Audzināt bernu vienai .

 
Reitings 35
Reģ: 18.04.2018
Labvakar meitenes :)
Tā dzive ir noticis,ka audzinasu bernu viena. Vīrs devas uz arzemem ,lai saktu stradat un mes ar bernu velak pievienotos,bet ka jau dzive tas sanak ,egoisms un atsvesinatiba darija savu. Bet ne par to stasts,dzive visu saliek pa plauktiniem ka tam jabut . Dzive pati atspelesies.
Sobrid berns darzina vel neiet ,pati ar nestradaju ta iemesla del ,ka nav kas skata mazo . Dzivoju pie mammas draudzenes ,kas bija pagaidu variants ,lai sagaiditu,kad brauksim prom pie vira .
Problema tatad ir par dzivesvietu,darbu,ka ari jaunibas kluda - nemaksati krediti,statu samazinasana,kauns ,klausules necelsana un sekas- blokets konts . Zinu,ka visu to var sakartot un esmu pietiekami stipra,lai beidzot nostatos uz savam kajam un nebutu no kada atkariga . Kludas ir pielautas,ar to tiesam nelepojos,zinu,ka bus asi komentari,bet nu pati ar tadus veltitu sev citu vieta .
Loti veletos,lai padalaties ar savu pieredzi vai citu stastus par sievietem ,kas audzina bernus vienas,gan kuras pasas nolemusas aiziet no vira,gan savadakos gadijumos . Zinu,ka bus gruti ,bet ne es pirma,ne pedeja,ticu,ka izklusu gan no savam finansu bedam,gan spesu but stipra mamma bernam . Tikai loti gribas tikt vaļā no tas sajutas,ka nekad vairs nebūšu laimiga ka sieviete,nevis tikai pakartota dzive bernam (protams,es darisu visu,lai berns butu laimigs) .
Lai jauks vakars:-)
18.04.2018 22:59 |
 
Reitings 477
Reģ: 03.09.2016
Man jau liekas, ka tas ir vienkārši tāpēc, ka reti kura sieviete grib šķirties no sava berna( pat ja tas ir uz laiku). Es pat savu suni vīrietim neatstātu, kur nu vēl savu bērnu. Un te neiet runa par to, cik labs vai slikts vīrietis ir ka tēvs. Vienkārši mātes instinkti ir spēcīgāki.
19.04.2018 18:13 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Es pat savu suni vīrietim neatstātu, kur nu vēl savu bērnu.

choker, bet bērns nav tikai tavs. Tas nepieder vienīgi sievietei.
19.04.2018 18:22 |
 
Reitings 8847
Reģ: 12.04.2017
choker pareizi saka. Īpaši ja mazs daudzas to pauž, ka nu abu jā, bet tā saikne ir ar mammu - turklāt bija raksts par to, ka bez mammas maziņš nevar gan tīri fiziski, gan emocionāli, citādi rodas sarežģījumi. Tā piesaiste ir pilnīgi cita.
19.04.2018 18:45 |
 
Reitings 35
Reģ: 18.04.2018
Protams ,kad beidzot viņš sanemsies un saks runat kā pieaudzis cilveks ,tad ari pajautāšu kāds ir viņa skatijums uz manu dzivošanu tur un ari seit . Jo paliekot seit ,busim reali - tie bus tikai apciemojumi un nevis audzināšana ,toties tur arī nespeju iedomaties ar musu šībrīža komunikāciju kā iedzīvoties,utt. Tad arī noskaidrošu ,vai viņa skatijumā pietiek tikai ar naudas parskaitijumu vienreiz mēnesī un pacinas atsutisanu ,vai tomer saprot ,ka ne jau mana egoisma dēļ ir izveidojusies šāda situācija.
Par bērna atstāšanu viņam - kaut uz neilgu laiku ,nu nevaru to iedomāties un negribu ,laikam esmu izteiktais mammas tips,man vajag tikai materiālu atbalstu . :-D
19.04.2018 18:55 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Tev nebūs gadījumā vieglāk atrast normāli apmaksātu darbu tur ārzemēs? Tad ir vērts braukt pie vīra, tas netraucē pie pirmās iespējas atrast sev un bērnam atsevišķu mājokli un dzīvot pašai savu dzīvi.
.
Jo nu, materiālā puse IR jāsakārto, vienalga tavā pilsētā, Rīgā vai dajebkur. Ja tev ir parādi, uzprasās secinājums, ka pirms bērna dzimšanas arī materiālā puse piekliboja.
.
Bet ja ar finansiālo pusi ir OK, tad bērnu mierīgi var audzināt viena, nekas briesmīgs tur nav.
19.04.2018 18:59 |
 
