Es tagad sēžu uz vīrieša kakla, vēl trakāk, es arī ēst netaisu un grīdas nemazgāju. Nekad nedomāju, ka nonākšu šādā situācijā un reāli brauc jumts. Bet tas ir uz laiku, kamēr pēdējie metri grūtniecībā.
Pēc tam, nav tā, ka es baigi gribētu atgriezties iepriekšējā darba ritmā un vietā, bet skatīšos no situācijas, ja būs iespēja strādāt pusslodzi, vai aizies savs hobijs/bizness, tad pieturēšos pie šiem variantiem, ja ne, atgriezīšis darba dzīvē, bet mājās palikt - no, no. Tiešām liekas,’ka prāts degradējas...