Labas sekmes

Oups, ne tā diskusija (s)

Londonā man patīk Kensingtonas dārzi, National Gallery, pastaigas gar Temzu. Ja gribas pasmieties, tad London Dungeon bija forša atrakcija, saistībā ar Londonas šausmu stāstiņiem. Portobello tirdziņš ir jauks, Camden - vērts redzēt, bet es neietu tur tumsā. Vēl man patīk St.Paul’s Cathedral un tās apkārtne, kā arī Leadenhall Market. Iesaku aiziet uz kādu mūziklu, ja patīk tādas lietas, tikai biļetes jāpērk laicīgi. Lielākajā daļā muzeju ieeja uz patstāvīgajās kolekcijām ir bezmaksas.

Zakjis* - ko tu pabeidzi, ja nav noslēpums?

Strādāju pilnas slodzes darbu un studēju neklātienē, atzīmes vienmēr ir ļoti labas, jo vienkārši esmu cilvēks, kurš nevar mājasdarbu izdarīt tikai tādēļ, lai būtu izdarīts. Mājasdarbu varu nodot tikai tad, kad esmu apmierināta ar to, kaut arī tas prasītu negulētas naktis. Atceros tikai vienu reizi, kad dabūju 4, īsti pat nezinu kādēļ tik zema atzīme, bet arī uz to neiespringu, jo neviens darba devējs par manām sekmēm nav interesējies, viņus vairāk interesē tas, ko viņi redz darbā, kā es praktiski parādu, pielietoju savas prasmes.
Protams, strādājot, studējot, un veltot laiku arī privātajai dzīvei brīžiem ir grūti visu savienot, bet nu jau mācos 4. kursā, un pagaidām ar visu tieku galā. :-)

Varbūt tu vienkārši esi nogurusi? Mums kursā meitene, kura strādāja, arī “knapi vilka”, jo mācības bija diezgan intensīvas (bija arī tādi, kuri nebija atzīmju ziņā spoži, bet arï nestrādāja).
Atzīmju svarīgums ir nosacīts, bet, jā, tas var traucét vēlāk, ja izdomāsi studēt maģistratūrā. Ja diploms ir tikai formalitātes pēc (nenosodu, jo tikko piedzīvoju situāciju, kurā manam kolēģim, kurš ir talantīgs un viens no labākajiem speciālistiem, kuru esmu satikusi, draud darba zaudēšana, jo klienti vēlas attiecīgās izglītības dokumentu tieši ķekša pēc, lai sevi pasargātu), tad varbūt turpini “vilkt”, bet jārēķinās, ka var gadīties to nožēlot (lai gan tas no sērijas “ja nu...” un var gadïties, ka nekad atzīmes nebūs aktuālas).
Varbūt pārskati, vai nevari kaut ko pārorganizēt savā ikdienā, lai varētu veltīt vairāk laika mācībām? Otrs variants, varbūt nesaprati, ko pasniedzējs īsti vēlējās? Tad der vienkārši pārrunāt ar pasniedzējiem rezultātus.

Sekmes jau nu tiešām nebūtu tas galvenais rādītājs, visādi var būt. Tāpat visbiežāk jau ir tā, ka ne jau visi priekšmeti patīk, lai gan kopumā viss virziens ir labs. Tad nu pretestība var piezagties un izpausties kā slinkums vai vienkārši informācijas nelīšana galvā.

To Tu trāpīgi pateici. Tas pierāda to, ka darba devējiem nemaz NAV vajadzīgs kvalificēts darbaspēks. Galvenais ir ievērot vispārpieņemtās formalitātes.

Atzīmes neatspoguļo īsti patieso ainu vienmēr - normāls darba devējs pat apskatoties tās, tomēr vērtēs pārbaudes laikā, ne tagad skatīsies, kāpēc tu definīcijas iekali uz 4, bet Anniņa uz 7. That's not the point. Viņa ar to 4 varbūt ir vairāk izpratusi un pēc tam vairāk arī atceras no visa, kā tā otra. Tas noteikti nevar būt baigais vienīgais rādītājs. Tāpēc jau ir pārbaudes laiki. Tā kā īdēšana kārtējo reizi nevietā.

Man vienmēr ir veicies ar labām sekmēm bez piepūles un zubrīšanās. Augstskolā pārsvarā atzīmes bija ļoti labas, jo lielākā daļa priekšmetu tiešām interesēja un padevās. Bija atsevišķi priekšmeti (eksaktie, protams), kas riebās. Tajos īpaši neiespringu, dabūju 4 un aizmirsu uzreiz.
Atzīmju izraksts nekad nevienu nav interesējis.

Atzīmes bija labas. Izcilniece un teicamniece nebiju, bet atzīmes bija pietiekoši labas, lai visus 5 studiju gadus izturētu rotāciju un noturētos budžeta grupā.
Man nevienā darba vietā nav prasīts uzrādīt pat izglītības diplomus, kur nu vēl sekmju izrakstus.
Taču neuzskatu, ka atzīmes neko nepasaka par konkrētā indivīda zināšanām. Vismaz manā kursā nevienam 4nieku karalim sliktās atzīmes nebija saliktas nejaušības dēļ. Šiem cilvēkiem arī reālās zināšanas bija ļoti, ļoti švakas. Būtu mana teikšana, es tādiem diplomu nedotu :-| Bet, protams, arī diploms pilns ar 10niekiem neliecina par zināšanām, ja tas sasniegts iekalšanas rezultātā bez izpratnes.