Reitings 35
Reģ: 18.04.2018
57days,secinājums par materiālo situāciju pirms bērna dzimšanas ir patiess ,tā arī ir ,atliku atliku nokārtošanu ,jo vienmēr bija kauns un vienmēr atradās ,kur citur naudu izlietot ,tāpēc ,protams,viss ir ievilcies .Tas arī ir iemesls kura dēļ vēl apdomāju iespēju braukt uz ārzemēm ,iedzīvoties tur un sākt atmaksāt parādus .
19.04.2018 19:26 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Man izskatās vairāk, ka esi apvainojusies uz savu vīrieti par viņa lēmumu un gribi viņam savā veidā ieriebt - manipulējot ar bērnu (nedodot viņam uzņemties par to atbildību), lai tik vnk maksā. Es joprojām uzskatu, ka jums ir nepieciešama normāla, konstruktīva saruna. Un pat, ja viņš ir nerunīgais, klusais vīrietis pēc dabas - tev ir nevis jāuzmet par to lūpa, nevis lepni jāļauj visam aiziet pa pieskari, bet jāpieliek pūles, lai visu izlīdzinātu. Gan jau tur ārzemēs viņam arī nav klājies viegli sākumā - iespējams viņš arī apjuka, iespējams vēl kaut kādas emocijas sajaucās un rezultātā viņam sāka likties, ka jāšķiras. Jūs pat neesat šo momentu lāga izrunājuši... Tu esi bijusi tur pie viņa kaut reizi? Viņš ir atbraucis kaut reizi atpakaļ pie jums uz LV?...
Cik bērnam gadu?
19.04.2018 19:46 |
 
Reitings 477
Reģ: 03.09.2016
Neons, suns arī nav tikai mans, bet es vinu ļoti, ļoti mīlu un nekad nevarētu atstāt. Ar bērnu tā saite ir vēl ciešāka...Tas ir tavs 9 mēnešus iznēsāts, ar krūti barots un aprūpēts mazulis. Es vispār uzskatu, ka neesmu “mammas tips” un bērnu vairāk grib un gaida mans virs, bet pat es nespētu bērnu kādam atstāt, “ lai sakārtotu dzīvi”.
19.04.2018 20:37 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Pavisam mazu es arī nespētu (tajā vecumā saite parasti ir ar mammu daudz ciešāka), lielāku - skatoties pēc apstākļiem un bērna attiecībām ar tēvu un, protams, tēva spējas par bērnu labi rūpēties (mīlēt un spēt rūpēties ne vienmēr ir viens un tas pats).
.
Kopš esmu redzējusi situācijas, kad mamma ir tā "ļaunā" alimentu maksātāja un uzzinājusi iemeslus un esošo situāciju atsevišķos gadījumos, es neesmu vairs tik melns/balts noskaņota. Dzīve izspēlē visādas situācijas.
19.04.2018 20:43 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
..es nespētu bērnu kādam atstāt, “ lai sakārtotu dzīvi”.

Tas nav kādam, tas ir bērna tēvs, nevis svešs cilvēks/draugs vai attāls radinieks. Tēvs ir tikpat svarīgs cilvēks bērnam kā māte.
19.04.2018 20:43 |
 
10 gadi
Reitings 3922
Reģ: 06.03.2011
Neons
To saprot tikai tās sievietes, kuru vīriem bērns ir bijis tik pat būtisks vai būtiskāks kā sievām, sākot ar ieņemšanas brīdi. Fona noteikums - sieviete nav "cāļu mamma", "histēriķe" vai vainīga bērna priekšā (negribējusi, pēcdzemdību depresija etc).
Pārsvarā tieši mammas ir tās, kuras mākslīgi rada šo "mammas-bērna" ciešo saikni. Tas ir, bērnam piedzimstot neko nepaskaidro vīrietim, neļauj vīrietim darboties, nemitīgi aizrāda ko un kā darīt vai nedarīt, pilnībā atņem iespēju veidot tēvam ar bērnu ciešu kontaktu ar saviem "es esmu mamma un visu zinu labāk". It kā, katrai būtu jau tūkstots bērnu pieredzes bagāža. :D
Protams, protams - krūtsbarošana ir intīma brīdis, bet krūtsbarošana ir niecīga daļa no tā visa.
Nemaz nav slikta doma par "savas dzīves sakārtošanu".
19.04.2018 20:56 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
stellaglmr, sievietēm ļoti raksturīgi veidot problēmas tur, kur to nav. :-P
19.04.2018 21:06 |
 
