Nepatīk man tāda draudzība. Uzskatu, ka kādā punktā vienmēr ir tā, ka vienam vai otram ir kaut kādas jūtas vienam pret otru. Varbūt ne ilgstošas, bet vienam no abiem tomēr ir. Nesaku, ka visiem, bet mana, manu paziņu un draugu pieredze to parāda.
Kā arī, man kā sievietei būtu grūti noskatīties, ja mans vīrietis vēl kādai sievietei, kas nav mamma, māsa vai kāda cita radiniece, pievērš uzmanību.
Un tās sievietes, kurām ir labākie draugi vīrieši un saka, ka nekad nekas nav bijis, jā, varbūt nekas nav bijis, bet kā jūs zināt, ka vīrietim kādā mirklī nav bijušas romantiskas jūtas pret jums? Bieži vien jau ne vīrietis, ne sieviete to neatzīst otram. Piemēram, kādreiz arī biju ļoti labos draugos ar vienu puisi, likās, ka esam čomi, bet beigās, kad viņam sanāca nedaudz par daudz iedzert, sāka uzmākties un atzīties, ka es jau sen viņam tā kā patīkot. Un tādi scenāriji personīgi man bija ar 2 dažādiem draugiem-puišiem. Ir nācies dzirdēt, ka "draugs" citiem esot stāstījis, ka patīku. Un līdzīgas lietas esmu dzirdējusi no praktiski visiem pazīstamajiem.
Jo nu...jebkurā gadījumā...fizioloģija. Otrs dzimums pievelk, pat, ja liekas, ka tikai draugi, kaut vai tikai fiziski. Nemetaties man virsū, tas ir mans viedoklis, mana pieredze;-)