"Sēdēšana uz vīrieša kakla"

Pati būtu sajūsmā, ja varētu atļauties dzīvot mājās, diemžēl šobrīd man tādas ekstras nespīd :-D
Zinu daudzas, kuras nevarētu nosēdēt šādi mājās, bet es šādu ikdienu lieliski izbaudītu - jau agrāk esmu izbaidījusi, un neapnīk, nekļūst garlaicīgi utt. Vienkārši esmu cilvēks, kurš lieliski jūtas arī vienatnē. Labprāt nesteidīgi veicu mājas darbus, gatavoju ēst un daru citas lietas + ir arī daudz vairāk laika sev pašai, nekā strādājot.
Pati gan šādā modelī varētu dzīvot tikai tad, kad justos materiāli nodrošināta, lai nebūtu tā, ka jāpievelk jostas un jāsaita katrs cents.
Mazliet brīnos par ģimenēm, kurām tiešām ir grūti ar naudiņām, paši sūdzas, ka nepietiek, bet sieva kā princese sēž mājās un atpūšas/ sūdzas citiem par to, cik grūti iztikt, kaut pati ir jauna un darbaspējīga. Bet tas laikam tāds cilvēku slānis, kurš nemainīsies.

un arī vīru priecīgas mājās vēl piedevām sagaidīt.

Jo strādājoša sieviete jau nevar priecīga sagaidīt vīru mājās(t)
Principā piekrītu tam rakstam iepriekšējā lappusē. Sākumā viss skaisti, bet pēc gadiem ar sēdēšanu mājās tā idille būs pagaisusi.

Es nenosodu pārus un ģimenes, kas tā dzīvo, taču pati tā negribētu un manā pieredzē (protams, tikai no malas skatoties), kaut kas tādās ģimenēs vienmēr bijis defektīvs.. Vai nu vīrs krāpj, vai sievai depresija, vai tēvs ļoti attālināts no bērniem, bet bērni pielipuši pie mātes neatraujami, vai nu vīrieša dominance, pat agresīva dominance arī citās jomās, ne tikai mamuta nešanas noteikumos.. Man diemžēl nav gadījies sastapt ģimeni, kurā šāds modelis strādātu. (Tas, protams, neizslēdz problēmas citos ģimenes modeļos, nepārprotiet)
_____________
Piekritīšu, ka Latvijā tas īsti nav iespējams, jo ļoti reti ir tie gadījumi, kad par viena algu var dzīvot 2+,

Iesaku izlasīt šo rakstu: http://www.tvnet.lv/egoiste/attiecibas/777737-labkovskis_but_sieviskigai_nenozime_but_lupatai
Tieši par tēmu!:-)

Man ir sanācis ilgāku laiku piespiedu kārtā būt mājās un es to negribētu kā savu iespēju, ikdienu.
Man patīk mans darbs, cilvēki. MaN patīk, ka varu sevi nodrošināt.
Man uznāk luste un pasūtu preces no asos.com 300 eiro vērtībā, jo gribas piemērīt. Nevaru iedomāties kā tas ir mājsaimniecēm. Manu naudu vīrs neskaita un es neskaitu viņa.
Pirms pāris dienām ar mammu braucu ārpus Rīgas uz ilgāku periodu un viņa pajautāja vai esmu vīram pagatavojusi vakariņas. Man tas jautājums likās absurds. Vīrs pats var sevi pabarot un māju iztīrīt, traukus nomazgāt. Kādēļ viņam ir īpašs statuss, lai es vēl skrietu mājās gatavot vakariņas?
Ok, man patīk un ja esmu mājās pirmā, sāku šiverēties, bet brīvdienās cenšamies gatavot kopā.

Ja rit mans vīrs mani nokraps( da kaut vai MAN apniks) es varu jebkura brīdi aiziet prom, jo ar savu algu mierīgi varu iztikt. A ko darīt mājsaimniecei? Protams, var jau dzīvot ar rozā brillēm, ka ar mani jau nekad, nekad tā nenotiks, bet nu statistika par šķirtajām laulībām tiešām ir cita

Tev būtu jāsamierinās un vēl tevi uzskatīs par idioti šādā gadījumā. :D Ja nopietni, tad loģiski, ka tad rodas atkarība no tā otra cilvēka, tur pat divu domu nav.

Tagad gan vīrietis, gan sievietes var iegūt vienādi labu izglītību un atrast vienādi labi apmaksātu darbu.
Un abi var darīt mājas, saimnieciskos darbus. Un vīries arī var visu izdarīt, ja spēj pārvarēt savu ikdienas slinkumu ( neprotu, noguris, vēlāk)
Tas vakara nogurums, (pārsvarā no smadzeņu darba), jau nav traucēklis fiziski pastrādāt.