Reitings 477
Reģ: 03.09.2016
Fui, cik nesmuki. “Cāļu mamma”, “ histēriķe” tikai tāpēc, ka sieviete pati grib rūpēties par savu bērnu??:-O Es neviena brīdi neteicu, ka bērnam tēvs nav svarīgs, protams, ir, tikpat svarīgs kā māte. Es šeit runāju par emocionālo saikni. Plus dotajā situācija tēvs vispār atrodas ārzemes un tas nozīmētu bērnu neredzēt. Vīriešiem, ka mēs redzam, tas sanāk kaut ka daudz vieglāk, aizbraukt, dzīvot un pēc tam vēl izšķirties, jo jūtas “pazudušas”. Nu kā tādam bērnu atstāt?
19.04.2018 21:17 |
 
Reitings 1972
Reģ: 06.11.2013
Vīriešiem, ka mēs redzam, tas sanāk kaut ka daudz vieglāk, aizbraukt, dzīvot un pēc tam vēl izšķirties, jo jūtas “pazudušas”. Nu kā tādam bērnu atstāt?

Tad varbūt vīrietis arī diezgan labi tiks galā ar bērnu? Un par jūtām, kas pazudušas... Tas vairāk izklausās pēc sievietes aizvainojuma, nevis objektīva novērtējuma par to, vai vīrietis varēs parūpēties par SAVU bērnu. Un tas, ka pret sievieti tās jūtas mazinājušās vai pazudušas, nenozīmē, ka tas automātiski attiecas arī uz bērnu.
19.04.2018 21:27 |
 
Reitings 477
Reģ: 03.09.2016
Ja vīrietis tik ļoti mīlētu savu bērnu, tad vispār nepieļautu iespēju braukt strādāt bez viņa, bet gan nokārtotu visu iespējamo, lai ģimene brauktu kopā, vai vismaz ar noteiktu datumu( Ka Neons gadījumā). Es autores teksta tā arī nekur nepamanīju, ka vīrietis vispār piedāvā tādu iespēju bērnu ņemt pie sevis, te dāmas vienkārši pašas sadomajusas, ka bērna audzināšana jāuzņemas vīrietim..
19.04.2018 22:12 |
 
Reitings 1972
Reģ: 06.11.2013
Nevajag no tā, kas rakstīts izdarīt tik viennozīmīgus secinājumus. Mēs nevaram zināt, kāda situācija viņiem bija pirms tam ģimenē, un kādas tagad ir vīra domas un vispār jūtas/sajūtas. Ja viņi nav normāli izrunājuši šo situāciju un turmāko rīcību un iespējas, tad nemaz neko konkrēti nevar zināt. Tik pat labi autore varbūt ir nelokāmi vīram pateikusi, ka nav tādas iespējas - ņemt bērnu pie sevis. Ai, tik daudz kas šajā stāstā var būt nepateikts, ka nevar zināt ne vīra patieso nostāju, ne visu citu.
Ja finansiāli ir smaga situācija un parādi, tad saprotams, kāpēc vīrs sākumā aizbrauca viens pats - viņi visi nevarētu atļauties tur sākumā dzīvot (pirmo laiku).
19.04.2018 22:29 |
 
Reitings 289
Reģ: 14.08.2017
stellaglmr, izskatās, ka piekritīšu:
Pārsvarā tieši mammas ir tās, kuras mākslīgi rada šo "mammas-bērna" ciešo saikni.

