Kādreiz, tam nepievērsu uzmanību, bet tagad, pērku ļoti apdomīgi gan drēbes, gan ēdienu. Neredzu nepieciešamību uzkrāt vairāk mantas, kā lietoju. Ēdienam, pašlaik piekopju scenāriju, kamēr plaukti nebūs tukši, pirkšu tikai piedevas, jo kādu laiku aizrāvos ar visādiem eksperimentiem, un tā sakrājās uzglabājamās pārtikas pārpalikumi, tad nu tagad atgriežos pie ekspermentiem, izlietojot visu, kas plauktiņā. Dekoratīvo kosmētiku iepērku reizi gadā apmēram, kad jau vairāki produkti ir beigušies, kaut ko no drēbēm, reizi pusgadā pa vienai/divām lupatām. Apavus arī reizi gadā. Liekas, ka pat ar šo pirkšanas "atrumu" nespēju novalkāt drēbes, tik daudz, cik tās paspēj sakrāties.
Vienu es sapratu, līdz šim manam "nevēlos neko lieku" stāvoklim bija jāizaug. Kamēr, nejutu to stabilitāti dzīvē un paļaušanos, bija vēlme pirkt un pirkt, jo likās, ka ar šopingu es kaut ko aizpildu. Pašlaik, tieši ir pretējais, ja beidzas sejas skrubis, es laimīgi izmetu iepakojumu un, nevis, eju pirkt nākamo, bet apdomāju, vai man maz tas skrubis vajadzīgs.