Latvijā jau tā situācija tāda, ka sieviete nevar atļauties nestrādāt. Nē nu ja vīrietis pelna ap 2000 eur, tad jau var, bet nu cik daudz tādu ir. Par mani, ja, tas nebūtu naudas jautājums, tad iespējams es strādātu aiziet uz pusslodzi,vai arī, tagad, kad gribu mainīt darbu, tad varētu aiziet no darba un mierīgi meklētu jaunu bez stresa. It kā jau varētu samaksāt rēķinus un paēst arī ar vīra algu, bet tas nebūtu tik brīvi. Pat tagad ar divām algām nav viegli, it sevišķi, kad auto noplīst, un vajag vairākus simtus par remontu.

Varētu domāt,ka strādājošām sievietēm nav ne ēst jāgatavo, ne māja jātīra.

Varētu domāt, ka vīrietim roku nav.

es tikai nesaprotu vienu, kāpēc dažas uzskata, ka obligāti sievietei ir jārukā kā minimums 8 stundas dienā? vai nu darbā vai mājās? ja nestrādā, tad, lūdzu, ko Tu dari visas tās stundas mājā?! nerukā nonstop? sliņķe tāda! :D :D :D
ir, kas grib parukāt mājās un tad atpūsties, pievērsties saviem hobijiem... un arī vīru priecīgas mājās vēl piedevām sagaidīt. tur ir kaut kas slikts? :D galvenais taču, ka vīrieti tas apmierina. bet kaut kā daudzas grib piemērīt pēc savas mērauklas, "ja es darbā + no un uz darbu pavadu kopā 10 stundas, kāpēc lai tā tur, mājsaimniece, tā slaistītos, ko a?! :D"

Pasapņot jau var :D Realitātē neko tādu atļauties mēs nevarētu, vīrs nepelna tik daudz. Kad biju bērna kopšanas atvaļinājumā un man maksāja normālu pabalstu,tāpat nepatika kaut kas. Mājassoli uztvēru kā darbu, jutos vainīga par netīro trauku kaudzi. Piekam man riebjas ēst gatavošana un es gribu strādāt kaut vai tāpēc, lai man būtu visas tiesības pateikt: es neko negatavošu,jo esmu piekususi. Un nejustos par to slikti.
un piekritu Selenei: Vienmēr likušies smieklīgas tās memes par mājsaimniecēm no sērijas, es tikai gludinu veļu, tīru māju, taisu ēst, esmu skolotāja, aukle, pavāre, mājkalpotāja utt. UN ES sēžu mājās un neko nedaru??? Tā tāda sevis mierināšana.
Varētu domāt,ka strādājošām sievietēm nav ne ēst jāgatavo, ne māja jātīra. Smieklīgi.

Nezinu, cik vīrietim ir mūsdienās jāpelna, lai uzturētu sievu, sevi un, ja vēl ir bērni ar vienu algu (ap 2000 EUR/mēn?). Mūsdienās retā sieviete var atļauties nestrādāt un dzīvot no vīra algas. Nav algas tik lielas Latvijā, lai pelnītājs būtu tikai vīrietis. Protams var jau būt tāds nestrādāšanas posms, bet gadiem vai 10tiem gadu nestrādāt es neriskētu (kaut vai pabalsti, sociālā apdrošināšana utt.), ir patīkami, kad tomēr ir sava nopelnītā nauda. Protams, ja vīrs pelna 3000+ un sieva ap 600, var jau arī sieva nestrādāt, ja abi tādu dzīves modeli izvēlas. Pārsvarā jau mūsdienās lielākā daļa sieviešu strādā + bērni + vēl ir mājsaimnieces, bet vīrietis tikai strādā un mājas lietas neattiecas uz viņu, šo modeli gan es negribētu, kā darba zirgs, kalpone, māte, vīra izklaidētāja utt.

Choker, palasi diskusiju "meitenēm ap 30" un uzzini, ko par tevi liecinās tas, ka aiziesi Tu vai aizies no Tevis.

Protams, es nerunāju par situāciju, kad sieviete ir gaidības vai dekrētā, tad vīrietim protams ir jāuzņemas mamuta nesēja loma, lai bērnam un mātei nekā netrūktu..

