kā visiem citiem, tāpēc liekas neloģiski, ka ir šis te papildu nodoklis, jo summu, ko viņi saņem pabalstos, šis nepalielina. Un jā - itkā summa - 0,36€ nav liela, bet tajā pat laikā - ja paņem visus strādājošos Latvijā, kas pagājušā gada beigās, pēc CSB datiem Latvijā bija, tā summa ir vairāk, kā 6 miljoni gadā, kas vienkārši tiek nokāsta uzņēmējiem un pazūd kaut kur.

Alexxa, tieši tā! :-D

Kāpēc ārzemēs cilvēks strādājot vienkāršo darbu, var nodrošināt savas pamatvajadzības?

Aiziet uz tualeti un paēst var gan te, gan tur. Laikam man sūdīgas paziņas, bet es tiešām nezinu nevienu, kurš ārzemēs, dzīvojot viens (papildus algai nesaņemot ne pabalstus, ne alimentus), īrē dzīvokli, Latvijā gan. Ja runājam par mazbudžeta cilvēkiem. Turklāt, kādēļ gan ārzemēs ir tik daudz mazkvalificētu viesstrādnieku, ja reiz tur tik labi maksā?

Bet bieži vien šiem darbiem nekautrējas prasīt augstāko izglītību un nez kādu pieredzi.

Kāpēc gan, lai par tādu algu (500 vai 600) ņemt darbinieku bez izglītības un pieredzes, ja piesakās arī gudrāki kandidāti?

Ārzemēs daudzi dzīvo komunaļķikos vai pat tikai gultas vieta, te jau uzreiz katram dzīvokli vajag. Diez vai tāpat vien.

Ārzemēs daudzi dzīvo kā zivis bundžā nevis tāpēc, ka nevarētu atļauties dzīvokli, bet gan tāpēc, ka gribas iekrāt pēc iespējas vairāk un ātrāk. Visbiežāk tie ir vīrieši, kuru ģimenes ir palikušas Latvijā. Ir konkrēts aizbraukšanas mērķis-kredīts, vai kas cits, un mērķi panākt gribas nevis pus gada laikā, bet, piemēram, trīs mēnešu laikā. Līdz ar to lielāko daļu algas liek “krājkasē”.

Rindas taču nav kasieru trūkuma dēļ. Rindas veikalos parasti ir noteiktos laikos - starp 5 un 7 vakarā darbdienās un sestdienās dienas vidū

Daenerys1 var protams ilgi diskutēt par šo jautājumu ir darbinieku trūkums vai nav, vienkārši parunā ar kādu, kurš strādā veikalā, bet tikai ar tādu, kuram ir "galva uz pleciem". Esmu runājis, arī ar veikala vadības darbiniekiem. Viņi man apstiprināja ka kasieru/pārdevēju trūkums tiešām ir akūts, piemēram tur, kur nodaļā vajadzētu strādāt 6 pārdevējiem, reāli strādā tikai 3, līdzīgs stāsts ir ar kasieriem. Es pat zinu dažus veikalus Rīgā, kur rindas ir visu dienu no rīta līdz vakaram. Tāpat apstiprināja ka tiek mests ārā ļoti daudz pārtikas, kura nebija izlikta plauktos, jo nebija kam to izdarīt. Tāda nu ir tā loģika, labāk regulāri mest ārā ļoti daudz naudas(pārtikas) ārā, nekā maksāt kaut nedaudz vairāk, bet tam pašam darbiniekam.

Es nesaprotu par ko cepiens, ir alga maza, jā, bet daudziem pat ar tādu algu atrast darbu nav viegli. Man ir pazīstami kas strādā tādu darbu un pelna vēl mazāk, citu atrast ir ļoti grūti, jo mūsdienās pat ar mazām algām no uzņēmuma ir augstas prasības, kuras nevar izpildīt.
Un piekrītu, galvenais atrast cilveku,kas dara no sirds, kas ir labs, godprātīgs un kuram ir svarīga arī komanda apkārt. No sirds novēlu, šī ir iespeja sākt darīt lietas un sevi attīstīt lai būtu vēl labākam :-)
Lai izdodas jums Agī!
Labi, forši cilvēki pakaļ nekrīt KĀ REDZAM šajā diskusijā!

Es gan teiktu, ka rindas veikalos biezi vien ir tapec, ka veikala darbinieki negrib stradat sava darba laika. Vienreiz nacas aizradit aptiekarei Mols aptieka, jo vina, jau sen pardevusi zales, runaja ar savu pazinu par manikiru un pieaudzetam skropstam, kamer bija izveidojusies 5 cilveku rinda (kura staveju ari es), savukart citas 2 kases bija neatvertas, kaut gan aptieka vareja redzet no ieksejam telpam staigajam vel citas aptiekares. Tad ta meitene uz aizradijumu pateica ; man tapat maina lidz plkst. 20.00 @ lieki piebilst, ka bija vel kadas 15 min. Veikali ari neatpaliek no sadas attieksmes, jo ipasi tie mazinie mikrorajonos, kur katru dienu nak viena un ta pati tante iepirkties un paklacoties.
Protams, ir ari stradat gribosie kasieri, aptiekari u.c.

Lielajās veikalu ķēdēs ir zāles darbinieku/kasieru trūkums, un daudziem veikaliem darbiniekus vajag ļoti, ļoti. Bet tā vietā, lai pārskatītu algas, uzņēmumi sataisa reklāmas džinglus par to, cik forši ir strādāt Rimi, taisa soctīklu kampaņas darbinieku meklēšanai (kā lielu ieguvumu pasniedzot to, ka nomaksāti visi nodokļi un pienākas sociālās garantijas - kas vispār ir obligāti pēc likuma), drukā darba sludinājumus uz čekiem utt. Nav jau tā, ka veikalu vadītāji un mārketinga cilvēki dzīvotu bez mazākās nojausmas, cik pārdevēji saņem un cik reāli ar to ir izdzīvot. Domāju, ka tādus lēmumus pieņem diezgan augstu vadības līmenī, un tur skatās uz cipariem un aprēķiniem nevis reālajiem darbinieku dzīves apstākļiem.

Te nesen Rīdziniece sajūsminājās, ka viens skandinavu pārpirktais uzņēmums nevarēja atrast strādātgribētājus fabrikā par summu, ko šie bija gatavi maksāt. Tā vietā, lai maksātu vairāk, viņiem sanāca lētāk automatizēt visu to pasākumu. Uz to pusi, principā, lēnām iet arī daudzi cciti mazapmaksātie darbi.

57days
Bet tas jau ir pareizais attīstības ceļš- automatizēt visu to, ko cilvēki negrib darīt. Kasieres varēs par sanitārēm slimnīcās pārkvalificēties.

Paldies, Chikitita! (l)

Tas ir par pilnu slodzi?