Rosèy Nu, bet tieši to jau es mēģinu pateikt - nav jēgas no atzīmes, ja tur apakšā nav atbilstošu zināšanu, tāpēc nav nepieciešams satraukties par to, vai saņem 4 vai 9, bet gan par to, vai tu vispār kaut ko māki un saproti. :-D Pie tam - tas tikai man liekas problemātiski, ka es varu dabūt 9, apmeklējot 2 lekcijas no vesela universitātes līmeņa kursa un iekaļot pāris definīcijas testam? :-D Atzīmes ir bulšits, bet zināšanas un izpratne - tā ir tā svarīgākā daļa.

Piemēram, B daļas psiholoģija - biju uz pāris lekcijām, iekalu gala testam un dabūju 9

Šo es neatbalstu..uzskatu, ka ir jāizprot, nevis jāiekaļ no galvas. Bijušā klases biedrene ieņēma galvā, ka grib būt ārste un bioloģijai un ķīmijai visu vielu kāla no galvas, kad kādu vārdu aizmirsa, visa doma pazuda un nevarēja vairs atbildēt uz jaut. Ārstus pabeidza, kontakts nav bijis sen, nezinu, vai arī ārstos mācoties kāla visu no galvas..:-|
*
Es strādāju un studēju nepilna laika klātienē, bija brīžiem grūtāk, laika trūkums, mācījos virs vidējā. Beidzu a-skolu kā viena no labākajām.
Līdzšinējās darba vietas nav skatījušās sekmes. Es vienmēr centos un sliktu atzīmi nesaņēmu nevienu reizi, ir bijusi sliktāka atzīme kā būtu bijis vajadzīgs, bet pasniedzējai bija nepatika pret mani. Cilvēks nespēja uzņemt konstruktīvu kritiku.

Universitātē sekmes bija stipri virs vidējā, ne tikai tādēļ, ka man bija svarīgi noturēties budžetā, bet arī tādēļ, ka man vienkārši patika mācīties un vispār nepatīk darīt lietas pa pusei. Uzskatu, ja studē, tad studē un tiešām lasi un apgūsti zināšanas, kas tev tiek piedāvātas. Un, jā, es arī strādāju, pie tam divos darbos. Viegli nebija, tas gan. Sekmju izrakstu neviens darba devējs, protams, nav pētījis, bet to, vai esmu kaut ko iemācījusies vai vienkārši izvilkusi puslīdz sakarīgu atzīmi var just. Jo bija arī tādi priekšmeti, kas man tiešām neinteresēja un kuriem neredzēju saistību ar savu jomu. Piemēram, B daļas psiholoģija - biju uz pāris lekcijām, iekalu gala testam un dabūju 9. Bet zināšanas apakšā tur bija visai niecīgas. Ieteiktu nekoncentrēties uz atzīmēm, tie ir tikai cipari, kas nevienam īsti neinteresē, tā vietā pievērst uzmanību, vai tu tiešām kaut ko iemācies. Neredze jēgu peldēt cauri studijām (neatkarīgi no vērtējuma ballēs), tā arī īsti neko neapgūstot, tad tiešām labāk strādāt pilnu laiku un netērēt naudu un pūles diplomam. Bez zināšanām tas ir tikai papīra gabals un to darba devēji gan pamanīs.

sekmju izrakstu uzreiz atmet kā nevajadzīgu

To Tu trāpīgi pateici. Tas pierāda to, ka darba devējiem nemaz NAV vajadzīgs kvalificēts darbaspēks. Galvenais ir ievērot vispārpieņemtās formalitātes.

Un es uzskatu, ka ir jega macities, ja ari " tikai velk" uz 4. Reizem cits " tikai noraksta uz 9" , cits "tikai noperk darbu 9", cits "tikai smuki pasmaidija pasniedzejai uz 9" utt. Atzimem, manuprat, nav lielas nozimes, pat tad, ja vesels prieksmets krit ara, jo galu gala visa profesija nav viens vienigs prieksmets vai viena vieniga tema (nu, protams, ja kimikim ir nesekmiga kimija, tad ir citadi).

Mana pieredze - pietiek tikai ar diploma kopiju, sekmju izrakstu uzreiz atmet kā nevajadzīgu.

Es tagad esmu darba meklejumos - man jau divreiz prasits nosutits ari diploma pielikumu -sekmes klat. Bet ieprieks, senak, kad mekleju darbu, nebija nekas tads..

Nav jau teikts, ka vienmēr ir 4 un visur.

Vai tiešām jēga studēt, ja knapi velk uz 4?

Sekmes man vēl neviens nav prasījis. Augstskolā atzīmes ir virs vidējā. Bet es neko nedaru pavirši. Studēju budžetā klātienē, darba dienu vakaros un strādāju pilnas slodzes darbu. Bakalaurā bija līdzīgi.

Nekad studijās neesmu pielikusi daudz pūles, kaut kā viegli tam visam izgāju cauri, neiespringstot, bet atzīmes gan bija stipri virs 4.Tas par bakalauru, bet arī maģistros nekas nav mainījies, pat jāsaka,ka visam vēl ''vieglāk'' var iet cauri.
Atzīmes neviens nav prasījis.