Viedā Minka, es to redzu pēc savu draudzeņu un pazīstamo sieviešu pieredzes. Ir trīs sievietes jau gados, kas godīgi atzinušas, ka vīrs vienmēr krapis( man, piemēram, tas nu galīgi nebutu ok). Ir meitenes, kas līdz 30 ir baudījušas dzīvi un tagad attopas, ka darba tirgu nevienam nav vajadzīgas.. Es sevi novērtēju pietiekami augstu un zinu, ka pati varu nopelnīt naudu un būt brīva un neatkarīga. Ja rit mans vīrs mani nokraps( da kaut vai MAN apniks) es varu jebkura brīdi aiziet prom, jo ar savu algu mierīgi varu iztikt. A ko darīt mājsaimniecei? Protams, var jau dzīvot ar rozā brillēm, ka ar mani jau nekad, nekad tā nenotiks, bet nu statistika par šķirtajām laulībām tiešām ir cita.

Kad tāda situācija, tad domāsim. :D Bet katrā ziņā tā nebūs ikdiena, bet tikai daži mēneši.
Un loģiski, ka ir situācijas, kad nevar visu darīt vienlīdzīgi, piemēram, slimība, kaut vai tā pati grūtniecība, grūtības darbā utt. tieši tāpēc tās ir attiecības, lai grūtos brīžos varētu viens otram palīdzēt un pārciest visu kopā, kaut vai morāli atbalstot.
Bet parastā ikdienā, es uzskatu, ka visu jādara kopā.

Selena- kā grūtniecības pēdējos mēnešus un dzemdības sadalīsiet?

Man personīgi nav pieņemams tāds modelis. Uzskatu, ka abiem ģimenē jādod vienāds pienesums.
Mēs abi pelnām, abi taisām ēst, abi tīram māju, izmaksas dalām līdzīgi. Viņam tehniskā puse, auto dzīvoklis, man pārtika, saimniecības lietas utt. Arī kad būs bērni, uzskatu, ka abiem vienādi jāpiedalās audzināšanā, bet pie modeļa viens rukā, otrs urbina degunu, bērnu audzināt kopā nav iespējams.
Jā, es uzskatu, ka mājsaimnieces Latvijā urbina degunu, jo katru dienu māja nav jāberž un uztaisīt ēst nav nekāda lielā māksla, veļu arī katru dienu nevajag mazgāt un gludināt zeķes un apenes. Cita lieta, ja bariņš ar bērniem dažādos vecumos. Tad vēl daļēji saprotu.
Vienmēr likušies smieklīgas tās memes par mājsaimniecēm no sērijas, es tikai gludinu veļu, tīru māju, taisu ēst, esmu skolotāja, aukle, pavāre, mājkalpotāja utt. UN ES sēžu mājās un neko nedaru??? Tā tāda sevis mierināšana.
Ja nemāk savu laiku organizēt, tad tā varbūt liekas. Jāmāk sevi disciplinēt, jo laika pietiek visam un vienmēr.

Duuja, Choker
Jūs esat jaunas meitenes, man negribas ar jums strīdēties. Pēc gadiem 10, 20 arī jums izmainīsies skatījums uz lietām. Lielākajā daļā darbu izaugsme ir ilūzija. Reāli cilvēks veic gadiem šauru funkciju. Vienīgā vērtība- ja cilvēks šo šauro funkciju veic visus 10-20-30-40 gadus. Reāli, ja cilvēkam apniks rutīna un gribēsies kaut ko mazliet citu tajā pašā nozarē, būs jāmācās jauna šaura funkcija. Līdz ar to jūs pārspīlējat darba pieredzes nozīmīgumu. Latvijā nav daudz cilvēku, kas brīvi pārvalda eksotiskas valodas- darba devējam būs vienalga, ko šis cilvēks darījis iepriekšējos 35 gadus, ja vien ir šīs reti sastopamās prasmes.
Jā, datordizaineru daudz, bet izcilu, ar mākslinieciskām dotībām- maz. Kamēr "konkurenti" taisa pasūtījumus, mājsaimniece var iziet 101 datordizaina kursus, izlasīt visas jaunākās grāmatas, publikcijas par un ap dizainu, izkopt māksliniecisko gaumi, veidot pati savus dizainus, slīpēt līdz perfektumam, kamēr "konkurenti" pilda masveida pasūtījumus un viņiem nav laiks slīpēt prasmes. Piekrītu jums, ka realitātē mājsaimnieču ar tādām pašmotivācijas prasmēm nav daudz. ŠOpings, saloni, SPA aizrauj vairāk.

Darbs ar mākslu, māklsiniecēm, attiecīgi jāreģistrē, lai būtu kāda garantija. No rokas uz roku nekur tādas nav.
Tāpat šie specifiskie ķīniešu valodas zinātāji specializējas uz vietas, tas jāsaprot, ka jau strādājošs tur cilvēks un tamlīdzīgi, ne jau kaut kādu iesācēju mājās sēdētāju normālā vietā atplestām rokām sauks. Meklē cilvēkus, ar pievienoto vērtību, ne tikai to, kurš, mājās sēžot, atvēris ķīniešu gramatikas grāmatu.