Arī es esmu jaunībā šo, to sadzīvojis, gan pasēdējis policijas būrī, gan tvaika ielā.
Ārpus tēmas, bet kad ved uz tvaika ielu, ko tādu jaunībā ir jāsastrādā, kā jāālējas, vai kas tur domāts?
Ārpus tēmas, bet kad ved uz tvaika ielu, ko tādu jaunībā ir jāsastrādā, kā jāālējas, vai kas tur domāts?
Dionysus, ok, izklausās gan, ka diez vai īpaši pamatoti tur aizveda, gan jau nezināja, kur likt, lai arī ko nu tur darīji. Kaut gan, ja ārdās, tad jau tur drīzāk pārbauda, kas ar psihi - vai tāpat ārdās vai ar iemeslu, tā teikt
Pagātnei nav nozīmes - tā ir garām un vairs nekad neatkārtosies. Nākotnei arī nav nozīmes, jo to nevar ne paredzēt, ne ietekmēt (vismaz ne pilnīgi). Kāda jēga zināt skaitu, attiecību izjukšanas iemeslus un detaļas, ja ar jums, meitenes, viss taču būs citādāk?! Šī ir mūsdienu cilvēku problēma - domāt par visu, izņemot par tagadni - brīdi, kurā mēs esam tagad, tiekamies ar cilvēku tagad, mīlam un gribam cilvēku tagad.
Kāds sviests! Sāku domāt, ko es tikko izlasīju, vai mūsdienu pseidopsiholoği? Cilvēka dzīve sastāv no vakardienas, šodienas un rītdienas un visi trīs laiki ir svarīgi cilvēka personībai. Ja tu būtu ar cilvēku, ko veido tikai šodiena, tad tu būtu ar baltu, tukšu lapu bez pieredzes un bez sajēgas.
Man normāli šķistu kaut kur 0-15 partneri 30 gadu vecumam.
Man svarīgi ir tas, kā tas skaits ir veidojies, respektīvi, vai no nopietnām, ilgstošām attiecībām, vai vienas nakts sakariem.
Es esmu appreceejusi viirieti,kuram vienmeer ir patikusas sievietes,ir bijusas vairaakas miilaakaas arii.Vieglaak noteikti ir dziivot ar taadu,kuram acis tikai un vieniigi ir domaatas savai meitenei,sievai,bet nu cik es zinu ,tad taadi ir loti reti gadijumi.