Tad, kad man bija jāraksta sacerējums par sevis izvēlēto tēmu (nevis jārunā, bet doma jau skaidra, tāpat sākumā jāizliek uz papīra), tad runāju par grāmatu, kura mani satricināja un deva vielu pārdomām.. es rakstīju par Kadijas grāmatu "Izkropļotā", turpinot tēmu par sieviešu izkropļošanu, pielietoto vardarbību, izvēles brīvības atņemšanu, sasaistīju toreiz šo stāstu ar citu izlasītu grāmatu par sieviešu dzīvi Saūda Arābijā, kur stāsts gāja par dižciltīgajām sievietēm, kas piederēja pie karaļa nama, kā viņas, pat dižciltīgās izcelsmes būdamas, cīnījās par savām sieviešu tiesībām, jo viņām, kā jau sievietēm, tādu tiesību gandrīz vai nebija... Protams, paturpināju un paplašināju tēmu par paražām, kas ir dažādās valstīs.. ka dzīvojam 21. gs., bet dažās valstīs ir tik barbariskas paražas un tradīcijas, kas lielākoties vērstas pret sievietes būtību.. vienvārdsakot, vārījos par tēmām, kas interesēja, jo tad var mierīgi arī atbildēt uz jautājumiem, pamatot savu viedokli un justies gandarītai par savu atbildi