Manai meitai arī kaut gan tēvs ir tas, kurš dzīvo atsevišķi, tomēr viņš vairāk ir lietas kursā par viņas ikdienas gaitām...mācībām, dienas grafiku, u.t.t. sazvanās viņi vairākas reizes nedēļā.
Saprotu arī autori, jo lai gan vīrietis par bērnu domā, tomēr nevajag upurēt savus nervus pieprasot uzmanību vai finanses. Ja redzi kaut mazāko iespēju, ka tiksi galā, tad viņa atbalsts būs tikai bonus, kuru nebūsi lūgusi, līdz ar to vari dzīvot sev un nejusties viņam ne par ko parādā.
19.04.2018 22:34 |
 
Reitings 35
Reģ: 18.04.2018
Bernam ir 1,8g.
Kā jau minēju,bērna tēvs piedāvā variantu mums braukt uz turieni ,lai berns būtu līdzās un viņš varētu piedalīties audzināšana un es pati sakartot savu dzīvi .
Jā,godīgi pateikšu,man ir aizvainojums par viņa izvēli un komunikāciju trūkumu ,bet ar bērna palīdzību es noteikti nemanipulēšu,šāds gadijums man ir acu priekšā un ir pabriesmigi skatities pat no malas . Vienkarsi tas ir jāizsāp un jāskatās ,kā veidot dzīvi tā,lai labi būtu visiem .
Piebildīšu,ka situācijas dzive ir dažādas ,var protams teikt ,ka citas sievietes krietni pārspīlē bērna-mātes saikni ,citas savukārt nosoda par to,ka berns tiek atstāts pie ka pagadās,nevaru sevi nosaukt par tipisko Cāļu mammu ,bet butu man grūti atstāt tēvam ,justos uzreiz slikta mamma .bet viennozīmīgi tēva loma bērna dzive ir ļoti svarīga ,ar nosacījumu ,ja tēvs ir tiešām normals un bērnu neuztver kā “5 min. diena paucināšos,būs labi “
19.04.2018 22:38 |
 
Reitings 1972
Reģ: 06.11.2013
Kā jau minēju,bērna tēvs piedāvā variantu mums braukt uz turieni ,lai berns būtu līdzās un viņš varētu piedalīties audzināšana un es pati sakartot savu dzīvi .

Ja godīgi, tad neredzu, ka viņš necenstos risināt šo situāciju. Viņš piedāvā variantu, kas, iespējams, varētu apmierināt jūs visus. Bērnam būtu blakus abi vecāki. Autorei būtu iespēja atrast darbu, nopelnīt naudu un atrisināt parādus Latvijā. To visu citu valstī būtu vieglāk izdarīt, jo būtu arī bērna tēvs, kurš nepieciešamības gadījumā varētu paņemt bērnu pie sevis (kaut vai vakarā, kamēr autore strādā (atkarībā no tā, kā viss iekārtotos u.t.t.)). Vienīgi autorei būtu smagāk emocionāli - aizvainojums un varbūt cerības, kas, iespējams, netiktu piepildītas. Bet tik pat labi viss varētu nokārtoties pat ļoti pozītivi, un ģimene varētu sākt visu no nulles. :)
Jautājums - kas Tevi tur Latvijā? Ģimene, draugi?
19.04.2018 22:47 |
 
Reitings 35
Reģ: 18.04.2018
Milla,principā netur nekas . Draugi un ģimene jau nepazudīs ,arī sobrid netiekamies katru dienu ,pat ne katru mēnesi . Esmu vienmēr bijusi patriote un tā nebija mana ideja meklēt laimi ārzemes ,bet piekritu ,lai atrisinātu problēmas un kādreiz varētu atgriezties šeit un sākt dzīvi no jauna . Tāpēc arī sobrid esmu sabijusies ,jo ir starpība ,vai tur jau gaida atbalsts vīra lomā ,kas atbalstīs emocionāli ,kamēr iedzīvošos vai pašai būs jāsāk tur dzīvot vienai ,kamer izveidosies ikdiena un sava sociālā dzive .
Un jā,kā jau te kāda minēja ,protams ,ka neesmu un arī nerakstīšu ka mums ir gājis pirms tam ,ka jau visiem ir bijuši gan superīgi laiki ,gan grūtāki laiki ,bet vienmēr esmu bijusi līdzās ,tāpēc ir tik aizvainojoši mirkli ,kad vīram parādās savādāka sociālā dzive utt ,bet es sēžu ar bērnu ,dzirdēt ,ka nezin vai mil utt.
Protams ,man arī ir bijuši periodi ,kad šķiet ,varbūt labak šķirties ,bet nu jau esmu pietiekami pieaugusī ,lai saprastu ,ka attiecības veido divi un laulība nav mūžīgs rozā briļļu periods ( ar izņēmuma gadījumiem )
Par bērnu tur nav divu domu - ja es piedāvātu variantu viņam nemt pie sevis ,tad nešaubos ,ka piekristu.
19.04.2018 23:05 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits